ŽURNĀLS Tiesību prakse

19. Jūnijs 2007 /Nr.25 (478)

Tiesu prakse lietās par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai

Tiesu prakse lietās par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai

 

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Judikatūras nodaļas tiesu prakses apkopojums

 

Pētījuma objekts ir tiesu prakse lietu izskatīšanā par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, analizējot 2005. gadā un 2006. gada pirmajā pusgadā izskatīto krimināllietu materiālus apsūdzībā par Krimināllikuma1 (turpmāk arī KL) 154.1 un 165.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

Izmantoti arī statistikas pārskati par 2002.–2006. gadā tiesās izskatītajām krimināllietām apsūdzībā saskaņā ar KL 154.1 un 165.pantu, no kuriem izriet, ka 2003. gadā par KL 165.pantā paredzētā nozieguma izdarīšanu notiesātas 20 personas, 2004. gadā – divas personas. Krimināllietas apsūdzībā par KL 154.pantā paredzētā nozieguma izdarīšanu šajā laika periodā iztiesātas netika. 2005. gadā par KL 154.pantā paredzētā nozieguma izdarīšanu notiesāta viena persona, par KL 165.pantā paredzēto noziegumu – 31 persona. 2006. gadā, pārskata periodā līdz 11. septembrim, ar spriedumu pabeigtas divas krimināllietas apsūdzībā saskaņā ar KL 154.pantu un 13 krimināllietas, kurās personas apsūdzētas par KL 165.pantā paredzētā nozieguma izdarīšanu. Arī 2002. gadā tika notiesātas trīs personas apsūdzībā par KL 165.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu.

Pētījuma gaitā kopumā izanalizēti tiesu nolēmumi 41 krimināllietā. Izanalizētajos nolēmumos personas notiesātas par noziegumiem, kas paredzēti: KL 154.panta pirmajā daļā (neviena persona), KL 154.panta otrajā daļā (četras personas), KL 154.panta trešajā daļā (divas personas), KL 165.panta pirmajā daļā (11 personas), KL 165.panta otrajā daļā (28 personas), KL 165.panta trešajā daļā (32 personas), kopā – 77 personas.

 

1. Vispārīgs raksturojums

Atbildība par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai Krimināllikuma 165.pantā ietverta ar Saeimas 2000. gada 18. maija likumu2 (spēkā ar 2000. gada 15. jūniju), savukārt atbildība par cilvēku tirdzniecību Krimināllikuma 154.pantā paredzēta ar 2002. gada 25. aprīļa likumu3 (spēkā ar 2002. gada 23. maiju).

Starptautisko tiesību aktos4 ietverto definīciju analīze ļauj secināt, ka no starptautisko tiesību viedokļa Krimināllikuma 154.1 un 165.pantā ietvertie noziedzīgie nodarījumi (turpmāk – noziegumi atbilstoši KL 7. pantā dotajai klasifikācijai) ir vērtējami kā cilvēku tirdzniecība, un KL 165.pantā ir kriminalizēts viens no tās paveidiem, kad atšķirībā no KL 154.pantā noteiktā persona seksuālai izmantošanai tiek pakļauta ar tās piekrišanu. Savukārt cilvēku tirdzniecību KL 154.panta izpratnē raksturo to veidojošo darbību izdarīšana, pielietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu, vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumu, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais.5 Te gan jāpiezīmē, ka izpētītajos materiālos kā vienīgais cilvēku tirdzniecībā izmantotais līdzeklis ir konstatēts viltus.

Būtiski akcentēt KL 154.panta otrajā daļā norādīto, ka nepilngadīgā vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana vai saņemšana ekspluatācijas nolūkā atzīstama par cilvēku tirdzniecību arī tādā gadījumā, ja tā nav saistīta ar jebkuru iepriekš minēto līdzekļu izmantošanu un pat notikusi ar nepilngadīgā piekrišanu, par ko plašāk pētījuma izklāstā.

KL 154.pantā salīdzinājumā ar KL 165.pantā noteikto sniegta plašāka jēdziena “ekspluatācija” izpratne, ar to saprotot personas iesaistīšanu prostitūcijā vai cita veida seksuālā izmantošanā, piespiešanu veikt darbu vai sniegt pakalpojumus, turēšanu verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida piespiedu nodošana citas personas atkarībā), turēšanu kalpībā, kā arī personas audu vai orgānu nelikumīgu izmantošanu. KL 165.pantā atbildība paredzēta tikai par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai (ekspluatācijai), taču tiesu prakses materiāli liecina, ka arī visos iztiesātajos cilvēku tirdzniecības gadījumos, kas klasificēti saskaņā ar KL 154.pantu, tā izdarīta ar nolūku iesaistīt cilvēku tirdzniecības upuri prostitūcijā.

Likumdevējs KL 165.pantā nav precizējis personas nosūtīšanas seksuālai izmantošanai objektīvās izpausmes, vien norādot, ka tā ir jebkāda rīcība, kas veicina legālu vai nelegālu izbraukšanu no valsts vai iebraukšanu valstī, tranzītu vai uzturēšanos ārvalstī, taču izpētītajos prakses materiālos šīs darbības sakrīt ar KL 154.2 panta pirmajā daļā norādītajām cilvēku tirdzniecību veidojošajām darbībām – savervēšanu, pārvadāšanu, nodošanu, saņemšanu.

Kā vēl viena atšķirība norādāms tas, ka saskaņā ar KL 165.pantu atbildība par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai paredzēta tikai tad, ja persona nosūtīta uz ārvalsti, savukārt šāda norāde par cilvēku tirdzniecību uz ārvalsti no KL 154.panta izslēgta ar 2004. gada 16. decembra likumu.6

 

2. Krimināllikuma 154.1 un 165.pantā paredzēto noziegumu kvalifikācija

2.1. Personas nosūtīšanas seksuālai izmantošanai un cilvēku tirdzniecības pamatsastāva pazīmju noteikšana

Veiktā analīze ļauj secināt, ka viena no analizējamo noziegumu kvalifikācijas problēmām ir jautājuma izlemšana par to, ar kuru brīdi KL 154.1 un 165.pantā paredzētais noziegums ir uzskatāms par pabeigtu, it īpaši gadījumos, kad izmantots operatīvais eksperiments, lai apstiprinātu esošo informāciju par nodarbošanos ar cilvēku tirdzniecības noziegumiem. Lai arī vairumā gadījumu šo noziegumu pabeigšanas brīdis noteikts pareizi, tomēr dažās krimināllietās kvalifikācijas risinājums ir bijis kļūdains. Viena no tādām ir krimināllieta Polijas pilsoņa A.S. un Latvijas Republikas pastāvīgās iedzīvotājas Ž.S. apsūdzībā KL 165.panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2004. gada 1. marta spriedumu minēto personu nodarījums pārkvalificēts uz KL 165.panta otro daļu, izslēdzot no apsūdzības kvalificējošu pazīmi – nozieguma izdarīšana organizētā grupā. Pirmās instances tiesa atzina, ka A.S. un Ž.S. iedzīvošanās nolūkā 2002. gada 17. aprīlī nosūtīja L.G., bet 2003. gada 24. janvārī – S.R. un T.J. ar viņu piekrišanu uz Londonu seksuālai izmantošanai. L.G. aizlidoja uz Londonu, kur gandrīz mēnesi precīzi nenoskaidrotu personu uzraudzībā nodarbojās ar prostitūciju, savukārt S.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Konstantīns Vaivods
Skaidrojumi. Viedokļi
Rīcības sēde un pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību
Šajā rakstā sniegts autora komentārs par Administratīvā procesa likuma1 (turpmāk - APL) 338. un 338.1pantu. Kopš ir stājušies spēkā 2006.gada 26.oktobra "Grozījumi Administratīvā procesa likumā",2 ir ievērojami paplašināts to ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Diskusija
Vai īpašniekam jānes upuris sabiedrības interešu labā
Pagājušā mēneša nogalē žurnālā "Jurista Vārds" tika publicētas zvērināta advokāta Mg.iur. Māra Melķiša pārdomas "Valsts pārvaldes uzdevumu tiesiskais pamats"1, kur autors kritizēja nekustamā īpašuma lietošanas tiesību ...
1 komentāri
Viktorija Jarkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Ceļā uz Latvijas Republikas Civillikuma modernizāciju
Pieņemot likumprojektu, ir lielas cerības, ka mazināsies tiesvedību skaits attiecībā uz pārmērīgi augsta līgumsoda piedziņu vai nepamatotu zaudējumu piedziņu.
5 komentāri
Informācija
Koncepcija par administratīvo sodu piemērošanu
Santa Selga
Akadēmiskā dzīve
Universitātes studenti sekmīgi piedalās tiesas procesa izspēlē
No 4. līdz 7. maijam Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā jau 13. reizi norisinājās ikgadējās Viduseiropas un Austrumeiropas tiesas procesa izspēles sacensības (Central and Eastern European Moot Court Competition 2007), ko organizē Britu ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS