ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Jūlijs 2007 /Nr.27 (480)

Hamleta jautājums nodokļu tiesībās
14 komentāri

Nevar apiet causa causarum no nodokļu maksātāju puses - tūlītēja summas samaksa (un tātad tās pieņemšana), var nopietni apdraudēt viņu maksātspēju. Tūlīt "ieslēdzas" arī post factum atlīdzinājuma teorijas argumenti, kas proponē, ka atlīdzinājums nav labākais privātpersonas aizsardzības veids.

Hamleta jautājums nodokļu tiesībās

 

Nevar apiet causa causarum no nodokļu maksātāju puses – tūlītēja summas samaksa (un tātad tās pieņemšana), var nopietni apdraudēt viņu maksātspēju. Tūlīt “ieslēdzas” arī post factum atlīdzinājuma teorijas argumenti, kas proponē, ka atlīdzinājums nav labākais privātpersonas aizsardzības veids.

 

Elīna Eihmane,  Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta juriskonsulte

 

Rakstā pausts autores personīgais viedoklis, kas var nesakrist ar Finanšu ministrijas viedokli.

 

05.JPG (19639 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

[1] Pārfrāzējot (jeb juridiski – mutatis mutandis) Hamleta jautājumu, šī raksta mērķis būs norādīt uz nepieciešamo risinājumu administratīvo lietu ietvaros nodokļu lietās, proti, cik plaši jāsaprot izpildes apturēšanu vai neapturēšanu likuma “Par nodokļiem un nodevām”1 (turpmāk – Likums) 40. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.

[2] Pašlaik šis jautājums ir aktualizēts, jo nākotnē tiek plānots izstrādāt jaunu normatīvo aktu, kas aizstātu Likumu. Turklāt, skatoties no nodokļu administrācijas puses, nav viennozīmīgi uztverams Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) viedoklis šajā jautājumā.

komentāri (14)
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Pasniedzejs
4. Jūlijs 2007 / 21:28
0
ATBILDĒT
Man jau liekas, ka tomēr var rēķināt nokav.naudu.

Palasot Levitu (sk.Likums un Tiesibas) par sameriguma principu un vispār sverot indivīda tiesību ierobezōjumus un valsts intereses, es neredzu tādu personas apgrūtinājumu, kas liktu nemaksāt procentus par valsts nodokļa naudas izmantošanu.

Grūti, protams, piekrist un visu sarežģī Senāta nolemtais. Pat ja kāds no tiesas uzrakstīs kaut ko aizstāvībai, tas būs tikai no ieinteresētības. Skiet, ka administratīvajās tiesībās, kas šķita jau izpētītas a-z, ir viens ļoti strīdīgs jautājums, kam nav viennozīmīga risinājuma.

Novēlu autorei veiksmi atrast pareizo.

(bij.pasniedzējs)
nja
4. Jūlijs 2007 / 17:06
0
ATBILDĒT
Domāju, ka, ja AT nepamato ar arzemju praksi, ECt utt., tad nodoklu administracijai ir visas tiesibas tomer aprekinat to stridus naudu.

Jo - nekur nav pateikts, ka to nevar, juridiski iespējas uzkontruet sheemu var.

Lidz kadam autoritativam spriedumam vai ST lemumam.

Starp citu, vai ST var ko dariit shaja jautajumaa?
Maaris
4. Jūlijs 2007 / 16:05
0
ATBILDĒT
Jā, bet izpilde tiek apturēta uz piespiedu kārtā piedzenamo, respektīvi, personai netiks atņemta nauda ar varu.

Tomēr, tā kā, ja VID pieņem ģendir., ka tomēr viss pareizi un firma krāpjas, kāpēc būtu jāatljauj viņiem nēmaksāt sava veida izmantojuma procentu. Man vairak šķita, ka tas ir problemas būtībā, jo, zinot cik daudz jau tagad firmas apstrīd lēmumus, ja neaprēķinās, tad VISI BEZ IZNJEMUMA pārsūdzēs. Jo varēs nemaksāt vēl pēc dotajām 30 dienām.

Ko tad?
Anonīms lietotājs
4. Jūlijs 2007 / 14:15
0
ATBILDĒT
Cik saprotu, tad nokavējuma nauda var tikt aprēķināta, ja ir iestājies lēmuma izpildes termiņš. Lēmuma izpildes apturēšanas gadījumā personai nav jāmaksā laikā nesamaksātie nodokļi. Šī darbības izpilde ir atlikta. Tātad uz kāda pamata viņai tiktu aprēķināta nokavējuma nauda par laiku, kurā viņai nodoklis nav jāmaksā, jo izpilde ir apturēta?
SENATS
3. Jūlijs 2007 / 16:28
0
ATBILDĒT
Klausat, kas pieņemts!

Nekadi ekspressis verbis!
Ln
3. Jūlijs 2007 / 16:09
0
ATBILDĒT
Nezinu gan, gribētos tuvāk iepazīties ar Senāta spriedumu loģiku. varbūt pamatojums nāca no ārzemēm.
Ingram
3. Jūlijs 2007 / 16:09
0
ATBILDĒT
Tehniska kļūda iepriekšējā komentārā. Pēdējās 2 rindiņas nav jāņem vērā.
Ingram
3. Jūlijs 2007 / 16:07
0
ATBILDĒT
Ja jau pieņemam, ka:



a) parādniekam nākas vispirms samaksāt aprēķināto parādu un tikai tad apstrīdēt/pārsūdzēt lēmumu, jo pretējā gadījumā viņam tiks aprēķināta kavējuma nauda,



tad, ja tiesa apmierina parādnieka prasību



b) nodokļu administrācijai būtu jāatmaksā apstrīdētā summa un procenti no tās, kas atbilstu aprēķināmajai kavējuma naudai par visu procesa laiku. Vai ne?



Bet varbūt tomēr labāk, lai kavējuma nauda netiktu aprēķināta ne vienam, ne otram?





nesamaksas



var aprēķināt kavējuma naudu par to laiku, cik ilgi rit apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas process, tad
Labs_iur
3. Jūlijs 2007 / 15:29
0
ATBILDĒT
īsti nesapratu domu gājienu, bet v principe to kavejumnaudu var rēķināt. Piekrītu, ka tas ir procentu maksājums.
amam
3. Jūlijs 2007 / 14:34
0
ATBILDĒT
Var, pilnībā var aprēķināt noakvējuma naudu.

nav riska privātpersonām kaut ko zaudēt.



Nezinu, kapēc AT pieņēma tādus spriedumus. nebiju klāt.
Andža
3. Jūlijs 2007 / 12:53
0
ATBILDĒT
Gandrīz piekritu Nodoklim.

Tātad Senāta spriedums patiešām nav pareizs un aprēķināšana var tikt veikta?

Man arī tā liekas. Bet kā iziet no situācijas par Senāta praksi???????
Nodoklis
3. Jūlijs 2007 / 10:36
0
ATBILDĒT
Vispārējais AA darbības princips ir tāds, ka apturot AA darbību iestāde nevar veikt nekādas darbības, kas pamatojas uz apstrīdēto AA. Savukārt, lai atrisinātu sabiedrības un indivīda interešu līdzsvarošanu, nokavējuma nauda var tik aprēķināta no brīža, kas likumā noteikts, taču tas nav maksājams līdz brīdim, kad tiek pieņemts iestādes galīgais lēmums.
draugs
3. Jūlijs 2007 / 09:59
0
ATBILDĒT
Senāts ir lēmis, nezinu, vai pareizi, bet izlēmis.



Neuzticos gan vairs Senātam kopš dažiem muļķīgiem spriedelējumiem, tomēr drīzāk gan būtu jāpaļaujas.

Zinu, ka pēdējā laikā AT nav seviški daudz laika piestrādāt pie lietām un sprideumi tiek laisti nu tā - aptuveni pareizi ir, tad sīkāk nediskutējam.

Šis laikam ir viens no šādiem gadījumiem.
AS
3. Jūlijs 2007 / 09:10
0
ATBILDĒT
Domāju, ka taisnība nav ne Senātam, ne otram viedoklim.

Tā ir kaut kur pa vidu.
visi numura raksti
Baiba Rudevska
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā
"Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana ietver sevī pareizās tiesību normas atrašanu un atbilstošu interpretēšanu, intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, atbilstošās judikatūras izmantošanu, kā ...
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Prokūras tiesību apjoms
[1] Pirms trim gadiem, 2004. gada 7. aprīlī, Senāta Civillietu departaments (CLD) izskatīja SIA "Ķīpsalas peldbaseins" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2003. gada 9. decembra spriedumu Līgas Arājas ...
1 komentāri
Valērijs Pogosjans
Citu pieredze
Kā ir saistīti jēdzieni konstitūcija un pamatlikums
Autoritāru un totalitāru režīmu valstis pieņem konstitūcijas, kuras faktiski ir veidotas, lai noslēptu šo valstu nedemokrātisko raksturu. Tās nav konstitūcijas šī vārda īstajā nozīmē, jo to mērķis nav ierobežot varu, bet - ...
Informācija
Konceptuāli akceptē grozījumus Konkurences likumā
Imants Bergs
Juridiskā literatūra
Noderīgs un drošs ceļvedis Eiropas tiesībās
1 komentāri
AUTORU KATALOGS