ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

3. Februāris 2009 /Nr.5 (548)

Administratīvais Senāts un Satversme: neizmantotās iespējas
Mg.iur. summa cum laude
Jānis Pleps
LU Juridiskās fakultātes doktorants 

Kopš administratīvo tiesu atjaunošanas Latvijā pagājuši jau pieci gadi. Šajos piecos gados administratīvās tiesas jo sevišķi Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir daudz paveikuši gan tiesību piemērošanā un demokrātiskas tiesiskas valsts principu iedzīvināšanā, gan arī tiesību teorijas atziņu formulēšanā un pilnveidošanā.

Ne bez pamata 2007. gada Senāta nolēmumu krājuma anotācijā atzīts, ka "administratīvās tiesas un jo īpaši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments [..] jau kopš tā izveides ir iedibinājis tiesas nolēmumu kvalitātes augstu standartu, īpašu uzmanību pievēršot nolēmuma argumentācijai. Administratīvo tiesu devums vispārējo tiesību principu izpratnes attīstīšanā, cilvēktiesību nostiprināšanā un nenoteikto tiesību jēdzienu konkretizēšanā publisko tiesību jomā tuvinās Satversmes tiesas ieguldījumam".1

Senāta Administratīvo lietu departaments savā praksē nevar izvairīties arī no Latvijas Republikas Satversmes2 piemērošanas un iztulkošanas. Saskaņā ar Satversmes 85. pantu Satversmes oficiālās iztulkošanas tiesības gan ir piešķirtas Satversmes tiesai, kas galīgi izlemj strīdus par Satversmes normu tvērumu un saturu, tomēr, tā kā Satversme ir reāli funkcionējoša konstitūcija, tās normu piemērošana un līdz ar to arī iztulkošana bieži jāveic arī citiem tiesību piemērotājiem, tostarp Senāta Administratīvo lietu departamentam.3

Latvijas Satversmes sapulce Sa­tversmi pieņēma 1922. gada 15. februārī, taču tajā laikā Latvijas valsts varas orgānu sistēmā nebija paredzēta Satversmes tiesas izveide. Lēmumu par šādas tiesas izveidi konstitucionālais likumdevējs pieņēma tikai 1996. gadā, grozot Satversmes 85. pantu.4 Kā atzinis Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, Satversmes tiesas izveidošana līdz šim ir bijis lielākais jauninājums Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.5

Šādā kontekstā var secināt, ka Satversmes tiesa ar Satversmes iztulkošanu nodarbojas tikai nedaudz vairāk nekā desmit gadu. Taču jāatzīmē, ka administratīvā kasācijas instances tiesa vēsturiski ir nevis tikai piecus gadus jauna, bet gan – gandrīz piecus gadus vecāka par pašu Satversmi. 1918. gada 6. decembrī pieņemtajā Pagaidu nolikumā par Latvijas tiesām un tiesāšanas iekārtu tika noteikts: "Kasācijas instance visās lietās ir Latvijas Senāts Rīgā, kurš izspriež lietas koleģiālā sastāvā un sadalās civil-, krimināl- un administratīvā nodaļās ar kopīgā sēdē vēlētiem priekšsēdētājiem."6 Arī Satversmes sapulces 1921. gada 4. martā pieņemtais Likums par administratīvām tiesām paredzēja, ka tiesu vara administratīvās lietās pieder Senātam.7 Neraugoties uz smagajām brīvības cīņām un jaunās valsts izveidošanas grūtībām, Latvijas Senāts un arī tā Administratīvais departaments (turpmāk – Administratīvais Senāts) tika izveidots un sāka spriest tiesu.8

Administratīvo lietu izskatīšanā Administratīvajam Senātam nācās iztulkot un piemērot gan Latvijas pagaidu satversmju, gan arī Satversmes normas. Vēsturiski tieši Latvijas Senāts kā pirmā tiesu varas institūcija iztulkoja Latvijas Satversmes normas. Šo faktu atzinusi arī Satversmes tiesa, savā praksē vairākkārt atsaucoties uz Latvijas Senāta nolēmumiem.9 Tādēļ šajā rakstā, par pamatu ņemot tieši Administratīvā Senāta izskatītās lietas, aplūkosim, kādi jautājumi bija aktuāli Satversmes normu piemērošanā un iztulkošanā starpkaru periodā.

 

Konstitucionālās justīcijas aizsākumi

Latvijas tiesību vēsturē ir izplatīta atziņa, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē jautājumu par konstitucionālās tiesas izveidošanu ierosināja baltvācu jurists un politiķis Pauls Šīmans 1930. gadā.10 Šajā gadā publicētajā Satversmes apskatā viņš rakstīja: "[Varu] nodalīšana praktiski būtu nodrošināta tikai tad, ja mums būtu neatkarīga Valsts tiesu palāta, kura varētu pārbaudīt, vai parlamenta un izpildorgānu lēmumi ir saskaņā ar Satversmi, un vajadzības gadījumā tos atcelt."11

Satversmes tiesas tiesnesis Juris Jelāgins nesenajā priekšlasījumā Latvijas Universitātē rosināja diskusijas aizsākumu par konstitucionālās tiesas izveidošanu meklēt vēl tālāk pagātnē. "Lai arī atsevišķi [Satversmes sapulces] deputāti uzskatīja, ka nepieciešams radīt institūciju, kas kontrolē Saeimu, tie nebija gatavi kā šādu institūciju radīt tiesu. Debatēs par iespējām izveidot specializētu tiesu, kas pārbaudītu vēlēšanu rezultātus, deputāti tieši uzsvēra: nevajag radīt tiesu iestādi, kas stāvētu pāri likumdevējam. Līdzīgs viedoklis esot bijis izplatīts juristu vidū. Kad 1923. gadā tika apspriests atsevišķu Satversmes normu interpretācijas jautājums, Kārlis Dišlers rosināja šā jautājuma izlemšanu atstāt Senāta kopsapulces kompetencē. Taču citi juristi uzskatīja, ka Satversmes iztulkošana nav Senāta kompetencē, to var darīt tikai Saeima."12

Var piekrist Satversmes tiesas tiesnesim J. Jelāginam, ka diskusija par konstitucionālās justīcijas izveidošanu netieši aizsākās jau Satversmes sapulcē un vēlāk plašu apspriešanu piedzīvoja 1923. gadā. Slavenajā Rīgas Juristu biedrības 1923. gada 13. septembra sapulcē, kad tika lemts par Satversmes 78.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Sannija Matule, Veronika Krūmiņa
Intervija
Senātu nesaista draudzība ar valsts pārvaldi
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, līdzīgi kā administratīvās tiesas kopumā, tagad, februāra sākumā, atzīmē savas pastāvēšanas piekto gadskārtu. Tā sakrīt ar jauno administratīvo tiesu namu ...
7 komentāri
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Kriminālatbildība par masu nekārtībām
Atbildība par masu nekārtībām ir paredzēta Krimināllikuma (KL) 225. pantā. Analogas tiesību normas tika formulētas arī citos kriminālkodeksos un sodu likumos, kas 20. gadsimtā reglamentēja krimināltiesiskās attiecības Latvijā. ...
Ieva Višķere
Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko tiesību līgumi
un to kontrole administratīvā procesa kārtībā
Raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu administratīvajam procesam pakļauto publisko tiesību līgumu regulējumā Latvijā un dažos no tā izrietošajos diskutējamajos tiesību jautājumos.
1 komentāri
Tiesību prakse
Augstākas instances tiesas kompetence,
izskatot blakus sūdzību
Augstākas instances tiesai, izskatot blakus sūdzību, ir kompetence pēc būtības lemt tikai par to jautājumu, kas ar blakus sūdzību nonācis tās izskatīšanā. Proti, blakus sūdzības kārtībā ir pārbaudāms tikai tas ar lietas ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Par zaudējumu piedziņu no apdrošinātāja
Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumu, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Apdrošinātāja prettiesiskā rīcība izpaužas Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības ...
AUTORU KATALOGS