ŽURNĀLS Tiesību prakse

19. Maijs 2009 /Nr.20 (563)

Dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpums Krimināllikuma izpratnē
Komentārs par Senāta Krimināllietu departamenta lēmumu lietā Nr. SKK-377/08
4 komentāri
Mg.iur.
Inese Bāra
Biznesa augstskolas "Turība" doktorante un lektore,
juridiskā biroja "AB Grupa" juriste 

Lietas būtiskie faktiskie apstākļi

[1] Ar Siguldas tiesas (kā pirmās instances tiesas) 2008. gada 15. janvāra spriedumu I. Lejiņa atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma (KL) 230.1 panta pirmās daļas par to, ka viņa 2005. gada 8. maijā pārkāpusi dzīvnieku turēšanas noteikumus, kā rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums. Siguldas tiesa konstatējusi, ka I. Lejiņa pārkāpusi Dzīvnieku aizsardzības likuma (DzAL) 5. panta otrās daļas 3. punktu un Ministru kabineta 1995. gada 3. oktobra noteikumu Nr. 291 "Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" 5.5. un 5.6. apakšpunkta prasības. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija ar 2008. gada 10. aprīļa lēmumu Siguldas tiesas spriedumu atstāja negrozītu.

[2] Apsūdzētās I. Lejiņas aizstāvis iesniedzis kasācijas sūdzību, lūdzot atcelt abu instanču tiesu nolēmumus un kriminālprocesu izbeigt. Kasācijas sūdzības iesniedzējs norādījis, ka KL 230.1 pants paredz kriminālatbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu un ka, notiesājot I. Lejiņu par DzAL pārkāpumu, tiesa esot rupji pārkāpusi KL 1. panta pirmās daļas noteikumus, un turklāt tiesa neesot bijusi tiesīga piemērot Ministru kabineta 1995. gada 3. oktobra noteikumus Nr. 291 "Suņu un kaķu turēšanas noteikumi", kas ar 2000. gada 1. janvāri ir zaudējuši spēku.

 

Tiesību jautājumi

[3] Lietas galvenie tiesību jautājumi:

1) vai KL 230.1 panta izpratnē dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšana ietver vienīgi Ministru kabineta noteikumu pārkāpšanu;

2) vai 2005. gada 8. maija notikumam ir piemērojami Ministru kabineta 1995. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 291 "Suņu un kaķu turēšanas noteikumi".

[4] Senāta KLD 2008. gada 2. jūlija lēmumā lietā Nr. SKK-377/08 atzina: "Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku, ja pieņemts attiecīgo jautājumu regulējošs normatīvais akts ar augstāku juridisko spēku, kā tas ir konkrētajā gadījumā. Tādējādi laika posmā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 4. aprīlim, kad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 266, konkrētos jautājumus par dzīvnieku turēšanas noteikumiem regulēja tikai Dzīvnieku aizsardzības likums.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, no abu instanču tiesu nolēmumu aprakstošās daļas izslēdzama norāde par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995. gada 3. oktobra noteikumu Nr. 291 "Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" 5.5. un 5.6. apakšpunkta pārkāpumiem.

Krimināllikuma 230.1 panta pirmā daļa paredz kriminālatbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums.

Senāta Krimināllietu departaments uzsver, ka ar dzīvnieku turēšanas noteikumiem minētajā Krimināllikuma pantā ir saprotamas normas, kas regulē dzīvnieku turēšanas kārtību, tajā skaitā Dzīvnieku aizsardzības likums."

[5] Tāpat Senāta KLD uzskata, ka:

1) dzīvnieku turēšanas noteikumi KL 230.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Praktiķis
19. Maijs 2009 / 15:01
0
ATBILDĒT
Rakstam nesaskatu nekādas izmantošanas iespējas un noderīgumu praksē - nav ne problēmu, ne piedāvātu risinājumu un, protams, nav redzams arī autores viedoklis. Arī teorija ir tikai "teorija" - kompilācija datorlaikmetā nav māksla.
Megatron
19. Maijs 2009 / 14:08
0
ATBILDĒT
Perfekti noformētas atsauces uz Internet avotiem. Īpaši atzinīgi ir vērtējama atsauce Nr.3 uz Saeimas mājaslapas meklēšanas funkciju. Vai "Turībā" nepastāv zinātnisko darbu noformēšanas noteikumi?

Par raksta "aktualitāti", pastāvot šādiem apstākļiem ir pat nepieklājīgi runāt...
Jeļena
19. Maijs 2009 / 13:01
0
ATBILDĒT
Tukšs raksts. Nav saskatāma autores pozīcija - viedoklis par šo jautajumu.
Edža
19. Maijs 2009 / 11:34
0
ATBILDĒT
Galvenais, lai nevienam nedod tiesības čipēt manu suni, citādi sūdzēšos Eiropas Cilvēktiesību tiesā
visi numura raksti
Sandis Bērtaitis
Skaidrojumi. Viedokļi
Nomas maksas noteikšana zemes piespiedu nomas gadījumā
Īpašuma reformas noslēguma posmā pēc Latvijas Republikas tiesībsarga Romāna Apsīša un Satversmes tiesas iesaistīšanās ir aktualizējies jautājums par zemes nomas maksas aprēķināšanu gadījumos, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā ...
14 komentāri
Gatis Litvins
Skaidrojumi. Viedokļi
Administratīvo tiesu efektivitāte Latvijā un Lietuvā
Personai, nonākot saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm, nav izbēgamas strīdu situācijas. Valsts pārvalde izdod administratīvos aktus, veic faktisko rīcību un ar privātpersonām slēdz publisko tiesību līgumus, kas ietekmē ...
7 komentāri
Petra Janule
Skaidrojumi. Viedokļi
Notiesāto personu reintegrācija sabiedrībā pēc soda izciešanas
Sods ir viens no sociālās dzīves senākajiem sabalansēšanas mehānismiem. Tas tiek atzīts par vienu no efektīvākajiem sabiedrības reaģēšanas veidiem. Sods – valsts vārdā tiesas piespriestais piespiedu līdzeklis, kā atdarīt un ...
Notikums
Notāre saņem Atzinības krustu
Natālija Lazukina
Akadēmiskā dzīve
Pirmās civiltiesību izspēles gaidot
AUTORU KATALOGS