ŽURNĀLS Eiropas telpā

28. Marts 2006 /Nr.13 (416)

Zaudējumu atlīdzināšana ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem
4 komentāri

EKT uzsver, ka vienīgais gadījums, kad apdrošinātājs var atteikties izmaksāt cietušajam pasažierim kompensāciju, ir gadījums, kad cietusī persona ir labprātīgi iekāpusi zagtā transportlīdzeklī un ir apzinājusies, ka transporta līdzeklis ir zagts.

Zaudējumu atlīdzināšana ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem

Eiropas Kopienu tiesas prakse

LL.M Edmunds Broks, TM Eiropas Kopienu tiesas nodaļas juriskonsults

BROKS-EDMUNDS(MK).JPG (7934 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

2005.gada 30.jūnijā Eiropas Kopienu tiesa (turpmāk arī – EKT) pasludināja spriedumu lietā C–537/03 Candolin1. Šajā lietā tiesa sniedz interpretāciju tādā miljoniem eiropiešu svarīgā jautājumā kā transportlīdzekļu obligātā civiltiesiskā apdrošināšana un zaudējumu atlīdzināšana personām, kas cietušas satiksmes negadījumos. Spriedums būtībā ir veltīts triju obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas direktīvu 72/166/EEK, 84/5/EEK, 90/232/EEK interpretācijai. Svarīgākais EKT secinājums – minētās direktīvas liedz atteikt vai būtiski samazināt zaudējumu atlīdzību satiksmes negadījumos cietušiem pasažieriem pat tādā gadījumā, ja cietusī persona ir veicinājusi kaitējuma rašanos. Saskaņā ar EKT sniegto direktīvu interpretāciju kompensācija cietušajam nevar tikt atteikta pat, ja pasažieris ir pārkāpis transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumus, piemēram, braucis nepiesprādzējies vai arī apzināti kāpis transportlīdzeklī, ko vada alkohola reibumā esoša persona. EKT uzsver, ka vienīgais gadījums, kad apdrošinātājs var atteikties izmaksāt cietušajam pasažierim kompensāciju, ir gadījums, kad cietusī persona ir labprātīgi iekāpusi zagtā transportlīdzeklī un ir apzinājusies, ka transporta līdzeklis ir zagts.

Candolin spriedums ir īpaši nozīmīgs Latvijai, jo Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums2 (OCTA likums) dod apdrošinātājiem tiesības atteikt kompensācijas cietušajām personām ne tikai gadījumos, kad cietusī persona apzināti ir iekāpusi zagtā transportlīdzeklī, bet arī citos gadījumos, piemēram, ja cietusī persona ir pieļāvusi rupju neuzmanību.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andris
12. Aprīlis 2006 / 10:37
0
ATBILDĒT
OK raksts, tikai isti neizpratu autora tezi par to, ka direktivu tiesas piemerojamibas gadijumos tās ir tieši piemērojamas tikai tiesiskās attiecībās ar valsti. EKT neviena sprieduma nav skaidri noradijusi, ka tiesaa piemerojamiba butu attiecinama vienigi uz vertikalajam attiecibam (valsts - pilsonis). Ta ka sadam autora apgalvojumam nav pamata.

Ak, pareizi, autors strada TM... Tas viedoklis ir zinams :)
Esmeralda
28. Marts 2006 / 14:06
0
ATBILDĒT
Respect navmiera - interpretācija konkrētajā gadījumā patiešām var nelīdzēt, skat. iepriekšējo opciju - netiešo horizontālo efektu jeb nacionālās tiesību normas nepiemērošanu
šaize
28. Marts 2006 / 11:52
0
ATBILDĒT
Raksts ir labs. Saprotu, ka pasažieris ir jāaizsargā. Tikai nesaprotu EKT tiesas loģiku: "tu kā pasažieris atlīdzību saņemsi viemmēr, izņemot, ja nezināji, ka iesēdies zagtā auto". Tiesa vairāk kritēriju nav nosaukusi, tātad, tu kā pasažieris atlīdzību saņemsi arī tad, piemēram, ja skaidri zināji, ka šoferis ir galīgi pilnā vai mašīna tehnisko apskati izgāja 1930 gadā...un tas ir bijis cēlonis satiksmes negadījumam...???
navmiera
28. Marts 2006 / 10:08
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu - tieši tas ir ļoti vajadzīgs vienas jaunas EK dalībvalsts tiesību piemērotājiem: Latvijas un EK tiesību sasaiste caur konkrētiem aktuāliem kāzusiem; kodolīgi iezīmēti ceļi kolīziju risināšanā.

Vienīgi, šaubas rada, vai pārspīlētas cerības netiek liktas uz nacionālo tiesību normu interpretāciju saskaņā ar direktīvām. Interpretācija nevar novest pie rezultāta, kas ir pretrunā ar pašu normas tekstu (interpretācijas robežas ir normas teksts). Ja mūsu apdrošināšanas likuma 35.panta saturs patiešānm ir skaidrā pretrunā ar direktīvu, tad nekāda interpretācija nelīdzēs.

visi numura raksti
Valentija Liholaja
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēku tirdzniecības noziegumi: būtība un tiesu prakse
Būtiska nozīme cilvēku tirdzniecības izpratnes veidošanā bija ANO 2000.gada 13.decembra Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (apstiprināta ar Latvijas Republikas 2001.gada 17.maija likumu)5 un tās papildu protokolam "Par ...
Informācija
Juristu dienas 2006
Informācija
Lasītāji izvērtē un ierosina
Informācija
"Jurista Vārds" rīko tiesu prakses komentāru konkursu
Jānis Pleps
Informācija
Par tiesu praksi ģimenes tiesībās
1 komentāri
AUTORU KATALOGS