ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas interešu aizsardzība Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecībā

II. Materiāltiesiskie aspekti *

* Redakcijas piezīme: pirmais raksts par Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecības tiesiskajiem aspektiem publicēts pagājušā gada nogalē: Ieva Miļūna. Latvijas interešu aizsardzība Ziemeļeiropas gāzesvada būvniecībā. I.Starptautiski procesuālie aspekti // Jurista Vārds Nr.48 (451), 05.12.2006.

Mg. iur. Gustavs Gailis, Amsterdamas universitātes maģistrants

Autors izsaka īpašu pateicību Mārim Lejniekam, Andrim Andrušaitim un Ingai Gavenai par sniegtajiem padomiem un informāciju. Atbildība par iespējamām kļūdām vai neprecizitātēm rakstā pilnībā gulstas uz autoru.

Foto: no personiskā arhīva

Šī darba mērķis, ņemot vērā pastāvošos viedokļus, praksi un tiesību normas, ir noteikt Latvijas Republikas kā piekrastes valsts tiesības ietekmēt citu valstu aktivitātes Baltijas jūrā, lai aizsargātu savā jurisdikcijā esošo jūras vidi no pārrobežu piesārņojuma. Lai gan starptautiskās tiesības teorētiski piešķir piekrastes valstīm visai plašas tiesības iejaukties darbībās, kas ietekmē vai var ietekmēt to jurisdikcijā esošo teritoriju, tomēr šo tiesību interpretācija un piemērošana ne vienmēr ir viegla. To ievērojot, autors aplūkos dažādu valstu interešu iespējamo kolīziju, īstenojot vērienīgo Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā.

Ziemeļeiropas gāzes vads ir iecerēts kā pilnīgi jauns Krievijas gāzes piegādes ceļš Eiropai. Paredzot apmierināt Vācijas, Lielbritānijas, Dānijas, Francijas, Nīderlandes un citu gāzes patērētāju vajadzības, gāzes vads varētu būt nozīmīgs ieguldījums Eiropas arvien pieaugošās gāzes apetītes remdēšanā.¹

Paredzēts, ka Ziemeļeiropas gāzes vads virzīsies pa Baltijas jūru no Viborgas Krievijā līdz Greifsvaldei Vācijā. Precīzs gāzes vada izvietojums jūrā vēl tiek precizēts atkarībā no tehniskiem un ekonomiskiem kritērijiem. Gāzes vada garums varētu būt lielāks par 1200 kilometriem un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2010.gadā. Sākotnēji gāzes vads sastāvēs no viena cauruļvada, bet vēlāk to varētu papildināt ar vēl vienu, tādējādi dubultojot piegādes apjomu.²

Plānots, ka gāzes vads nešķērsos citu valstu teritorijas. Tā Krievija cer izvairīties no politiskiem sarežģījumiem, kas varētu kavēt gāzes piegādi Rietumeiropai. Ir iespējams gāzes vada sānu atzarojums uz Zviedriju.³

Kā apgalvo Gazprom, Ziemeļeiropas gāzes vads atbildīs visstingrākajiem vides standartiem un nesagraus Baltijas jūras ekosistēmu.⁴ Eiropas Savienības ārlietu komisāre Benita Ferero-Valdnere ir paudusi viedokli, ka Ziemeļeiropas gāzes vads kļūs par videi drošu enerģijas piegādes veidu.⁵ Tomēr, ja tehniskais vai ekonomiskais pamatojums gāzes vada būvniecībai jau ir izvērtēts vai vērtēšanas process vismaz ir sākts, tad projekta iespējamā ietekme uz vidi šobrīd ir neskaidra, jo attiecīgi pētījumi nav veikti. Tādējādi pastāv satraukums par graujošu gāzes vada ietekmi uz vidi,⁶ ko pastiprina arī bažas par Otrā pasaules kara laika ieroču esamību paredzētajā gāzes vada ceļā.⁷ Der atcerēties, ka planētas ekoloģiskā vienotība neatbilst politiskajām robežām, tāpēc, veicot tiesiskas darbības savā teritorijā un jurisdikcijā, valstis var iespaidot cita citu.⁸

Ņemot vērā iepriekš minēto, autors pievērsīsies starptautisko tiesību un īpaši starptautisko vides tiesību nozīmei projekta īstenošanā, bet neanalizēs Ziemeļeiropas gāzes vada politiskos aspektus vai ekonomisko ietekmi. Tāpat rakstā netiks aplūkoti gāzes vada būvniecības starptautiski procesuālie aspekti, jo tas varētu būt atsevišķa darba vērts temats.

I. Ziemeļeiropas gāzes vada attīstības vēsture 

Laikā no 1997. līdz 1999.gadam jūras pētījumu rezultātā tika konstatēts, ka Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecība Baltijas jūrā varētu būt tehniski un ekonomiski pamatota. Ievērojot Eiropas Savienības (ES) valstu vēlmi radīt vienotu Eiropas energoresursu tirgu un kopīgu enerģijas piegādes sistēmu, Eiropas Komisija noteica Ziemeļeiropas gāzes vada projektam Transeuropean Network statusu. Tādējādi bija paredzēts veicināt projekta īstenošanu ES valstīs un sekmēt ES finansējuma piesaisti. 2002.gada novembrī Krievijas gāzes koncerns Gazprom nolēma sākt Ziemeļeiropas gāzes vada projekta īstenošanu un apstiprināja pasākumu plānu un grafiku. Pēc nepilna gada Krievijas prezidents un Lielbritānijas premjerministrs tikās, lai parakstītu sadarbības memorandu par Ziemeļeiropas gāzes vada projekta īstenošanu. Pirms un pēc šīs tikšanās Gazprom apsprieda dažādas sadarbības iespējas arī ar Somijas, Nīderlandes, Francijas un Norvēģijas pārstāvjiem.

2004.gada martā Gazprom rīkoja sanāksmi par Dienvidkrievijas (Yuzhno-Russkoye) gāzes lauka attīstības jautājumiem. Tika nolemts minēto atradni izmantot kā gāzes pamatavotu Ziemeļeiropas gāzes vada ekspluatācijā. To ievērojot, tika arī nolemts saskaņoti sagatavot gan gāzes vada, gan Dienvidkrievijas gāzes lauka biznesa plānus un tehniski ekonomisko pamatojumu.

2004.gada jūlijā Gazprom un Vācijas sabiedrība E.ON Ruhrgas parakstīja saprašanās memorandu, nosakot veiksmīgas sadarbības stratēģisku projektu jomā paplašināšanas pasākumus. Memorands īpaši paredz aktīvu sadarbību starp abām sabiedrībām Ziemeļeiropas gāzes vada projekta īstenošanā. Tā paša gada oktobrī Gazprom un BASF sabiedrība Vācijā apsprieda turpmāko sadarbību, tajā skaitā attiecībā uz Wingas, proti, Gazprom un Wintershall, kas savukārt pilnībā pieder BASF, kopuzņēmumu.

2005.gada martā Gazprom noslēdza stratēģiskās partnerības līgumu ar Siemens. Līgums cita starpā regulē pušu sadarbību Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecībā. Pēc vairākām dienām notika tikšanās starp Gazprom vadības komitejas priekšsēdētāju un Vācijas Austrumu ekonomiskās komitejas priekšsēdētāju. Tika panākta vienošanās, ka arī turpmāk galvenais princips abu pušu sadarbībā būs izdevīga ilgtermiņa partnerība visā procesā, sākot no gāzes ieguves līdz pārdošanai. Īpaša uzmanība sanāksmē tika veltīta sadarbībai starp Krieviju un Vāciju Ziemeļeiropas gāzes vada projekta īstenošanā.

2005.gada 11.aprīlī Hannoverē Vācijas kanclera un Krievijas prezidenta klātbūtnē tika noslēgts saprašanās memorands starp BASF un Gazprom. Saskaņā ar šo vienošanos Gazprom iegūst gandrīz 50% daļu kopuzņēmumā Wingas. Pārējās daļas pieder Wintershall. Memorands paredz, ka puses paplašinās sadarbību gāzes izpētē un ieguvē Krievijā, īpaši Dienvidkrievijas gāzes lauka attīstībā. Wintershall paredzētas gandrīz 50% daļas šajā projektā. Vienošanās paredz iespēju iesaistīties projektā arī citām Rietumeiropas kompānijām. Memorands ietver vienošanos par Wingas dalību Ziemeļeiropas gāzes vada projektā. Paredzēts, ka Wingas pievienos gāzes vadu Vācijas energosistēmai.

Šajā laikā Hannoverē notika arī sanāksme starp Gazprom, kā arī Vācijas uzņēmumu E.ON un E.ON Ruhrgas pārstāvjiem. Saskaņā ar viņu vienošanos E.ON var iegādāties līdz 25% daļu Dienvidkrievijas gāzes lauka attīstības projektā. No otras puses, Gazprom var iegādāties līdzīgu daļu E.ON Eiropas gāzes un elektroenerģijas aktīvu. Abas sabiedrības turpinās apspriest E.ON iespējamo līdzdalību Ziemeļeiropas gāzes vada projekta īstenošanā, kā arī kopprojektos Krievijas elektroenerģijas industrijā.

2005.gada 8.septembrī Berlīnē Gazprom, E.ON un BASF noslēdza līgumu par Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā. Līguma puses paredzēja izveidot Ziemeļeiropas gāzes vada sabiedrību kā Vācijas un Krievijas kopuzņēmumu, kurā Gazprom būtu 51% daļu, bet E.ON un BASF katrai pa 24,5%.⁹ Ziemeļeiropas gāzes vada sabiedrība 2005.gada 30.novembrī tika reģistrēta Šveicē.¹⁰

2005.gada 9.decembrī simboliski tika sametināts pirmais gāzes vada savienojums Krievijas teritorijā.¹¹

2006.gada 30.martā notika pirmā oficiālā Ziemeļeiropas gāzes vada sabiedrības akcionāru komitejas sanāksme. Komiteja pārstāvēs kopuzņēmuma dalībnieku Gazprom, E.ON un BASF intereses. Par komitejas priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders (Gerhard Schröder).¹²

II. Svarīgākās piemērojamas tiesību normas 

Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecībā ir piemērojama virkne starptautisko materiālo tiesību normu, ar kurām Latvija varētu pamatot savu interešu aizsardzību.