Jautājums par aizstāvības nodrošināšanu, it sevišķi gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona pati nav vienojusies ar aizstāvi, ir samilzis, un izveidojusies situācija, kas tā īsti neapmierina nevienu no iesaistītajām pusēm: ne procesa virzītājus, kuriem ir kavēta kriminālprocesa gaitas nodrošināšana, nodarbojoties ar aizstāvja meklēšanu un mēģinot pierunāt advokātus aizstāvības nodrošināšanai, ne personas, kurām nepieciešams valsts nodrošināts aizstāvis, jo nereti neskaidra ir kārtība, pēc kādiem principiem procesa virzītājs uzaicina aizstāvi, ne arī advokātus, jo nav pārskatāms, kā advokāti tiek uzaicināti sniegt aizstāvību, un ne arī valsti, kurai šī funkcija ir jānodrošina un sistēma jāuzrauga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes