ŽURNĀLS Tiesību prakse

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta pirmās daļas 3. punkts neattiecas uz aizsargjoslu teritoriju gar ielu, bet gan tikai uz ielu. Minēto apliecina arī 1995. gada 29. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 “Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās” (spēkā līdz 2006. gada 1. janvārim) 35. punkts, kurā noteikts, ka to zemes gabalu robežas un platību, uz kuriem paredzēts atjaunot zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem (..), projektējamas tā, lai atdotu visu zemes platību līdz trotuāram vai brauktuvei (neievērojot ielu sarkanās līnijas) (..). Tādējādi minētajā tiesību normā ir tieša norāde uz to, ka zeme ir atdodama, neievērojot ielu sarkanās līnijas.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators O. Druks-Jaunzemis, senatore E. Vernuša, senatore M. Zāģere, piedaloties prasītājai R.M., atbildētāju Rīgas domes pārstāvei K.K. un Rīgas pilsētas zemes komisijas pārstāvim E.P., izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgas domes kasācijas sūdzību par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006. gada 14. septembrī spriedumu R.M. prasībā pret Rīgas domi, Rīgas pilsētas zemes komisiju par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi.

Noklausījies senatores E. Vernušas ziņojumu, kasācijas sūdzības iesniedzēja pārstāvja paskaidrojumus, ka spriedums ir atceļams, prasītājas un Rīgas pilsēta zemes komisijas pārstāvja paskaidrojumus, ka spriedums ir pamatots, Senāts

konstatēja

R.M. 2004. gada 17. augustā cēlusi Rīgas apgabaltiesā prasību pret Rīgas domi, Rīgas pilsētas zemes komisiju par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes gabalu Rīgā, [.