ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Decembris 2008 /Nr.46 (541)

Rakstiska civiltiesiska līguma subjektīvās interpretācijas metode
5 komentāri
Mg.iur.
Martins Osis
 

Interpretācija kā darbība ir rakstiska civiltiesiska līguma jēgas noskaidrošana, izmantojot noteiktus procesa tehnikas elementus. Subjektīvās metodes būtība slēpjas rakstiska civiltiesiska līguma dalībnieku patiesās gribas noskaidrošanas idejā. Atšķirībā no objektīvās interpretācijas metodes subjektīvā metode nebauda tādu uzticību. Rakstiska civiltiesiska līguma subjektīvās interpretācijas metode Latvijas civiltiesībās saistās ar individualitātes relatīvo kritēriju, kas aprobežojas taisnīguma vērtējumā tiesā. Subjektīvisms aizsargā personas individualitāti caur objektīva (kaut satura ziņā piepildāma) kritērija noliegumu. Šādas metodes izmantojums slēpjas Latvijas civiltiesību subjektu vērtējumā – tiesību subjekts ir imanenta taisnīguma nesējs, un saprātīgas personas kritērija izvirzīšana ir saistīta ar katra apspriežamā darījuma dalībnieka pamatpazīmju vērtējumu.

Subjektīvās interpretācijas metodes jēdziens un robežas

a. Subjektīvās interpretācijas metodes jēdziens

Kā norādīts juridiskajā literatūrā, "subjektīvā iztulkošana ir vērsta uz to, lai noskaidrotu darījuma dalībnieku patieso gribu".1 Patiesā darījuma dalībnieka griba kā juridiska kategorija ir abstrakts jēdziens, kas interpretācijas rezultātā ir sasniedzama tikai teorētiskā līmenī. Kā norāda Durhemas universitātes lektors Ādams Krāmers (Adam Kramer), "[..] ir svarīgi norādīt, ka labākais, uz kā atklāšanu var cerēt interpretētājs, ir aptuvenā darījuma dalībnieku izteiktās gribas nozīme".2 Atbalstot minēto uzskatu, secināms, ka subjektīvās metodes izmantošana ir neveiksmīgs mēģinājums paveikt nepaveicamo – darījuma dalībnieka patiesās gribas noskaidrošanu. Minēto pamato vairāki būtiski apsvērumi. Atbilstoši Civilprocesa likumam (turpmāk – CPL) 10. panta pirmās daļas noteikumiem puses civilprocesā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. No minētā panta pirmās daļas noteikumiem izriet sacīkstes princips civilprocesā, bet CPL 10. panta otrā daļa nosaka sacīkstes principa realizācijas izpausmes.3

Sacīkstes izpausme ir savstarpējas sacensības veidā, veicot CPL likumā formalizētas vai neformalizētas, bet tiesas pieļautas darbības, lai aizstāvētu savas tiesības un intereses. Tātad sacensības veidā tiek traktēti arī rakstiska civiltiesiska līguma noteikumi. Šādos apstākļos rakstiska civiltiesiska līguma dalībnieku patiesās gribas noteikšana nav iespējama, jo to traucē dažādās sacīkstes principa izpausmes civilprocesā. Kā norādīts juridiskajā literatūrā, subjektīvās interpretācijas metodes izmantošanas gadījumā tiek noskaidroti darījuma dalībnieku subjektīvie priekšstati par gribas izteikumu saturu.4 To praktiskā aspektā nav iespējams realizēt. Interesants ir Civilās kasācijas departamenta 1922. gada 4. decembra spriedumā norādītais: "Tikai apsverot visus šādus apstākļus viņu visumā, Apgabaltiesa varētu atsaukties uz kādiem domu paņēmieniem dēļ prasītāja gribas iztulkošanas. Bet to apgabaltiesa nav darījusi, kādēļ viņas slēdziens par prasītāja izturēšanās nozīmi pie procentu pieņemšanas nav uzskatāms par izsmeļošu un dibinātu."5 No šī sprieduma var secināt, ka Senāts, kaut pietuvinātā veidā, piešķir nozīmi gribas noskaidrošanai.

Apvienotās Karalistes Lordu palātas tiesnesis lords Vilberforss (Lord Willberforce) 1976. gada Lordu palātas spriedumā lietā Reardon Smith Line v Hansen Tangen izteica interesantu tēzi par to, kas tiesai jāveic, interpretējot līgumu: "Tai ir jāieliek sevi darījuma dalībnieku domās to apstākļu fonā, kādā tās atradās."6 Tiesa, šāds skatījums, pēc lietas konteksta, šķiet izteikts, lai vērstu interpretētāju uzmanību uz lietas apstākļu konteksta ietekmi gribas izteikšanas momentā. Autora ieskatā, arī šis norādījums ir paša interpretētāja hipotētiska "sevis pārcelšana" uz laiku un apstākļiem, kad izteikta griba. Tātad arī šeit ir vērojama nobīde no centieniem precīzi noteikt rakstiska civiltiesiska līguma līdzēju patieso nodomu (gribas) saturu noteiktā laikā un apstākļos.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
eLI
12. Decembris 2008 / 17:36
0
ATBILDĒT
kO MADARIIT AR VNIEMI?
Eli
12. Decembris 2008 / 17:25
0
ATBILDĒT
Man tie 7 deeli tagad informee, jo man paredzeteets ...
Eli
12. Decembris 2008 / 17:24
0
ATBILDĒT
QWue est ce que plan four le Lettonie...
mo
12. Decembris 2008 / 17:23
0
ATBILDĒT
Questceque 7 yahre?
Eli
12. Decembris 2008 / 17:23
0
ATBILDĒT
Nepazuudi, jo es Tevi aizstaavu deelj EU tiesiibaam, sauliit. Un nemmeigini man te 7 gadus gaiidiit. Jo...
visi numura raksti
Kristīne Strada-Rozenberga
Skaidrojumi. Viedokļi
Privātās apsūdzības process:
likums un prakse Latvijā
Rakstā tiks aplūkota privātās apsūdzības tiesiskā reglamentācija Latvijā, nepilnības un radītās problēmsituācijas, kā arī sniegts neliels ieskats privātās apsūdzības procesa praksē. Tas veidojies, pamatojoties uz Tieslietu ...
Ieva Višķere
Juridiskā literatūra
Jaunākās attīstības tendences Senāta praksē
Gatis Litvins
Juridiskā literatūra
Jauns pētījums krimināltiesībās
Nesen sabiedriskās politikas centrs "Providus" ir publicējis jaunu pētījumu, kura rezultāti apkopoti grāmatā "Ar brīvības atņemšanu nesaistītie drošības līdzekļi". Pētījuma autors ir Andrejs Judins, un grāmata iznākusi ar ...
Tiesību prakse
Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas
2008. gada oktobrī Senāts administratīvajās lietās ir taisījis 33 spriedumus, 26 lēmumus, 25 rīcības sēžu lēmumus, vienu blakus lēmumu un uzdevis vienu prejudiciālo jautājumu Eiropas Kopienu tiesai. Iespējams, ka lielākajai daļai ...
6 komentāri
Mārtiņš Dambergs
Informācija
Eiropas konstitucionālo tiesu
prakse par Kopienas tiesību integrāciju
AUTORU KATALOGS