ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

19. Februāris 2008 /Nr.7 (512)

Reklāmas izvērtējums no cilvēktiesību aspekta
2 komentāri

Pēc tam, kad 2008. gada 1. februārī tika uzsākts kriminālprocess par “Leļļu operas” reklāmas materiālu, Latvijas Cilvēktiesību centrā (LCC) vērsās māksliniece, kas šo reklāmu veidojusi. LCC pēc jautājuma izvērtēšanas 3. februārī sagatavoja atzinumu iesniegšanai procesa virzītājam. Ņemot vērā plašo rezonansi, ko radīja procesa ierosināšana, atzinums tika nosūtīts arī laikrakstam “Diena”, kas to daļēji izmantoja, sagatavojot materiālu par notikumu. Uz atzinumu atsaucās arī citi plašsaziņas līdzekļi, taču “Jurista Vārds” publicē pilnu atzinuma tekstu, kuru sagatavojusi LCC juriste Ilvija Pūce.

2008. gada 1. februārī uzsākts kriminālprocess pēc Latvijas Republikas Krimināllikuma 166. panta (Pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas un izplatīšanas noteikumu pārkāpšana) 2. daļas, kas noteic kriminālatbildību par tādu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu lejupielādi iegādāšanos, ievešanu, izgatavošanu, publisku demonstrēšanu, reklamēšanu vai citādu izplatīšanu, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuāla izmantošana, cilvēku seksuālas darbības ar dzīvniekiem, nekrofilija vai pornogrāfiska rakstura vardarbība, kā arī par šādu materiālu glabāšanu.

Kriminālprocess sākts sakarā ar mākslinieces Katrīnas Neiburgas veidoto reklāmas materiālu Latvijas Nacionālās operas izrādei "Leļļu opera". Reklāmas materiālā redzams puspagriezienā stāvošs kails bērns ar Pinokio degunu, rādīdams "garu degunu". Bērna dzimums attēlā nav nosakāms.

 

Bērnu pornogrāfijas definīcija

Bērnu pornogrāfija ir definēta gan starptautiskos normatīvajos aktos, gan nacionālajos normatīvajos aktos. Pornogrāfijas jēdzienu skaidrojuši arī tiesību zinātnieki juridiskajā uzziņas literatūrā.

Profesors Dr. habil.iur. Uldis Krastiņš Juridisko terminu vārdnīcā jēdzienu "pornogrāfija" skaidro: "Pornogrāfija (gr. pornē netikle + grapho rakstu) – ir neķītri, piedauzīgi sacerējumi, kuros aprakstītas izvirtības scēnas; neķītri ciniski atveidojumi, zīmējumi, fotogrāfijas u. tml. Par pornogrāfiju nevar uzskatīt cilvēka ķermeņa un erotisku skatu, kuru mērķis nav ciniski demonstrēt dzimumattiecības, māksliniecisku attēlojumu."1

Oksfordas vārdnīca jēdzienu "pornogrāfija" skaidro: "Printed or visual material intended to stimulate sexual excitement" (Drukāts vai vizuāls materiāls, kura mērķis ir rosināt seksuālu uzbudinājumu)2, kā arī: "Material containing the explicit description or display of sexual organs or activity, intended to stimulate erotic rather than aesthetic or emotional feelings" (Materiāls, kura saturs skaidri parāda seksuālus orgānus vai darbību un kura mērķis ir rosināt drīzāk erotiskas nekā estētiskas vai emocionālas izjūtas).3

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām Papildu protokola par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju 2. pantā noteikts: "[..]. (c) Bērnu pornogrāfija nozīmē jebkādu bērna, kas iesaistīts reālās vai simulētās izteikti seksuālās darbībās, demonstrēšanu ar jebkādu līdzekļu palīdzību vai jebkādu bērna dzimumorgānu demonstrāciju galvenokārt seksuāliem mērķiem.4

Interpola noziegumu pret bērniem speciālistu grupa (The Interpol Group of specialists in crimes against children) ir pieņēmusi šādu definīciju: "Pornography displaying children is the result of the sexual exploitation or the sexual abuse of a child. It can be defined as follows: any form of representation or utilisation of the sexual exploitation of a child, including printed matter or audio material, of which the main theme is the sexual behaviour or the sex organs of a child." (Pornogrāfija, kur tiek demonstrēti bērni, ir bērna seksuālas izmantošanas vai seksuālas ļaunprātīgas apiešanās rezultāts. To var definēt šādi: bērna seksuālas izmantošanas attēlojums vai lietojums jebkurā formā, ieskaitot drukātu materiālu vai audiomateriālu, kur galvenais motīvs ir bērna seksuāla uzvedība vai dzimumorgāni.)5

Likums "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokola par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās"6 9. panta 2. daļā noteic: "Ar "bērnu pornogrāfiju" 1. daļā saprot pornogrāfisku materiālu, kas vizuāli attēlo: a) nepilngadīgo, kas iesaistīts seksuālā darbībā; b) šķietami nepilngadīgu personu, kas iesaistīta seksuālā darbībā; c) reālus attēlus, kuros attēloti nepilngadīgie, kas iesaistīti seksuālās darbībās."

Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmuma 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu7 1. pants noteic: "b) "bērnu pornogrāfija" ir pornogrāfisks materiāls, kurā vizuāli attēlots vai atspoguļots:

i) īsts bērns, kas iesaistīts vai iesaistījies nepārprotami seksuālā darbībā, ieskaitot bērna dzimumorgānu vai kaunuma uzbudinošu attēlojumu, vai

ii) īsta persona bērna izskatā, kas iesaistīta vai iesaistījusies i) apakšpunktā minētajā darbībā, vai

iii) reālistiski attēli ar neesošu bērnu, kas iesaistīts vai iesaistījies i) apakšpunktā minētajā darbībā."

Lai Latvijas Republikā regulētu erotikas un pornogrāfijas jomu, kā arī erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apriti likuma līmenī, 2006. gadā Saeima komisijās sāka izskatīt Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likumprojektu, kura vajadzības raksturojumā tika iekļauta gan nepieciešamība definēt terminus, kas minēti citos likumos (arī Krimināllikumā), gan noteikt tiesisko regulējumu erotiska rakstura izklaides vietu darbībai un pasākumu organizēšanai.8 Likumprojekts tika izstrādāts, arī izpildot Latvijas Republikas saistības pret Eiropas Savienību (saskaņojot ar Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu) un saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem (Konvencijas par bērnu tiesībām Papildu protokols par tirdzniecību ar bērniem, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju).9

Pornogrāfijas ierobežošanas likuma bērnu pornogrāfijas definīcija, kas veidota uz starptautisku šā jēdziena definīciju pamata, skaidri runā par pornogrāfisku materiālu ar seksuālu raksturu, nevis jebkuru materiālu, kurā attēlots kails bērns, neatkarīgi no konteksta.

Gatavojot likumprojektu 2. lasījumam, tas tika nopietni apspriests, lai nepieļautu situāciju, kad likums tiek piemērots gadījumos, kas nav atbilstoši tā mērķim, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, vadoties pēc Eiropas Savienības valstu prakses un pieredzes, mainīja likumprojekta koncepciju, nolemjot ierobežot tikai un vienīgi pornogrāfiju.10

2007. gada 3. maijā Saeima pieņēma Pornogrāfijas ierobežošanas likumu11, kura 1. panta 2. daļā noteikts, ka bērnu pornogrāfija – pornogrāfiska rakstura materiāls, kurā attēlots vai aprakstīts bērns, vai jebkāds cits materiāls, kurā: a) attēlots vai aprakstīts bērns, kas iesaistīts seksuālā darbībā, bērns pilnīgi vai daļēji bez apģērba seksuālā pozā vai neķītra rakstura tērpā, uzbudinoši attēloti bērna dzimumorgāni vai kaunums, b) attēlota vai aprakstīta persona bērna izskatā, kas iesaistīta šā punkta "a" apakš­punktā minētajā darbībā vai atspoguļota "a" apakšpunktā minētajā veidā, c) ir reālistiski attēli ar reāli neek­sistējošu bērnu, kas iesaistīts šā punkta "a" apakš­punktā minētajā darbībā vai atspoguļots "a" apakšpunktā minētajā veidā.

 

Katrīnas Neiburgas veidotā reklāmas materiāla atbilstība bērnu pornogrāfijas definīcijai

Iepriekšējā sadaļā minētās definīcijas norāda, ka bērnu pornogrāfija ir materiāls, kur bērns iesaistīts seksuāla rakstura darbībā vai tiek demonstrēta bērna seksuāla uzvedība, vai seksuāliem mērķiem demonstrēti bērna dzimumorgāni.

Katra no iepriekšējā sadaļā minētajām definīcijām nepārprotami uzsver materiāla, kur attēlots vai aprakstīts bērns, seksuālo raksturu un šādā veidā skaidri un nepārprotami nošķir bērnu pornogrāfiju no nevainīgiem bērnu attēliem, piemēram, ģimenes lokā pludmalē, kā arī no bērna ķermeņa mākslinieciskiem attēliem, kur ņemams vērā kopējais konteksts.

Pornogrāfijas ierobežošanas li­-kuma 1. panta 2. daļas a) apakšpunkts skaidro, ka bērnu pornogrāfijas definīcijai atbilst attēlots vai aprakstīts bērns, kas:

– iesaistīts seksuālā darbībā,

– bērns pilnīgi vai daļēji bez apģērba seksuālā pozā vai neķītra rakstura tērpā,

– uzbudinoši attēloti bērna dzimumorgāni vai kaunums.

Katrīnas Neiburgas veidotajā "Leļļu operas" reklāmas materiālā attēlots bērns, kurš:

– nav iesaistīts seksuālā darbībā,

– ir bez apģērba, ar Pinokio degunu, atbilstoši izrādes kontekstam un mākslinieces iecerei simbolizējot Pinokio kā bērnu, kas ienāk pasaulē ar tiešu, skaidru un nesamaitātu pasaules redzējumu, un stāv bērnam raksturīgā pozā, rādot "garu degunu",

– kura dzimumorgāni vai kaunums nav redzami vispār, līdz ar to bērna dzimums nosakāms tikai pēc izrādes konteksta.

Ne reklāmas materiāla noformējums, ne tā izvietošanas veids (plakāts pie Latvijas Nacionālās operas, izrādes reklāma plašsaziņas līdzekļos, izrādes programmas, izrādes reklāma internetā) nerada šaubas, ka konkrētā attēla mērķis ir mākslinieciskiem līdzekļiem ilustrēt izrādes ideju un ka tas izmantots tikai izrādes reklāmas kontekstā.

 

Izteiksmes brīvība

Latvijas Republikas Satversmes 113. pants noteic, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības. Satversmes 100. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Abi šie Satversmes panti norāda, ka Latvijas Republika aizsargā izteiksmes, tai skaitā mākslinieciskās izteiksmes brīvību.

To, ka izteiksmes jeb vārda brīvība attiecas ne tikai uz tiesībām brīvi paust vai uzzināt verbālus uzskatus, bet arī uz izteiksmes formu – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u. tml. savos spriedumos norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Latvijas Republikas Satversmes tiesa.12

Izteiksmes brīvība – viena no personas pamatbrīvībām – var tikt atsevišķos gadījumos ierobežota ar likumu, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, turklāt šādos gadījumos izvērtējot samērīguma principu.

Likumdevējs Latvijas Republikā – Saeima – ir noteicis ierobežojumus gadījumos, kad tiek attēloti bērni, lai realizētu bērna tiesību aizsardzību. Tomēr likumdevējs, kā tas izriet no iepriekš minētajiem materiāliem, ieskaitot Saeimas sēžu stenogrammas, ir darījis to tādā veidā, lai, sasniedzot sabiedrības labumam atbilstošo mērķi – bērna tiesību aizsardzību, pēc iespējas mazāk skartu citu indivīdu tiesības un intereses, tai skaitā izteiksmes brīvību. Tālab arī Latvijas Republikas Pornogrāfijas ierobežošanas likuma bērnu pornogrāfijas definīcija, kas veidota uz starptautisku šā jēdziena definīciju pamata, skaidri runā par pornogrāfisku materiālu ar seksuālu raksturu, nevis jebkuru materiālu, kurā attēlots kails bērns, neatkarīgi no konteksta. Līdz ar to konkrētajā gadījumā, kur mākslas darbā attēlots nenosakāma dzimuma bērns neseksuālā situācijā, nav nepieciešams vērtēt iespējamā ierobežojuma samērīgumu, jo šādu attēlojumu likums neierobežo.

Šādu praksi ilustrē gan Latvijas, gan citu valstu piemēri. Latvijā ir zināmas un populāras Gunāra Bindes fotogrāfijas, Jaņa Rozentāla u. c. darbi, kuros mākslinieciskos nolūkos attēloti kaili bērni. Visā pasaulē ir populāri Anne Geddes darbi, kuros bieži izmantoti kailu mazuļu attēli. Pieļauti tiek arī kontraversāli mākslas darbi, teiksim, Jake and Dinos Chapman darbi, kā Zygotic acceleration, biogenetic, desublimated libidinal model. Mākslas darbi netiek vērtēti mehāniski, bet kontekstā ar ideju, ko tie ilustrē, ierobežojot mākslinieka izteiksmes brīvību tikai atsevišķos gadījumos, kad tas tiešām nepieciešams sabiedrības interešu aizsardzībai.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvijas Cilvēktiesību centrs atzīst:

Katrīnas Neiburgas veidotais reklāmas materiāls Latvijas Nacionālās operas izrādei "Leļļu opera" nepārkāpj pieļaujamās izteiksmes jeb vārda brīvības robežas un neatbilst ne starptautiskajos, ne nacionālajos normatīvajos aktos ietvertajai bērnu pornogrāfijas definīcijai.

Konkrētajā gadījumā, acīmredzami pārprotot pornogrāfijas jēdzienu un nepietiekami iedziļinoties reklāmas materiāla saturā un kontekstā, tiek neatbilstoši ierobežota vārda brīvība un apdraudēta radošā vide.

 


1 Autoru kolektīvs. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998, 210.–211. lpp.

2 Compact Oxford English Dictionary, http://www.askoxford.com/concise_oed/pornography?view=uk, pēdējo reizi skatīts 02.02.2008.

3 The New Oxford Dictionary

4 Likums "Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju", pieņemts 26.01.2006., spēkā ar 10.02.2006.// Latvijas Vēstnesis, 09.02.2006., Nr. 24 (3392).

5 Eiropas Bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu centra (European Centre for Missing and Sexually Exploited Children) mājas lapa: http://www.childfocus-net-alert.be/uk/UK_childpornography_sub03.htm, pēdējo reizi skatīts 02.02.2008.

6 Likums "Par Konvenciju par kibernoziegumiem un Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās" pieņemts 05.10.2006, spēkā ar 27.10.2006. // Latvijas Vēstnesis 26.10.2006. Nr. 171 (3539).

7 Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmums 2004/68/TI (2003. gada 22. decembris) par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu //Oficiālais Vēstnesis L 013, 20.01.2004. l lpp. 0044 - 0048 http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004F0068:LV:HTML

8 Likumprojekta "Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums" anotācija LR Saeimas mājaslapā http://www.saeima.lv/saeima9/mek_reg.fre, pēdējo reizi skatīts 2008. gada 2. februārī

9 Turpat.

10 2007. gada 1. marta Saeimas sēdes stenogramma http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070301/st070301.htm

11 03.05.2007. likums "Pornogrāfijas ierobežošanas likums". spēkā ar 01.06.2007 // Latvijas Vēstnesis 24.05.2007., Nr. 83 (3659).

12 Piemēram, LR Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2003-02-0106

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Z.
19. Februāris 2008 / 18:53
0
ATBILDĒT
Raksta nosaukums īsti neatbilda saturam. Pēc būtības vārda brīvība attiecībā uz reklāmu (komerciālo vārdu) attiecas daudz mazāk kā uz uz nekomerciāliem paziņojumiem, un ir ierasts ar likumu to nopietni ierobežot.

Faktiski līdz ar to bija jāanalizē, vai Pinokio izrādes plakāts atbilst Reklāmas likuma prasībām.

3.pants.

(2) Reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas.

5.pants

(1) Bērniem paredzētā reklāma vai reklāma, kura veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu tiesības un intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.





Korkibass Ozols
19. Februāris 2008 / 02:23
0
ATBILDĒT
Ka tajā Operas reklāmā nekādas bērnu pornogrāfijas nebija, tas bija redzams un ikvienam saprātīgi domājošam cilvēkam skaidrs no pirmā acu uzmetiena, un patiesībā tur nekāda skaidrošanās nemaz nebūtu vajadzīga. Ja nu policija tomēr ir ierosinājusi lietu, tad, protams, nākas atbildēt un vērtēt, taču viss pašreiz notiekošais izskatās pēc tādas mēnesi ilgas šaušanas ar smago artilēriju pa vienu nabaga zvirbuli. Bet jautājums, kuru patiešām būtu vajadzējis apspriest, ir ? kā tas nāk, ka, neskatoties uz 15?20 gadus ilgo pieredzi, Latvijā joprojām ārzemnieka vārdam ir maģisks spēks? Pietiek kādam ārvalstu muļķim lidmašīnā parādīt ar pirkstu uz Operas reklāmu, lai policija tūdaļ mestos viņa vārdus piepildīt, it kā pašiem savas galvas uz pleciem nebūtu; pietiek zem papīra parakstīt „A.S.V. latvietis”, lai viņa sacītais jau būtu absolūta patiesība pēdējā instancē, kura Latvijas amatpersonām neapšaubāmi jāpilda. Lūk, tas ir tas lielākais kauns.
visi numura raksti
Uldis Ķinis
Skaidrojumi. Viedokļi
Nabaga lellēns Pinokio

Laikā, kad Karlo Kollodi rakstīja savu stāstu “Pinokio piedzīvojumi”, viņam droši vien ne prātā nenāca, ka XXI gadsimtā kādā tālā zemē Latvijā viņa radītā tēla dēļ uzvirmos bērnu pornogrāfijas skandāls.

1 komentāri
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Mediācijas ieviešana komercstrīdu risināšanā
Komercdarījumu pārrunu laikā sadarbības partneri var paust dažādus viedokļus, kā arī pusēm raksturīgas atšķirīgas idejas, dažādi uzskati, un tas nereti noved pie konfliktsituācijām. Sadarbības partneri domstarpību rašanās ...
Diskusija
Atgriežoties pie publicētā: krāpšana vai civiltiesisks strīds
Šī gada “Jurista Vārda” piektajā numurā (05.02.2008.) tika publicēts Jāņa Ievīša un Alda Pundura raksts “Krāpšana vai civiltiesisks strīds”. Minētais raksts “Jurista Vārda” elektroniskajā versijā internetā kļuva ...
Andra Reinfelde
Skaidrojumi. Viedokļi
Bērnu pornogrāfija - kā noteikt tās robežas
Lai piedalītos diskusijā par to, kādos gadījumos ir pamats runāt par bērnu pornogrāfiju un pēc kādiem kritērijiem izvērtēt tās robežas, “Jurista Vārda” aicinājumam atsaucās arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. ...
1 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Vēstnesim ir jābūt  
Šomēnes, februārī, Latvijas oficiālajam laikrakstam "Latvijas Vēstnesis" apritēja 15.gadadiena. Lai gan "Jurista Vārds" vēl nevar lepoties tieši ar šādu savas dzimšanas dienas gadskārtu, izdevumam tās nav vienīgi kolēģu ...
AUTORU KATALOGS