ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Janvāris 2008 /Nr.4 (509)

Saistību izpilde brīdinājuma kārtībā
Turpinot aizsākto analīzi
1 komentāri

I. Ievads

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā ir samērā jauns un efektīvs parādu administrēšanas institūts Latvijas tiesību sistēmā.

Savā iepriekšējā rakstā "Saistību izpilde brīdinājuma kārtībā: aktuālās problēmas" (JV, 23.01.2007., Nr. 4) autors aplūkoja vairākas šā tiesību institūta piemērošanas problēmas, un šajā rakstā tiks turpināta brīdinājuma kārtības nozīmīgāko problēmu analīze un to risināšanas variantu izklāsts.

Pirms pievēršos problēmu aprakstam, ir jāanalizē likumdevēja mērķis, likumdevējam izveidojot saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā institūtu. Kā jau tika minēts iepriekšējā rakstā, jaunā tiesību institūta pamatmērķis ir tiesvedības paātrināšana un vienkāršošana relatīvi vienkāršajās lietās, kurās pierādījumu bāze ir saistību pamatojošs dokuments. Relatīvi ātrs un uz vienu lēmumu balstīts process, kurš konceptuāli ir tendēts liegt atbildētājam iespēju novilcināt procesu, izmantojot tiesas lēmumu pārsūdzēšanas institūtus, norāda uz likumdevēja gribu ar šo tiesību institūtu paaugstināt pieteicēja, t. i., kreditora, tiesību aizsardzības līmeni. Protams, parādniekam jāatstāj Civilprocesa likuma 406.7 panta pirmajā daļā noteiktā iespēja efektīvi aizstāvēties pret kļūdainas informācijas vadītu vai nelabticīgu kreditoru.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
B.Rudevska
31. Janvāris 2008 / 15:13
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, liels paldies autoram par civilprocesuālo problēmu praktisko izklāstu. Man vienmēr prieks par tiem, kuriem nav vienaldzīgs civilprocess.

Otrkārt, ir jāatzīst, ka autoram ir taisnība attiecībā uz atsevišķu kreditora izdevumu atgūšanas problēmām saistību piespiedu izpildē brīdinājuma kārtībā (SPIBK). No savas puses es vēlētos piebilst to, ka 2006. g. 12. decembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu Nr. 1896/2006 ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (šī Regula ES dalībvalstīs būs piemērojama no 2008. g. 12. dec.). Regula satur veselu virkni pielikumu, kuros ir iekļautas standartveidlapas, t.sk. arī attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojuma (EMR) pieteikumu (A standarta veidlapa, pielikums Nr. I). Šīs veidlapas 9. ailē tiek prasīts, lai pieteicējs norādītu izmaksas (tiesas izdevumus un citas izmaksas), kurus tas vēlas piedzīt no parādnieka. Citi izdevumi var būt, piemēram, prasītāja pārstāvja honorārs vai pirmstiesas izdevumi (jebkurā gadījumā, visi tie izdevumi, kuri nav tiesas izdevumi). Līdz ar to Latvijai, sākot piemērot minēto Regulu, tiešām nāksies pārskatīt savas nacionālās veidlapas un nodrošināt Satversmes 92. p. ievērošanu, proti, novēršot to, ka EMR procesos pieteicējs būs nostādīts privileģētākā stāvoklī, nekā nacionālajā SPIBK procesā.

Treškārt, arī attiecībā uz tiesas brīdinājuma piegādāšanu parādniekam, Latvijai līdz 2008. gada 12. dec. vajadzēs vēlreiz izvērtēt, vai Regulā paredzētais piegādes mehānisms (13., 14., 15. p.) varēs tikt nodrošināts Latvijā un kādi grozījumi Latvijas nacionālajos normat. aktos būs vai nebūs jāveic (sk. Regulas 12.p. 5.d.). Atliek tikai cerēt, ka līdz šī gada beigām Latvijas CPL kaut kas mainīsies šajā sakarā.

Ceturtkārt, 2007. g. 13. dec. valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts Grozījumi CPL, kas citastarpā paredz grozīt arī CPL 56. p., proti, paredzot, kādā veidā būs piegādājamas pavēstes un citi tiesas dokumenti. Paredzams grozīt arī 57.p. nosakot, ka atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai (šobrīd 57.p. 2.d. runā tikai par tiesas pavēsti). Diemžēl, šajā grozījumu projektā netiek skarts CPL 406.6 p. Iespējams, ka likumdevējam par to vajadzētu padomāt, tādējādi saskaņojot šos abus procesa veidus.



P.S. EMR kopā ar paziņojumu par tā izpildi (E un G standarta veidlapas) ir tas pats lēmums par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā, tikai ES mēroga.

visi numura raksti
Kristīne Jarinovska
Eiropas telpā
Būtiskas izmaiņas nosacījumos
par dalību Eiropas Savienībā
Diskusijas par to, kāda būs dalības Eiropas Savienībā (ES) ietekme uz Latviju, bija visai biežas jau pirms Latvijas iestājas Eiropas Savienībā un vēl biežākas īsi pirms Satversmes 68. panta papildināšanas ar trešo un ceturto ...
2 komentāri
Ruta Siliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizstāvības nodrošināšanas modelis
Jautājums par aizstāvības nodrošināšanu, it sevišķi gadījumos, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta vai persona pati nav vienojusies ar aizstāvi, ir samilzis, un izveidojusies situācija, kas tā īsti neapmierina nevienu no ...
Jānis Pleps
Juridiskā literatūra
Paliekoša grāmata Latvijas civiltiesībās  
Latvijas tiesību zinātne un prakse kļuvusi par vienu grāmatu bagātāka. Aizvadītajā nedēļā notika Tiesu namu aģentūras jaunākā izdevuma – Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa, profesora Dr. hab. iur. Kalvja Torgāna ...
Jānis Pleps
Akadēmiskā dzīve
Vai Satversme pieļauj referendumus Ziemassvētkos?
Jau ierasti ap gadu miju Eiropas tiesību studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvija) rīko profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēles Latvijas augstskolu studentiem. Šajā reizē izspēļu ģenerālsponsors ...
2 komentāri
Juridiskā literatūra
Ar ko atšķiras Lisabonas līgums
no Konstitūcijas Eiropai
15. janvārī Rīgas Juridiskajā koledžā notika Eduarda Bruno Dekšņa grāmatas "Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati" prezentācija. Grāmatas zinātniskie redaktori ir profesori, doktori Tālavs Jundzis un ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS