ŽURNĀLS Informācija

Nedomāju, ka problēmas būtība ir, ka tiesneši negrib strādāt ar ...

Bet nav tik viegli tā matemātiski samazināt sekretāru skaitu tiesās.

Sekretāra darbs neaprobežojas ar sēdēšanu sēdēs - kaut vai tie paši protokoli ir jāpabeidz un tas nereti ir ļoti laikietilpīgi. Bez tam, šī slodze ir nevienmērīga - atkarībā no tā, cik garas bijušas sēdes un cik vienā dienā.

Iespējams, ka kādā tiesā patiešām no kāda sekretāra vietas var atteikties, bet šāds vispārīgs ietaupīšanas veids ir pārspīlēts.

Tiesu darbaspējas (organizācijas spējas) ir ļoti dažādas. Parēķinot izskatīto lietu skaitu pret vienu darbinieku, aina tiesās ir raiba. Citi strādā efektīvāk, citi - prastāk. Tas nozīmē, ka ir ne mazāk kā divi veidi, kā tiesām pārziemot ar mazāku budžetu. Pirmkārt, griezt visiem vienādi algas nost, lai visi apvainotos vienādi. Otrkārt - palielināt atdevi no personāla kartā (!) tiesā, vienveidojot (uz labo pusi) tiesas procedūras, un lieko personālu ņemt nost, palikušajiem saglabājot algas.



Patlaban katra tiesa dzīvo kā federāla valsts un tiesas darba organizācijas uzlabošanā ar izpildvaru pēc būtības neielaižas (pašā tiesu varā pašorganizēšanās un attīstības izpausmju patlaban nav).



Līdz pat stulbumam - nu kam vienai tiesai četras apkopējas, kur citai ar līdzīu platību pietiek ar vienu? Kam katram tiesnesim pa tiesas sēžu sekretāram? Kādēļ nevar apmierināties ar tik sekretāriem, cik nepieciešams visām tiesas sēdēm? Ā-ā, tāpēc, ka katrs pieradis pie sava sekretāra un neies jau nu tiesas zālē ar kaut kādu tur nezināmo... Kādēļ bremzējam jaunākā tiesneša institūta izveidi, lai "atslogu" tiesas un "padarītu tiesas pieejmākas sabiedrība" . Atdurāmies pret pirmo problēmu, ka Satversmē tiesnešus ieceļ Saeima? Ar to arī rokas jānolaiž? Tālāk problēmas risināt nemāk?



Māk nogriezt visiem vienādi algas. Tā arī dzīvojam...

Tātad tiesu darbiniekiem vajadzētu pieņemt kā pašsprotamu to, ka attiecībā uz viņiem tiek pārkāpts Darba likums, priecājoties, ka par dubultoslodzi samaksā jau tā niecīgo algu?

"Tiek ekonomēts pat papīrs" - spriežot, kā ir mūsu tiesā, par to nevajag nemaz smīkņāt. Ekonomēts tika arī agrāk, bez vajadzības nekas netiek drukāts, arī agrāk tika izmantotas visas "otrās pusītes". Vai saprotat, ka naudas nogriešana var nozīmēt, ka nebūs vairs, uz kā uzdrukāt spriedumu? (Paldies mūsu efektīvajai valsts pārvaldei par vēl līdz šim neieviesto elektronisko parakstu.) Ka pietrūks naudas pavēstēm? Ka nebūs naudas, lai nosūtītu pavēsti ar atpakaļpaziņošanu, kas pavērs ceļu atliktām tiesas sēdēm sakarā ar neziņu, vai cilvēks to ir saņēmis, ka var pietrūkt naudas ierakstītām vēstulēm un vēstulēm vispār? Ka varētu pietrūkt naudas elektroniskajai videi (normatīvie akti, TIS, e-pasts, serveru uzturēšana)?

Un jā, nav saprotams, kāds sakars ir virsrakstam ar TB vēstuli.

Ir daudz vietu, kur par dubultdarbu nemaksā, resp., atalgojums par dubultdarbu ir iespēja pēc tam pašam izņemt kartējo atvaļinājumu.

Bet vislabāk man patīk, ka iestādēs "tiek ekonomēts pat papīrs"...

Es gan pievienojos TB paustajam. Šajā dokumentā runa jau nav par tiesnešu algu samazināšanu, bet gan par naudu visai tiesu sistēmai. Piemēram, tiesu darbiniekiem ne tikai samazināja algas, bet viņi pat savā atvaļinājuma laikā nāca uz darbu, lai strādātu. Savukārt par promesoša darbinieka aizvietošanu (tātad par dubultdarbu) neviens viņiem neko nemaksā. Normatīvo aktu krājumi ir iepirkti tikai tiesnešiem, bet tiesnešu palīgi ir spriesti pirkt sev paši vai arī aplīmēt veco likumu tekstus ar grozījumu lapelēm. Nemaz jau nerunājot par veselības apdrošināšanas polisēm – no tām jau labu laiku ir atteikušies. Varbūt lai TM centrālais aparāts paskatās pats uz sevi, kur tur var ietaupīt, piemēram, lai atceļ vadības līgumus, kā arī lai neizmanto ļoti dārgu juridisko biroju pakalpojumus, kā tas ir bijis līdz šim.

Es tiešām atbalstu ideju, ka jāskatās ir no tiesas spriedumu kvalitātes, tiesnesu izglītības un vēlmes sevi izglītot!

Secinājums - algas drīkst tikai paaugstināt. Pie jebkuriem ekonomiskajiem un fiskālajiem apstākļiem.

Katra profesija sevi cenšas glābt, apgalvojot, ka tieši viņu algas ir neaizskaramas.

Pēdējos gados tiesneši pelnīja patiesšma labi. Vai tādēļ ir uzlabojies tiesu prestižs un sabiedrība domā, ka tiesas nav korumpētas? Tie, kas ir godīgi, tādi arī paliks pēc 10% samazinājuma. Tie, kas ir ar naudu ietekmējami, ņems kukuļus arī tad, ja valsts viņiem maksās 10000 mēnesī.

Lai uzlabotu tiesu darbu, jāvērtē spriedumi, jāpārbauda tiesnešu kvalifikācija! Jāattīra sistēma!!!!!!

Atšķirībā no ārstiem mūsu tiesnešus ārzemēs neviens darbā negaida. Ja nu vienīgi Īrijā sēnes lasīt.

Aiz tiesu durvīm mīņājas simtiem jaunu talantīgu juristu, kas varētu būt daudz mūsdienīgāji tiesneši (sal. Senātā veco CLD un KLD tiesnešu nolēmumus ar gados jauno ALD senatoru nolēmumiem).

Un vēl viņiem netrūkst nekaunības bļaut, ka algu samazinājums nozīmēs leņāku tieus darbu. Kādā veidā tas ir saistīts? Tiesneši nepildīs procesuālos termiņus un kavēs spriedumu pieņemsānu? Dīvains arguments.

Vai tiešām tiesnešu biedrībai nav resursu, lai sagatavotu motivētu vēstuli ar aprēķiniem - nevis balstīties uz ikdienišķām emocijām?

Kāds sakars finanšu samazinājumam ar ētiku? Kādas funkcijas konkrēti tiesa nepildīs, ja samazinās tiesas budžetu par 10%? Kam tiesai skeneris un diktofons, ja tiesas sēžu sekretāres plakanekrāna dators stāv tiesas zālē skata pēc? Kāda saistība lietu izskatīšanas laikam ar finanšu samazinājumu par 10%?