ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Jūnijs 2008 /Nr.21 (526)

Nekavējoties izpildāma administratīvā aresta atbilstība Satversmei
1 komentāri
Mg.iur.
Inese Cinīte
juridiskā biroja "Alternative Law Office" juriste 

Raksta mērķis ir izpētīt normu atbilstību Satversmei un starptautiskajiem dokumentiem administratīvo pārkāpumu lietās, kad tiek piemērots administratīvais arests. Raksta autore pievēršas strīdīgajam jautājumam (ietverts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK) 283. un 317. pantā) par aresta izpildi nekavējoties, par tā atbilstību Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegtajām atziņām.

Konstitucionālais un starptautiskais regulējums

[1] Satversmes 92. pants paredz, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Iespēja un pat nepieciešamība piemērot starptautiskās normas Satversmē ietverto pamattiesību iztulkošanai izriet no Satversmes 89. panta, kas noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. No šā panta redzams, ka likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautiskajām cilvēktiesību normām. Satversmes 8. nodaļa "Cilvēka pamattiesības" pieņemta pēc tam, kad Latvija bija uzņēmusies attiecīgās starptautiskās saistības.1 Bez tam Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā ietekmē Satversmē ietverto pamattiesību un tiesiskas valsts principu interpretāciju. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo kā interpretācijas līdzeklis, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas.2 Līdz ar to, iztulkojot Satversmē ietvertās pamattiesību normas, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesībās.

[2] 1997. gada 4. jūnijā Saeima ar likumu "Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Derrick van Bummel
4. Jūnijs 2008 / 20:43
0
ATBILDĒT
Raksts ir vājš. Es nevēlos apstrīdēt Jūsu aizstāvēto gala secinājumu, bet Jūsu izvēlētā motivācija diemžēl neiztur nekādu kritiku.

(1) Pirmkārt, es redzu, ka Jūs neesat pienācīgi izpētījusi ECT judikatūru lietās par administratīvo sodu kvalifikāciju Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta pirmās daļas un 7. Protokola 2. panta izpratnē, lai gan Jūsu raksts, cik es sapratu, ir tieši par to. Jūs minat tikai divus ECT spriedumus, turklāt tādus pasenus: lietās "Engel v. the Netherlands" un "Lauko v. Slovakia". Bet, piedodiet, ar to jau ECT judikatūra šajā jautājumā neaprobežojas! Pēdējo desmit gadu laikā tā ir attīstījusies ļoti jūtami. Kāpēc, piemēram, Jūs neminat neseno ECT Lielās palātas spriedumu lietā "Kyprianou v. Cyprus"? Pēc Jūsu raksta atsaucēm taču var noprast, ka esat aplūkojusi ECT nolēmumu datu bāzi un mākat ar to rīkoties.

(2) Jūsu raksta 7. un 8. punktā Jūs nonākat pie secinājuma, ka Latvijā skatāmās administratīvā pārkāpuma lietas, kuru rezultātā tiek piemērots administratīvais arests, pieder pie "krimināllietu" kategorijas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta pirmās daļas izpratnē. Man jāsaka, ka diemžēl nekāda Amerika ar to Jūsu rakstā nav atklāta. ECT pērn ļoti skaidri un viennozīmīgi atrisināja šo jautājumu lietā "Zaicevs pret Latviju" (2007. gada 31. jūlija spriedums). Brīnos, kādēļ šis nolēmums Jūsu rakstā nav citēts. Ja Jūs lasītu ECT judikatūru lietās pret Latviju, tad aiztaupītu sev daudz pūļu (un arī ietaupītu papīru: saudzēsim Amazonijas mūžamežus!): Jums vienkārši pietiktu atsaukties uz spriedumu Zaiceva lietā un, ja būtu vēlēšanās, Jūs varētu to mierīgi paanalizēt.

(3) Jūsu raksta 9. punktā ir atrodams viens dīvains apgalvojums, kas balstās uz kaut kādu dīvainu, nepareizu siloģismu. Jūs rakstāt:

"Pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos izteiktajām atziņām, jāsecina, ka administratīvais sods ir pielīdzināms kriminālsodam, līdz ar to tas būtu izpildāms analogi Kriminālprocesa likuma 633. panta pirmajā daļā noteiktajam, proti, arī administratīvā pārkāpuma lietās sods izpildāms pēc lēmuma spēkā stāšanās, kad izbeidzies termiņš tā pārsūdzēšanai un lēmums nav pārsūdzēts."

Piedodiet, bet tas viens no otra nebūt neizriet! Gandrīz visiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijā ietvertajiem jēdzieniem ir autonoms skaidrojums, kas nav atkarīgs no dalībvalstu likumos lietotās nozīmes. Tas, ka ECT kvalificē Latvijas administratīvo pārkāpumu procesu kā "kriminālu", nozīmē tikai to, ka tam pakļautās personas bauda visas Konvencijā noteiktās krimināltiesiskās un kriminālprocesuālas garantijas; un neko vairāk. Ja šīs garantijas ir ievērotas, tad valsts var mierīgi paturēt konkrēto nodarījumu administratīvo pārkāpumu tiesību, nevis krimināltiesību jomā, un tai nav pienākuma pilnībā attiecināt kriminālprocesa normas un institūtus uz administratīvajiem pārkāpumiem. To ECT ir pateikusi jau 1984.g. spriedumā "Öztürk v. Germany", kurš, protams, Jūsu rakstā arī nav citēts.

(4) Pamēģiniet, lūdzu, skaidri atbildēt uz jautājumu: vai Eiropas Cilvēktiesību konvencija ECT judikatūras skatījumā aizliedz nekavējoties izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai ne? Tas, cik noprotu, bija viens no Jūsu raksta mērķiem, bet atbilde nav dota. (Es zinu atbildi, tā ir atrodama judikatūrā, bet pamēģiniet Jūs pati to atrast.)
visi numura raksti
Jānis Rozenbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša objektivitāte:
Senāta prakse un likuma prasības
2008. gada 19. maijā Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā vairāki aizstāvji pieteica noraidījumu tiesas priekšsēdētājai, pamatojot šo noraidījumu ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) ...
Mare Merimā
Citu pieredze
Civilprocesa attīstība Igaunijas Republikā
Raksta autore Mare Merimā (Mare Merimaa) ir Tallinas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese kopš 1993. gada, kad Igaunijā tiesu reformas gaitā tika izveidotas apelācijas instances tiesas. Līdz tam kopš 1985. gada viņa ir ...
1 komentāri
Ilze Ciematniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Laulāto mantisko attiecību regulējums Latvijā
Tiesību prakse
Manta vai citi ienākumi
Krimināllikuma 219. panta izpratnē
Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva papildu tiešais objekts ir valsts amatpersonu darbības mantiskajā sfērā atklātuma apdraudējums, un tas izriet no šā panta daļas dispozīcijas ...
Īsziņas
Bičevskis pāriet uz citu ministriju
AUTORU KATALOGS