AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKA–194/2007
2007. gada 8. jūnijā
Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa. Tiesības uz informāciju ietvertas arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos – Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Šīs tiesības ietvertas arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.
Latvijas Republikas Satversmes 100. panta tvērumā ietilpst cilvēka tiesības uz informāciju plašākā nozīmē – proti, ne tikai saņemt valsts sniegto informāciju, bet arī to aktīvi meklēt (aktīvi pieprasīt).
Tiesības uz informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Proti, caur tiesību uz informāciju īstenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde būtu atklāta, pieejama un tās darbība – pārskatāma. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli.
Latvijas Republikas Satversmes 104. pantā garantētās tiesības ikvienam likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības ir cieši saistītas ar tiesībām uz informāciju. Tās tāpat kā tiesības uz informāciju tiek īstenotas uz personas iniciatīvas pamata, vēršoties pie valsts kāda tai interesējoša jautājuma noskaidrošanai, un faktiski sasniedz tos pašus mērķus. Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir likumā noteiktā kārtībā sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un tie motivēti atbildēti.
Cilvēktiesību piemērošanā būtiski ir panākt taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un katra atsevišķa indivīda tiesību aizsardzību. Nenoliedzot ikvienas personas tiesības uz informāciju un tiesības saņemt atbildi pēc būtības un šo tiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, nedrīkst aizmirst arī privātpersonām esošos pienākumus.
Katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību, kurā tikai ir iespējama viņa personības brīva un pilnīga attīstība. Fundamentāls princips ir tāds, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Proti, cilvēktiesības nevar tikt izmantotas, lai būtībā vērstos pret cilvēktiesību sargājošajām demokrātiskas valsts vērtībām.
Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasījumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pēc būtības prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt.
Tiesību ļaunprātīga izmantošana, apzināti darbojoties pretēji cilvēktiesību būtībai, nav konstitucionāli aizsargājama. Nevienam nav pieļaujams izmantot tam garantētās cilvēktiesības, lai vājinātu vai grautu demokrātiskas sabiedrības ideālus un vērtības.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore D. Mita, senators N. Salenieks, senatore I. Skultāne, piedaloties pieteicējam A.K., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Ministru prezidenta un Valsts kancelejas pārstāvim, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts civildienesta pārvaldes pārstāvei un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts administrācijas skolas pārstāvim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz A.K. pieteikumu par Valsts kancelejas, Valsts administrācijas skolas, Valsts civildienesta pārvaldes un Ministra prezidenta faktisko rīcību, sakarā ar A.K. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2006. gada 30. oktobra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] A.K. 2004. gada 5. jūnijā vērsās ar iesniegumu Valsts administrācijas skolā, lūdzot nosūtīt informāciju par Valsts administrācijas skolas darbību, kas nepieciešama sakarā ar viņa sūdzības un pieteikuma izskatīšanu tiesā.
[1.1] Atbildot uz minēto iesniegumu, Valsts administrācijas skola 2004. gada 22. jūnija vēstulē Nr. 198 norādīja, ka daļa no lūgtās informācijas jau sniegta A.K. pašam vai viņa pārstāvim zvērinātam advokātam J.O. Daļa no lūgtās informācijas nosūtīta A.K., bet atteikts sniegt informāciju par Valsts administrācijas skolas lektoriem un viņu nosūtīšanu uz kursiem, jo A.K. pieprasītās informācijas raksturs un apjoms liecina par Valsts administrācijas skolas kontroli.
[1.2] Par Valsts administrācijas skolas lēmumu, ar kuru atteikts sniegt informāciju, A.K. iesniedza sūdzību Valsts kancelejā. Atbildot uz minēto sūdzību, Valsts kanceleja 2004. gada 15. jūlija vēstulē Nr. 363-1/05/K-2575 norādīja, ka Valsts administrācijas skola nepamatoti atteikusies sniegt informāciju. Papildus paskaidrots, ka A.K. ir tiesības saņemt informāciju, kas attiecas uz A.K., kā arī informāciju, kas nav klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija. Valsts kanceleja uzdevusi Valsts administrācijas skolai sniegt A.K. atbildi pēc būtības saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un Informācijas atklātības likumu.
[1.3] A.K. 2004. gada 11. jūlijā un 12. jūlijā vērsās ar iesniegumiem Valsts administrācijas skolā, lūdzot sniegt informāciju par A.K. kā lektora darbību un mācību vajadzību pasūtījumiem Valsts administrācijas skolā.
[1.4] Valsts administrācijas skola ar 2004. gada 20. jūlija vēstuli Nr. 203 atbildēja uz A.K. 2004. gada 5. jūnija, 11. jūlija un 12. jūlija iesniegumiem. Vēstulē norādīts, ka 2004. gada 5. jūnija iesniegumā pieprasītā informācija tiks sniegta līdz 2004. gada 1. septembrim. Turklāt vēstulē paskaidrots, ka Valsts administrācijas skolai nav pienākuma izsniegt A.K. brīvi pieejamu informāciju un Valsts administrācijas skolas pienākumos neietilpst A.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes