ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Augusts 2005 /Nr.30 (385)

Pierādījumu novērtēšana civilprocesā
6 komentāri

Pierādījumu novērtēšana civilprocesā

Dipl. iur. Reinis Markvarts, Administratīvās apgabaltiesas tiesneša palīgs
MARKVARTSR.JPG (9646 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.29, 9.08.2005.

Ja objektivitāti pierādījumu novērtēšanā varētu saprast kā vienlīdz neieinteresētu katra lietas dalībnieka iesniegto pierādījumu novērtēšanu, pēc iespējas neietekmējoties no aizspriedumiem pret kādu no pusēm, tad vispusību un pilnību jēdzieniski nošķirt ir sarežģītāk. Iespējams, nošķīrumu varētu tēlaini aprakstīt tā, ka vispusība novērtēšanā būtu prasība pēc plašuma, t.i., katra pierādījuma novērtēšana iespējami dažādos aspektos, bet pilnība būtu prasība pēc dziļuma, t.i., katra novērtējamā pierādījuma aspekta iespējami detalizētāka analīze. Tā, piemēram, lai novērtētu liecinieka liecību, nepietiek ar liecinieka izteikumu satura novērtēšanu, kas būtu vienpusīgi. Vispusības prasība tiks ievērota, ja bez izteikuma satura tiesa būs vērtējusi arī apstākļus, kas ir ārpus pierādīšanas priekšmeta, bet kas piešķirs vai arī atņems ticamību liecinieka izteikumiem. Literatūrā un tiesu spriedumos kā nozīmīgi faktori, kam jāpiešķir novērtējums, tiek minēti: liecinieka uzvedība liecības sniegšanas laikā, līdzšinējā uzvedība, viņa uzticamība, neierašanās pēc tiesas uzaicinājuma, situācija, kādā viņš uztvēris ziņas, par kurām informē tiesu, apstākļi, kas to varēja maldināt, uztverot informāciju, liecinieka kompetence attiecīgajā jautājumā, spēja izvērtēt situāciju, liecības skaidrība un pilnība, neatbildēšana uz būtiskiem jautājumiem, apstākļi, kas varētu liecināt par to, ka liecinieks nemaz nevarēja attiecīgu faktu uztvert, jo, iespējams, attiecīgajā laikā bija prombūtnē u.tml.47 Pieņemot, ka iepriekšējie apsvērumi par vispusības un pilnības nošķiršanu ir pareizi, pilnības prasība savukārt tiks ievērota, kad visi iepriekš minētie faktori, kas varējuši ietekmēt liecinieka liecības saturu, tiks izvērtēti pietiekami nopietni un katram no tiem tiks piešķirta attiecīga nozīme pierādījuma izšķirīguma noteikšanā saistībā ar citiem lietā vērtētajiem apstākļiem.
Vispusības, pilnības un objektivitātes prasība pierādījumu novērtēšanā ir cieši saistīta ar pierādījumu novērtēšanu to kopumā, kas, kā minēts iepriekš, atšķirībā no CPK, CPL pantā par pierādījumu novērtēšanu vairs nav ietverta. A.Līcis izteicis viedokli, ka šī prasība “ir ļoti svarīga un tās neiekļaušana šajā pantā ir pilnīgi nepamatota”.48 Tomēr ne vienmēr prasība pēc pierādījumu vērtēšanas to kopumā tiek uzskatīta par vislabāko vai par vienīgo iespējamo novērtēšanas veidu.

komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
māris
17. Augusts 2005 / 13:37
0
ATBILDĒT
Paldies Reinim!

Raksts patiešām vērtīgs. To lasīju un analizēju ar lielu interesi. Ir ieguvuma sajūta. Juridiskās domas attīstība ir veicināta.

Novēlu jaunajam juristam turpmākus panākumus!
Māris
17. Augusts 2005 / 13:33
0
ATBILDĒT
Paldies Reinim!

Publikācija patiešām laba un vērtīga. Rakstu lasīju un tajā izteiktās atziņas analizēju ar lielu interesi. Ir ieguvuma sajūta. Juridiskās domas attīstība ir veicināta.





:)
16. Augusts 2005 / 17:44
0
ATBILDĒT
Kas tad juristiem vairs darba nav?
Kaspars
16. Augusts 2005 / 17:28
0
ATBILDĒT
Šķiet, ka ne
Anonīms lietotājs
16. Augusts 2005 / 15:28
0
ATBILDĒT
Kaspar, vai komentāra autors neesi Tu?
prieks
16. Augusts 2005 / 10:18
0
ATBILDĒT
prieks, ka arī civilprocess izpelnījies autoru ievērību. ļoti labs un vērtīgs raksts.
visi numura raksti
Anita Kovaļevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Labas pārvaldības princips
Labas pārvaldības principa ideja pēdējā desmitgadē pasaulē ir plaši atzīta un tā ievērošanu uzskata par nozīmīgu priekšnoteikumu daudzu problēmu risināšanā. Tā, piemēram, ANO Cilvēktiesību komisijas rezolūcijā Nr.2000/64 ...
Valdis Cielava
Akadēmiskā dzīve
Augstskolu akreditētājiem likums nav rakstīts
Ministru kabineta noteikumi Nr.442 "Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi" paredz, ka divu gadu laikā pēc studiju programmas uzsākšanas augstskola iesniedz studiju programmu Izglītības un zinātnes ...
4 komentāri
Gatis Bārdiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Karatiesas Latvijā: jēdziens un tiesiskais regulējums
Karatiesu tiesiskais regulējums visupirms meklējams Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) 82. un 86.pantā. Minētajos Satversmes pantos noteikts, ka karatiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata un spriež tiesu kara un izņēmuma ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Par soda noteikšanu, ja konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis
Informācija
Satversmes tiesa ierosina jaunu lietu
AUTORU KATALOGS