Ar Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes 2009. gada 10. marta lēmumu lietā Nr. SKA-1701 (turpmāk – Lēmums) nolemts, ka personas tiesību uz pieeju tiesai nodrošināšana ir būtiskāka tiesiska vērtība par precīzu kompetences sadalījuma ievērošanu starp dažādām tiesām. Tāpēc, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa atteikusies pieņemt prasības pieteikumu uz tā pamata, ka lieta izskatāma administratīvā procesa kārtībā, un persona attiecīgi iesniegusi pieteikumu administratīvajā tiesā, administratīvajai tiesai pieteikums ir jāpieņem izskatīšanai pat tad, ja tā atzīst, ka lieta atbilstoši likumam izskatāma civilprocesa kārtībā.
Šis lēmums ir viens no retajiem, kas pieņemts atbilstoši likuma "Par tiesu varu"2 50. panta piektajai daļai un Administratīvā procesa likuma3 (turpmāk – APL) 121. panta ceturtajai daļai, kas noteic: ja jautājums par pieteikuma vai lietas pakļautību atzīstams par sevišķi sarežģītu, tiesa vai tiesnesis vēršas ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautības jautājuma izšķiršanai.
Lēmumā ietvertās atziņas raisa pārdomas par iepriekš minētajos pantos ietvertā tiesību institūta mērķi un uzdevumu, tiesas tiesībām noteikt lietas pakļautību, personas mērķiem, vēršoties tiesā, un res judicata principa neaizskaramību.
Kāzusa fabula
Konkrētajā lietā ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses lēmumu atteikts pieņemt I.P. prasības pieteikumu pret Tieslietu ministriju par kompensācijas Ls 50 000 apmērā piedziņu. Prasības pieteikumu atteikts pieņemt, pamatojoties uz to, ka strīds izskatāms administratīvā procesa kārtībā.
Pieteicējs nepārsūdzēja iepriekš minēto lēmumu, bet vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, kurā izteikts prasījums piedzīt no Tieslietu ministrijas kompensāciju Ls 50 000 par kaitējumu, kas pieteicējam nodarīts saistībā ar viņa nepārvietošanu tālākai brīvības atņemšanas soda izciešanai slēgta tipa cietuma režīma augstākajā pakāpē. Administratīvās rajona tiesas tiesnese ar lēmumu atteicās pieņemt pieteikumu, pamatojot, ka lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā un privātpersonai ir tiesības ar prasījumu par kaitējuma atlīdzināšanu vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, jo:
1) atbilstoši APL 184. un 92. pantam atlīdzinājumu var prasīt vienīgi tad, ja kaitējums nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību;
2) pieteicējs atlīdzinājumu prasa saistībā ar Daugavpils cietuma Administratīvās komisijas lēmumu, kas pieņemts jautājumā par pieteicēja pārvietošanu (nepārvietošanu) uz slēgtā tipa cietuma režīma augstāko pakāpi;
3) Daugavpils cietuma Administratīvās komisijas lēmums saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes