ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Komentārs Senāta lēmumam lietā Nr. SKC–202, lēmumam lietā Nr. SKC–0023–06 un turpmākajiem zemāku instanču tiesu spriedumiem

[1] Pirms trim gadiem, 2004. gada 7. aprīlī, Senāta Civillietu departaments (CLD) izskatīja SIA “Ķīpsalas peldbaseins” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2003. gada 9. decembra spriedumu Līgas Arājas prasībā pret SIA “Ķīpsalas peldbaseins” par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu. CLD, pretēji abu prāvnieku ieskatam, izlēma, ka kasācijas tiesvedība lietā ir jāizbeidz, jo pie lietas nodošanas Senāta izskatīšanai ir pieļauts procesuālo tiesību normu pārkāpums. Pārkāpums izpaudās apstāklī, ka kasācijas sūdzību ir parakstījusi SIA “Ķīpsalas peldbaseins” prokūriste, kurai, pēc Senāta CLD ieskata, darba strīdā nebija tiesību to darīt.

[2] Turpinot iesākto praksi, 2006. gada 11. janvārī Senāta CLD izskatīja a/s “Latvijas balzams” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2005. gada 21. septembra spriedumu a/s “Latvijas balzams” prasībā pret A. Aleksejevu u. c. par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu. Senāta CLD nolēma: tā kā kasācijas sūdzību ir parakstījis un iesniedzis a/s “Latvijas balzams” prokūrists, tad viņš ir pārkāpis Civilprocesa likuma (CPL) 86.