ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Vispārīgs jautājuma apskats

2009. gada 12. martā Saeima trešajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL), tostarp jautājumā, kas skar tiesvedības, t. sk. izmeklēšanas, termiņus. Grozījumi stāsies spēkā ar 2009. gada 1. jūliju. Ar šiem grozījumiem precizēts Kriminālprocesa likuma mērķis, kas turpmāk netiks attiecināts tikai uz izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas kārtību, bet gan uz visu kriminālprocesa kārtību (ieskaitot noziedzīga nodarījuma konstatāciju KPL kārtībā kriminālprocesu veicošajā iestādē līdz lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu, ieskaitot laiku no 1) kriminālprocesa nodošanas no izmeklēšanas iestādes ar ierosinājumu prokuroram uzsākt kriminālvajāšanu līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai un 2) prokurora lēmuma par lietas nodošanu tiesai līdz lietas sagatavošanas iztiesāšanai). Ar šo redakcionālo grozījumu KPL 1. panta normā likumu jaunrades līmenī ir sakārtots svarīgs jautājums par kriminālprocesa viengabalainību un nepieciešamību arī šos līdz grozījumu pieņemšanai mākslīgi izveidojušos "robus" sasaistīt ar visu kriminālprocesa norisi, izpratni, ka arī šajos posmos darbojas kriminālprocesa principi, t. sk. tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Saskaņā ar KPL 14. panta pirmās daļas spēkā esošo redakciju (līdz 2009. gada 1. jūlijam) ikvienai personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā princips paredz izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumu izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļaut neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus. Tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā princips paredz nepieciešamību ievērot nosacījumu, ka kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem procesiem (KPL 14. panta trešā daļa), kā arī procesam, kas tiek izmeklēts pret nepilngadīgu personu, ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem procesiem pret pilngadīgu personu (KPL 14. panta ceturtā daļa). Ar 2009. gada 1. jūliju KPL 14. panta trešajā daļā stājas spēkā papildinājums, ka arī kriminālprocesam, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem procesiem.

2. Tiesvedības, t. sk. izmeklēšanas, saprātīga termiņa izpratne

Pirmstiesas procesa termiņi šobrīd reglamentēti KPL 389. pantā, kura realizācija līdz šim izraisīja neizpratni un nevienveidīgu piemērošanu. Autore piekrīt K. Stradas-Rozenbergas viedoklim, ka KPL 389. panta normā šobrīd "reglamentētas divas kopā nereglamentējamas lietas, apvienotas divas neapvienojamas pieejas".²

Jautājums saistībā ar KPL 389. panta normu (kas noteic pirmstiesas procesa termiņus) patiesi būtu diferencējams pēc kritērija, uz ko attiecas termiņš: uz tiesvedības norisi (t. sk. pirmstiesas procesa norisi) vai uz procesā iesaistītās personas tiesību ierobežojumu. Līdz 2009. gada 1. jūlijam šī situācija saglabājas, bet no minētā datuma stājas spēkā grozījums KPL 389. panta nosaukumā, kas turpmāk būs šāds: "Personas tiesību ierobežošanas termiņi pirmstiesas procesā." Sakarā ar to KPL turpmāk tieši nereglamentēs pirmstiesas procesa termiņu. Kā galvenais kritērijs pirms­tiesas procesa termiņa noteikšanai (ja netiks piemērots procesuāls piespiedu līdzeklis vai ierobežotas tiesības rīkoties ar īpašumu) no 2009. gada 1. jūlija saglabāsies saprātīgums.

Kā jau minēts, mūsu valsts kriminālprocesā darbojas tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā princips.