cilvēktiesības konkurē ar kino
Tuvojoties Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas (turpmāk – Deklarācijas) pieņemšanas sešdesmitajai gadadienai šā gada 10. decembrī, nākas brīdināt, ka tās tulkojumos latviešu valodā ir izplatītas vismaz divas būtiskas kļūdas un viena visai apšaubāma termina izvēle. Turklāt kļūdas ilgstoši netiek labotas, lai gan ir pieejams piemērotāks attiecīgo pantu tulkojums.
Vai pastāv tiesības uz tautību
Relatīvi plaši pazīstams starptautisko tiesību speciālistu vidū ir fakts, ka vairākos Deklarācijas tulkojumos latviešu valodā 15. pantā tiek runāts par to, ka "katram cilvēkam ir tiesības uz tautību" (citēts pēc Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta1 un, kas ir īpaši skumji, Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās mājaslapas2).
Deklarācijas oriģināltekstos ir lietoti jēdzieni "nationality" (angliski), "nationalité" (franciski), "nacionalidad" (spāniski) un "гражданство" (krieviski). Autors pievērsīsies angļu jēdzienam, jo tieši anglosakšu tiesību loka valstīs jau pirms Deklarācijas pieņemšanas "nationality" nošķīra no "citizenship", kā izvērstāk rādīts tālāk, turklāt krievu valodu kā de facto oficiāli lietojusī PSRS par Deklarāciju nav balsojusi. Var piebilst, ka krievu terminam latviešu juridiskajā valodā atbilst "pilsonība".3 Angļu terminu "nationality" dažādos kontekstos latviešu valodā mēdz tulkot gan kā "pilsonība, piederība valstij", gan kā "tautība, etniskā izcelšanās".4 Vai tiešām "tautība" ir vietā Deklarācijā?
Jēdzienu "nationality" mūsdienu angļu juridiskajā valodā izprot5 kā "attiecības starp nācijas pilsoņiem un pašu nāciju", norādot, ka to mēdz lietot arī kā "citizenship" sinonīmu vai kā "esamību par noteiktas valsts pilsoni vai pavalstnieku".6 Arī pirms Deklarācijas pieņemšanas – jau vismaz 19. gadsimtā7 "nationality" definēja kā "personas stāvokli attiecībās ar nāciju".
Atgādināms, ka Latvijas pozitīvajās tiesībās par "personas noturīgu tiesisku saikni ar (..) valsti" sauc pilsonību.8 Līdzīga pilsonības jēdziena izpratne – "personas, indivīda pilnīga un atbildīga, laikā un telpā noturīga tiesiska, arī politiska, saikne ar konkrētu valsti" ir sastopama arī literatūrā.9
Tautības jēdziens arī tiek plaši lietots Latvijas normatīvajos aktos, piemēram, likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu",10 Iedzīvotāju reģistra likumā,11 Civilstāvokļa aktu likumā12 un citos, bet tas tur netiek definēts. Šā iemesla dēļ, kā arī ievērojot, ka "tautība" Latvijas personas datu sistēmā ir padomju dokumentu krievu jēdziena "национальность" analogs, nav pamata apšaubīt, ka ar "tautību" izprot etnisko piederību saskaņā ar vārda vispārējo nozīmi ("tautība – piederība pie kādas tautas, nācijas"13).
Secināms, ka latviešu juridiskajā valodā Deklarācijas angļu terminam atbilst vārdi "pilsonība" un "valstspiederība", kas arī ir atrodami vairākās vārdnīcās.14 Kādā par juridisko terminu vārdnīcu nosauktā grāmatā gan vēl "nacionalitāte" ir atrodama15 kā angļu "nationality" vienīgais tulkojums, bet šai grāmatai raksturīgas daudzas līdzīgas "pērles", starp kurām kā vienīgais angļu jēdziena "civil rights" tulkojums ir piedāvāts "civiltiesības".16
Kā radās kļūda Deklarācijas tulkojumā? Iespējams, ka tulkotājs ir sākotnēji tulkojis angļu, franču vai spāņu tekstu krievu valodā, kļūdaini izmantojot kalku "национальность", un pēc tam to pareizi pārtulkoja latviski. Diemžēl kļūdas ar "nationality" lietošanu nebeidzās ar Deklarāciju – arī Latvijas pasēs pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ailes "tautība" nosaukumu tulkoja, lietojot angļu vārdu "nationality". Pašlaik gan šīs ailes nosaukums netiek tulkots.17
Dīvaini ir tas, ka kļūdas nav izlabotas, it īpaši, ja ņem vērā, ka vēl 1992. gada krājumā "Cilvēka tiesības"18 ir atrodams šāds nepārprotami labāks tulkojums: "Katram cilvēkam ir tiesības uz pilsonību". Arī 1994. gada krājumā "Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums"19 runāts par "tiesībām uz pilsonību".
Kļūdas labošana – vai pilnvērtīga
Iespējama diskusija par to, kuru vārdu būtu labāk lietot tulkojumā "tautības" vietā: "valstspiederība" vai "pilsonība". Ievērojot to, ka Latvijas likumos nav atrodama valstspiederības definīcija, varētu šķist, ka tulkojumā lietojams vārds "pilsonība".
Tā kā tas jau ir lietots tulkojumā ne tikai 1992. un 1994. gada krājumos, bet arī Tiesībsarga mājaslapā,20 2000. gada grāmatā "Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā"21 un 2005. gada rakstu krājumā "Starptautiskās tiesības un cilvektiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte",22 šā panta tulkošanas problēma šķiet maznozīmīga un tuvākajā nākotnē atrisināma.
Autors tomēr pievērš uzmanību, ka gan ASV,23 gan Apvienotās Karalistes, kas lieto vienu no Deklarācijas oriģinālvalodām (angļu) kā de facto oficiālo valodu un piedalījās Deklarācijas tapšanā, būdamas ANO dibinātājvalstis, tiesībās pastāv atšķirība starp terminiem "nationality", kas ir lietots Deklarācijā, un "citizenship", kas apzīmē ciešāku personas saikni ar attiecīgu valsti un tāpēc ir šaurāks jēdziens. Vismaz Apvienotajā Karalistē šāds iedalījums bija jau pirms Deklarācijas pieņemšanas.24
Savukārt angļu jēdzienu "national" latviski tulko kā "valsts piederīgais".25 Ir sastopama arī "pilsonības" divējāda tulkošana angļu valodā – vienkārši "pilsonību" tulkojot ar vārdu "citizenship", bet "pilsonība, piederība valstij" ar "nationality".26
Tāpēc šai kļūdai var būt arī cita loma: ja angļu "nationality" tulkojumā, pateicoties acīmredzami kļūdainai "tautībai", vēl nav pilnīgi ieviesusies ne gluži pareizā "pilsonība", to var aizstāt ar precīzāku vārdu "valstspiederība".
Vecāki, ziniet savas tiesības
Mazāk pazīstama ir kāda vēl rupjāka kļūda: vairumā Deklarācijas tulkojumu latviešu valodā vispār nav 26. panta trešās daļas – "Vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni" (citēts pēc vienīgā atrastā korektā tulkojuma Tiesībsarga biroja mājaslapā).27
Tā, piemēram, šī daļa neparādās Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta mājaslapā ievietotajā tulkojumā.28 Tāpat ir arī ar Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās mājaslapu29 un ANO Latvijā portālu.30
Šī kļūda arī nav tikko parādījusies – to mēs sastopam arī grāmatās, kur 15. panta tulkošanā ir lietota "pilsonība": gan 1992. gada "Cilvēka tiesībās",31 gan 1994. gada krājumā "Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums".32
Diemžēl šīs neprecizitātes izlabošana krietni atpalika no iepriekšējā gadījuma – 26. panta trešā daļa tāpat nav atrodama ne 2000. gada grāmatā "Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā",33 ne 2005. gada rakstu krājumā "Starptautiskās tiesības un cilvektiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte".34
Vispārsteidzošākais tomēr ir tas, kas ar latviešu tekstu notika ANO Cilvēktiesību komisāra portālā.35 Tur gan 26. panta trešā daļa ir, bet tās saturs ir pavisam cits: "Izglītībai ir jāsekmē saprašanās, iecietība un draudzība starp visām tautām, rasu vai reliģiskajām grupām un jāsekmē Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas pasākumi." Patiesībā šis ir 26. panta otrās daļas pēdējais teikums.
Secinājumi
Aprakstītās tulkošanas neprecizitātes varētu veicināt neprecīzu atbilstošo cilvēktiesību institūtu izpratni Latvijā. Sevišķi nozīmīgs tas ir, ņemot vērā Deklarācijas īpašo vietu tieši Latvijas tiesībās, – lai gan parasti ANO Ģenerālās asamblejas deklarācijām saistoša spēka nav, Latvija tai pievienojās un līdz ar to, kā secina Ineta Ziemele,36 Latvijai Deklarācija ir atzīta par juridiski saistošu.
Tomēr kļūda, kas tika pieļauta, tulkojot Deklarācijas 15. pantu, vienlaikus paver iespēju vieglāk precizēt esošo tulkojumu. Iepriecina arī tas, ka Tiesībsarga mājaslapā ir gan precīzs 26. panta trešās daļas tulkojums, gan labākais no izplatītajiem 15. panta tulkojuma variantiem.
Īpaši interesantas novērotās aplamības ir to faktu gaismā, ka Latvijā pēc neatkarības atgūšanas gan vecāku tiesību izvēlēties bērnu izglītības veidu robežas, gan subjektīvo tiesību uz pilsonību esamība bija asu strīdu – ne tikai politisko, bet arī tiesisko (piemēram, lieta Nr. 2004-18-0106 Satversmes tiesā un J. Petropavlovska administratīvā lieta, kuras sakarā ir jau pieņemta izskatīšanai sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā) – centrā.
1 Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejama: http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/vispcd.htm [skatīts 29.10.2008.].
2 Ibid.
3 Latviešu–krievu un krievu–latviešu juridisko terminu vārdnīca. Autoru kolektīvs. Rīga: Rasma, 1994, 286. lpp.
4 Latviešu–angļu–latviešu juridisko terminu vārdnīca. Autoru kolektīvs. Rīga: American Bar Association, CEELI 1993, 2.106. lpp.
5 Black’s Law Dictionary. Eighth edition. Ed. B. A. Garner. St. Paul: Thomson West, 2004, p. 1052.
6 A Dictionary of Law, Fourth edition. Ed. E. A. Martin. Oxford, New York: Oxford University Press, 1997, p. 303.
7 A Law Dictionary Adapted to the Constitution and Laws of the United States of America and of the Several States of the American Union by John Bouvier. Revised sixth edition, 1856. Available: http://www.constitution.org/bouv/bouvier.htm [skatīts 29.10.2008.].
8 Pilsonības likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 93(224), 11.08.1994.
9 Autoru kolektīvs. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998, 206. lpp.
10 Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu. Latvijas Vēstnesis, 05.07.1994., Nr. 77 (208).
11 Iedzīvotāju reģistra likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 261/264(1322/1325). 10.09.1998.
12 Civilstāvokļa aktu likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 52 (3210), 01.04.2005.
13 Autoru kolektīvs. Latviešu valodas vārdnīca. Otrais izdevums. Rīga: Avots, 1998, 796. lpp.
14 Tulkošanas un terminoloģijas centra datubāze. Pieejama: http://completedb.ttc.lv/ [skatīts 29.10.2008.].
15 Latviešu – angļu, angļu – latviešu juridisko terminu vārdnīca. Red. M. Apinis. Rīga: Kamene, 2002, 242. lpp.
16 Turpat, 210. lpp.
17 Pasu noteikumi: Ministru kabineta 13.11.2007. noteikumi Nr. 775. Latvijas Vēstnesis, Nr. 185(3761), 16.11.2007. Sk. 2. pielikumu.
18 Cilvēka tiesības. Starptautisko dokumentu krājums. Zin. red. J. Bojārs. Rīga: Zvaigzne, 1992, 6. lpp.
19 Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums. 1. sējums, 1. daļa. Zin. red. J. Bojārs. Ņujorka, Ženēva: ANO, 1994, 4. lpp.
20 ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejama: http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibu_akti/ano_dokumenti/?doc=49 [skatīts 29.10.2008.].
21 Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Zin. red. I. Ziemele. Rīga: Izglītības soļi, 2000, 346. lpp.
22 Ziemele I. Starptautiskās tiesības un cilvektiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 337. lpp.
23 Title 8 of the United States Code, § 1408. Available: http://www.law.cornell.edu/uscode/8/1408.html [skatīts 29.10.2008.].
24 British Nationality Act 1948. Available: http://www.statutelaw.gov.uk/content.aspx?activeTextDocId=1094622 [skatīts 29.10.2008.].
25 Eglītis O. Angļu–latviešu vārdnīca juridisko tekstu tulkotājiem. [b. v.]: Eglītis un partneri, 2006, 38. lpp.
26 Latviešu–angļu–latviešu juridisko terminu vārdnīca. Autoru kolektīvs. Rīga: American Bar Association, CEELI, 1993, 1.119. lpp.
27 ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejama: http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibu_akti/ano_dokumenti/?doc=49 [skatīts 29.10.2008.].
28 Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejama: http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/vispcd.htm [skatīts 29.10.2008.].
29 Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejama: http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=19&parent=18 [skatīts 29.10.2008.].
30 Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Pieejama: http://un.lv/uploaded_files/cilvekties_dekl.doc [skatīts 29.10.2008.].
31 Cilvēka tiesības. Starptautisko dokumentu krājums. Zin. red. J. Bojārs. Rīga: Zvaigzne, 1992, 9. lpp.
32 Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums. 1. sējums, 1. daļa. Zin. red. J. Bojārs. Ņujorka, Ženēva: ANO, 1994, 6. lpp.
33 Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Zin. red. I. Ziemele. Rīga: Izglītības soļi, 2000, 346. lpp.
34 Ziemele I. Starptautiskās tiesības un cilvektiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 339. lpp.
35 Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija. Pieejama: http://www.unhchr.ch/udhr/lang/lat.htm [skatīts 29.10.2008.].
36 Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Zin. red. I. Ziemele. Rīga: Izglītības soļi, 2000, 336. lpp.