Visi apstākļi, kas jāņem vērā, nosakot sodu, ir ietverti Krimināllikuma 46. pantā, un tie ir izsmeļoši, taču nebūt ne šauri interpretējami. Tie ir vai nu jau paredzēti citos Krimināllikuma pantos, vai arī ir vērtēšanas ziņā, taču balstās uz pierādījumiem un ilggadēju tiesu praksi.
Noziedzīga nodarījuma raksturs un kaitējums, ko tiesa, nosakot sodu, un prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, ņem vērā saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu, ir cieši saistīti ar noziedzīgā nodarījuma individualizāciju. Soda individualizācijas princips izriet no taisnīguma principa, jo neindividualizēts sods, proti, tāds, kas noteikts, neievērojot visus lietas apstākļus un vainīgā personību, kā to prasa likums, nevar būt taisnīgs. K. Markss ir norādījis: "Ja noziegums paredz sodu, tad izdarītais noziegums paredz konkrētu soda mēru."1
Pirmā prasība soda noteikšanā ir pareiza noziedzīga nodarījuma kvalifikācija, kam seko attiecīgā Krimināllikuma (KL) panta un soda izvēle sankcijas ietvaros un robežās. Tiesa darbojas sankcijas robežās, tikai atsevišķos gadījumos izejot ārpus tām (KL 49. pants).
Noziedzīga nodarījuma raksturs
Krimināllikuma 46. panta otrajā daļā paredzētais princips – noziedzīga nodarījuma raksturs – ir kvalitatīvs rādītājs, kas atkarīgs no apdraudētā objekta. U. Krastiņš norāda, ka noziedzīga nodarījuma raksturu nosaka apdraudētā objekta nozīmīgums, un, jo nozīmīgāks ir noziedzīgā nodarījuma objekts, jo šis nodarījums ir kaitīgāks.2 Šāds apgalvojums ir ietverts arī KL komentāros, kur turklāt norādīts, ka par noziedzīgā nodarījuma raksturu liecina arī tā izdarīšanas paņēmiens un motīvs, kvalificējošie apstākļi u. c.3 V. Liholaja pie noziedzīga nodarījuma rakstura vērtēšanas apstākļiem papildus iepriekšminētajam min arī nodarījuma izdarīšanas apstākļus, veidu, realizēšanas stadiju.4
Īpaša nozīme noziedzīga nodarījuma raksturam ir tad, ja runā nevis par vienkāršajiem noziedzīga nodarījuma sastāviem, kad tiek apdraudēts tikai viens objekts, bet gan par saliktajiem sastāviem, kad tiek apdraudēti vismaz divi objekti. Turklāt liela nozīme ir noziedzīga nodarījuma papildpazīmēm, piemēram, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietai, jau minētajiem: veidam un apstākļiem, izdarīšanas rīkiem un līdzekļiem, situācijai, kā arī cietušā personībai. Visi šie elementi tieši liecina par noziedzīga nodarījuma raksturu, kas katrā atsevišķā gadījumā ir individuāls.
Par noziedzīga nodarījuma raksturu vispirms var spriest pēc tā smaguma pakāpes. Ne velti likumdevējs visus noziedzīgos nodarījumus ir diferencējis pēc to smaguma pakāpes, kas ir noteikts KL 7. pantā. Tomēr ar noziedzīga nodarījuma smaguma pakāpes konstatēšanu vien nepietiek, lai apgalvotu, ka noziedzīga nodarījuma raksturs ir izvērtēts. Pirmkārt, pēc sava smaguma vienādi noziedzīgi nodarījumi nekad nebūs vienādi pēc to izdarīšanas apstākļiem, pēc objekta apdraudējuma smaguma, pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas motīviem un citiem apstākļiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes