Saeimas Juridiskās komisijas sagatavotie grozījumi likumā "Par tiesu varu" paredz jaunas institūcijas – Tieslietu padomes – izveidošanu. Atbilstoši likumprojekta autoru iecerei šai institūcijai vajadzētu iesaistīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Ja šis likumprojekts Saeimā tiks pieņemts, noslēgsies gandrīz desmit gadus ilgās debates par šādas institūcijas izveidošanas nepieciešamību un tai piešķiramajām pilnvarām.1
Sākotnējais Tieslietu padomes modelis tika iestrādāts šā gadsimta sākumā tapušajā Tiesu iekārtas likumprojektā.2 Sagatavoto likumprojektu toreiz nodeva ārvalstu ekspertu vērtējumam, un ekspertu atzinumos var rast vairākas idejas un pārdomas rosinošas atsauksmes par Tieslietu padomes izveidošanas kārtību un pilnvarām, kuras savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien. Šajā apskatā mēģināsim norādīt uz galvenajiem aspektiem Tieslietu padomes veidošanā, kuros ārvalstu eksperti saskatījuši gan pozitīvus ieguvumus, gan arī riskus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes