ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Februāris 2009 /Nr.5 (548)

Kriminālatbildība par masu nekārtībām
Dr. iur.
Andrejs Judins
Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors,
sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks 

Atbildība par masu nekārtībām ir paredzēta Krimināllikuma (KL) 225. pantā. Analogas tiesību normas tika formulētas arī citos kriminālkodeksos un sodu likumos, kas 20. gadsimtā reglamentēja krimināltiesiskās attiecības Latvijā. Tomēr praktiskas nozīmes līdz šim tām nebija, tāpēc KL 225. panta interpretēšanai bijusi vien teorētiska nozīme. Savukārt šā gada 13. janvāra notikumi Vecrīgā aktualizēja šo tiesību normu un izgaismoja ar to saistītās problēmas. Tādēļ, ņemot vērā tēmas aktualitāti, autors vēlas pievērst uzmanību šīm problēmām un rosināt diskusiju par KL 225. panta mūsdienu izpratni un pilnveidošanas nepieciešamību.

Atbildība par masu nekārtībām: vēsturiskais ekskurss

1903. gada Sodu likumos netika lietots jēdziens "masu nekārtības", tomēr atbildība par to tika paredzēta vairākos pantos. Proti:

"122. Kas piedalījies atklātā koppulcē, kura, rīkodamās savienotiem dalībnieku spēkiem:

1) izdarījusi vardarbību pret personu, vai nolaupījusi vai sabojājusi svešu mantu, vai iebrukusi svešās apdzīvojamās ēkās vai citās kādās telpās, vai mēģinājusi šādus nodarījumus izdarīt, vadoties no reliģiska, cilšu vai kārtu naida vai no saimniecisko attiecību dzenuļiem, vai sabiedrisko mieru traucējošu baumu dēļ;

2) izdarījusi 142. vai 145. pantā1 paredzētu pretošanos vai spaidus,

sodāms: ar pārmācības namu.

Šādas koppulces sarīkotājs vai pierunātājs to sarīkot, kā ari tās da­lībnieks, kurš to vadījis izdarot šajā pantā paredzētos nodarījumus, vai tas, kas kūdījis tos izdarīt vai turpināt, vai kas lietojis to izdarīšanā ieročus,

sodāms: ar pārmācības namu uz laiku, ne mazāku par trim gadiem.

123. Kas piedalījies koppulcē, kura rīkodamās savienotiem dalībnieku spēkiem:

1) pretojusies ar varu bruņotam spēkam, kas izsaukts koppulces izklīdināšanai, vai uzbrukusi ar varu kara apsardzei vai tās sargam;

2) sagrābusi savā varā, izlaupījusi vai izpostījusi ieroču vai kara ma­teriālu noliktavu, ieroču vai lielgabalu fabriku, apcietinātu vietu, kara kuģi, dzelzceļu, vispārējā vai valdības lietošanā esošu telegrāfu vai telefonu, naudas kaltuvi, valsts kasi vai ari valsts vai ar valdības atļauju nodibinātu sabiedrisku vai akciju kreditiestādi;

3) atsvabinājusi arestantus no apcietinājuma, lietojot vardarbību pret personu attiecībā uz sargiem, vai bojājot ieslodzījuma vietu;

4) lietojusi varas darbu izdarīšanai spridzināmu vielu vai spridzekli,

sodāms: ar spaidu darbiem uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem.

Šādas koppulces sarīkotājs vai pierunātājs to sarīkot, kā ari tās dalībnieks, kurš to vadījis izdarot šajā pantā paredzētos nodarījumus, vai tas, kas kūdījis tos izdarīt vai turpināt, vai kas lietojis to izdarīšanā spridzināmu vielu vai spridzekli,

sodāms: ar spaidu darbiem uz noteiktu laiku."

Analogas tiesību normas tika iekļautas arī 1933. gada Sodu likuma 105. un 106. pantā.

"105. Kas piedalījies atklātā koppulcē, kuŗa, rīkodamās savienotiem dalībnieku spēkiem:

1) izdarījusi vardarbību, vai ar sodāmiem draudiem spiedusi izpildīt vai pielaist ko tādu, kas aizskar piespiestā tiesību vai pienākumu, vai arī atteikties no tiesību izlietošanas vai pienākumu izpildīšanas;

2) nolaupījusi, bojājusi vai patvaļīgi paņēmusi svešu mantu;

3) iebrukusi svešās ēkās vai citās telpās, iežogotā vietā vai lauku mājās;

4) izdarījusi 169.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule, Veronika Krūmiņa
Intervija
Senātu nesaista draudzība ar valsts pārvaldi
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, līdzīgi kā administratīvās tiesas kopumā, tagad, februāra sākumā, atzīmē savas pastāvēšanas piekto gadskārtu. Tā sakrīt ar jauno administratīvo tiesu namu ...
7 komentāri
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvais Senāts un Satversme: neizmantotās iespējas
Kopš administratīvo tiesu atjaunošanas Latvijā pagājuši jau pieci gadi. Šajos piecos gados administratīvās tiesas jo sevišķi Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir daudz paveikuši gan tiesību piemērošanā ...
Ieva Višķere
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko tiesību līgumi
un to kontrole administratīvā procesa kārtībā
Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu administratīvajam procesam pakļauto publisko tiesību līgumu regulējumā Latvijā un dažos no tā izrietošajos diskutējamajos tiesību jautājumos.
1 komentāri
Tiesību prakse
Augstākas instances tiesas kompetence,
izskatot blakus sūdzību
Augstākas instances tiesai, izskatot blakus sūdzību, ir kompetence pēc būtības lemt tikai par to jautājumu, kas ar blakus sūdzību nonācis tās izskatīšanā. Proti, blakus sūdzības kārtībā ir pārbaudāms tikai tas ar lietas ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Par zaudējumu piedziņu no apdrošinātāja
Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumu, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Apdrošinātāja prettiesiskā rīcība izpaužas Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības ...
AUTORU KATALOGS