ŽURNĀLS Nedēļas jurists

Katrs izglītots cilvēks arī bez īpašas skatīšanās enciklopēdijās zina, ka Dāvida un Zālamana valsts sadalījās divās valstīs: Izraēlā ziemeļos un Jūdejā dienvidos; Izraēlu sagrāva asīrieši un kolonizēja; Jūdeja pastāvēja ilgāk, to iekaroja jaunbabilonieši un aizveda Jūdejas virsotni t.s. "Bābeles gūstā". Kad Jaunbabiloniju satrieca persieši, ebreju virsotne atgriezās Jūdejā, kur pēc šīs atgriešanās tika izveidota tagadējā Bībeles redakcija un nodibināta teokrātiska valsts iekārta. Detaļas, tajā skaitā precīzus gadskaitļus, kas grib, var pameklēt enciklopēdijās.

'Edouard de Lauzac d’Estouteville' augstprātīgais pārmetums, ka Bībeles (gan Vecās, gan Jaunās derības) normas normas nedrīkstētu saukt par Jūdejas tiesībām, ir stipri pārspīlēts. Komentētājs 'R' jau neminēja Jūdejas valsti, bet gan Jūdeju (Yahuda, Ioudaia), kas var apzīmēt vienkārši Izraēla tautas apdzīvoto teritoriju.



Neiedziļines vēsturiskās detaļās, minēt Bībeli kā Rietumu tiesību pirmsākumu vai stūrakmeni, nebutu ieteicams. Un ne jau tāpēc, ka Bībeli it kā aizēnojot mācītāju interpretācija, bet iespējams īpaši tāpēc, ka kāds fundamentālists (sal. Sveiki > 14.07.2009 11:50) varētu iedomāties, ka ir kaut kāda neapstridama teksta nozīme par sevi, kas nozime, ka butu jaaizmirst par toleranci.

Ierosinu par nedēļas juristu, tiesību vēsturnieku un tiesību filozofu nominēt Edouard de Lauzac d’Estouteville! :DDD

Nešaubos par Sandras Strences kompetenci un īpašībām. Taču kad vienreiz par "Nedēļas juristi" tiks nominēta tā, kura visvairāk pelna būt gan par nedēļas, gan par mēneša, gan par gada, gan par gadsimta juristi?

Ikviens, kuram ir sajēga par Rietumeiropas tiesību vēsturi, zina, ka to pamatā ir romiešu tiesības, bet ne tikai tās. Tāpēc jau tā arī bija un ir Eiropa, nevis Romas impērija.

Un vēl – viens tēvišķīgs padoms, par tām "Jūdejas tiesībām". Nekad nevajag lietot svešvārdus, lai cik skaisti un "gudri" tie ārēji skanētu, ja līdz galam nezināt to nozīmi. Tā var bieži nonākt ļoti nesmukās situācijās. Paskatieties jebkurā enciklopēdijā, kas īsti bija Jūdejas valsts, kādas bija tās robežas un kad īsti tā pastāvēja, – un tad padomājiet, vai Bībelē ietvertās normas var nosaukt par "Jūdejas tiesībām".

Ikviens, kuram ir kaut neliela sajēga par Rietumu tiesībām, zina, ka tās ceļas no Romas - un nevis Jūdejas - tiesībām.

Var jau būt, ka S.Strence ir nedēļas jurists un visādi citādi labs cilvēks, bet neizskaidrojami ir tas, kādēļ viņa rekomendēja Grūtupa kolēģi tiesnesi Freimani kā augsti kvalificētu un godīgu tiesnesi uz 1.klasi. Tas tomēr kaut kādu fonu Strencei dod. Tāpat, ja atceramies, pirms gada šis "tirdziņš" starp TP un TB/LNNK par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietu. Simpātijas pret TP gan jau ir saglabājušās. Tāpat S.Strencei jau nevajadzētu gausties par nenovērtētajiem tiesnešiem, ja pati ir piedalījusies nekustamā īpašuma 'vārīšanas' procesā, kā rezultāti nu mums visiem redzami. Nu, jā, gada laikā jau nekas Rīgas apgabaltiesā nav mainījies salīdzinājumā ar Jāņa Muižnieka vadīto iestādi. Tos pašus pārmetumus, ko toreiz izteica JM, var bliezt vaļā. Ak, nē, ir jaunas RA ēkas būvniecības projekts :)

Nedomāju vis, ka Rietumu civilizācijas likumu pirmsākumi ir meklējami Bībelē. Tomēr droši var apgalvot, ka Rietumu civilizācija ir radusies uz grieķu filozofijas, romiešu tiesību un kristietības pamata. Likumu pirmsākumi ir meklējami kopā ar valsts rašanos. Tieši ar valsts piespiedu mehānismu var sociālo (uzvedības) normu pārvērst par likumu. Likumi ir bijuši arī senajās civilizācijās. Protams, pēc satura katrā civilizācijā likumos bija gan atšķirīgi, gan kopīgi elementi.

Tipiska muļķība, par kuru pat smieties vairs negribas. Kā Hammurabi likumu, Manu likumu, vai Ming-Ping-Bing likumu, vai Mumbo-Džumbo likumu esamība var apgāzt to, ka Rietumu civilizācijas likumu pirmsākumi meklējami Bībelē? Vajag sākumā padomāt, un tad rakstīt. :-)

Runa ir par likumu pirmsākumiem, gudrīši! Es nenoliedzu, ka Bībele satur daudz uzvedības normu, kas ir arī mūsdienu tiesību normu pamatā, it sevišķi baušļi. Taču uzskats, ka likumu pirmsākumi meklējami Bībelē, ir aplams. To pamatu pamatos apgāž kaut vai Hammurapi izdotie likumi.

esmu lasījusi vienas autores referātu, kura tēma bija par Bībeli kā tiesību normas saturošu darbu. Sev par pārsteigumu atklāju, ka Bībele satur ļoti daudz uzvedības noteikumus un pat reglamentē tiesneša profesiju - tiesības un pienākumus.

Tāpēc tiem, kas ir sašutuši, iesaku paņemt rokā Bībeli un to palasīt :)

zināšanai - Bībele sastāv no divām derībām - Vecā un Jaunā :)

Vispār jau uz Bībeli var skatīties kā uz \"mācītāju\" interpretējumu (geju, lezbieši gājiens u.tml.), bet var arī skatīties kā uz cilvēku mīlestības ābeci. \"Mācītāju\" runas un Bībele nav viens un tas pats.

Viena svarīga Bībeles vērtība (no Kalnu sprediķa):

"Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti"



;)

Tad viss tas, kas pertēji Bībelei, nebūtu pieļaujams? Geju&lebiešu gājiens \"nespīd\"?

Domāju, ka bez Bībeles vērtībām jurists (īpaši tiesnesis) ne soli nedrīkst spert.

Ja ir juristi (vēl jo vairāk - tiesneši), kas uzskata, ka likumu pirmsākumi meklējami Bībelē, tad Die`s tas kungs - sargā mani no šādiem juristiem (tiesnešiem)!

"diezin vai Bībelē būtu meklējami likumu pirmsākumi"



Te nu gan Jums nevarētu piekrist! Pat ECT dažā savā spriedumā citē Bībeli.

Nedēļas juriste Sandra Strence atzīst:"Nedz tiesneša darbs, nedz administratīvais darbs tiesā nav medus maize. Diemžēl tas līdz pat šim brīdim ir nenovērtēts darbs." Manuprāt, ja personas aicinājums un sūtība ir būt juristam, tad viņa nekad neteiktu tādus vārdus. No šiem vārdiem ikviens domājošs cilvēks var izdarīt nekļūdīgu secinājumu, ka šādas personas vieta ir citur, jo cilvēks nekad par savu aicinājumu nesaka nevienu sliktu, pat niecīgu,vārdu. Žēl, ka ļ.cien. tiesnese nevar nosaukt nevienu ārvalstu juristu, kas ir viņas autoritāte, kā arī nevienu interesantāko ārvalstu tiesas spriedumu. No tā ir jāizdara secinājums, ka tiesneši maz lasa zinātniskus darbus un spriedumus svešvalodās. Tas ļoti stipri ietekmē Latvijas tiesnešu zināšanu līmeni tiesībās. Tāpat ir jāsaka, ka diezin vai Bībelē būtu meklējami likumu pirmsākumi.