ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Aprīlis 2010 /Nr.17/18 (612/613)

Par būtiskām izmaiņām iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā

Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Saeima 2010. gada 15. aprīlī pieņēma apjomīgus grozījumus, kas attiecas uz pašvaldību politiķu un darbinieku atlīdzību, kā arī precizē līdzšinējo regulējumu. Šā raksta mērķis ir turpināt sniegt ieskatu valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības jautājumos.1

Viens no Atlīdzības likuma mērķiem ir izlīdzināt mēnešalgu apmērus publiskajā sektorā, lai par līdzvērtīgu darbu tiktu saņemta līdzvērtīga mēnešalga. Tomēr šis mērķis nav sasniedzams tikai un vienīgi ar Atlīdzības likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd šis mērķis sasniegts tādējādi, ka galvenokārt noteikti mēnešalgu maksimumi, tomēr, iekams nebūs līdzsvarota finanšu līdzekļu piešķiršana iestādēm, mazinot atšķirības "trekno" un "lieso" iestāžu starpā, par līdzvērtīgu darbu netiks maksātas līdzvērtīgas mēnešalgas. Tas nav Atlīdzības likumā regulējams jautājums un rakstā aplūkotajos grozījumos netiek risināts.

Jauni izņēmumi

Atlīdzības likums, lai ņemtu vērā atšķirīgas situācijas, ir sadalīts vairākos līmeņos, un izņēmumi no šā likuma formulēti ļoti dažādi.2 Papildus jau noteiktajam grozījumi šajā likumā ievieš vēl vairākus jauninājumus.

Visupirms jāmin, ka no Atlīdzības likuma regulējuma izslēgtas personas, kas zinātniskajos institūtos ieņem akadēmiskos amatus. Tādējādi pedagogi un akadēmiskais personāls valsts augstskolās un zinātniskajos institūtos vienlīdzīgi ir ārpus Atlīdzības likuma regulējuma. Savukārt attiecībā uz to valsts augstskolu un zinātnisko institūtu personāla daļu, kuru regulē Atlīdzības likums, tiek dota iespēja mēnešalgu, piemaksu un atvaļinājumu apmaksā likumu nepiemērot, apmaksu veicot no tiem līdzekļiem, kas nav valsts budžeta līdzekļi. Savukārt attiecībā uz zinātniskās darbības rezultātā iegūto finansējumu, izņemot bāzes finansējumu no valsts budžeta, tiek saglabāta maksimāla rīcības brīvība nepiemērot Atlīdzības likumu.

Tāpat Atlīdzības likuma 3. panta piektajā daļā skaidri noteikts, ka šo likumu nepiemēro, kad tiek izmaksāta citā likumā un attiecīgajos Ministru kabineta noteikumus paredzētā atlīdzība valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai atbildīgajam darbiniekam. Šobrīd attiecīgajos tiesību aktos šāda atlīdzība ir noteikta tikai pašvaldību gadījumā.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi  
"Mums ir tikai viena Latvija, un mēs visi esam atbildīgi par tās likteni." Ar šādu lozungu vien pirms dažiem mēnešiem atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, aicināja rīkot ...
3 komentāri
Gatis Litvins
Diskusija
Vai ir jāmaina Uzņēmumu reģistra lēmumu pārsūdzības piekritība un pakļautība
Pētījuma "Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves" autori Sanita Osipova, Aigars Strupišs un Aija Rieba norāda: ierobežojot pārsūdzēšanas iespējas atsevišķu lietu kategorijās, vai arī ...
3 komentāri
Romāns Apsītis
Nedēļas jurists
Romāns Apsītis
Sandis Karelis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par Uzņēmumu reģistra pievienošanu tiesu sistēmai
3 komentāri
Jānis Pleps
Notikums
Latvijas Satversmes sapulcei – 90
Pirms deviņdesmit gadiem – 1920. gada 1. maijā – uz savu pirmo sēdi sapulcējās pirmais Latvijas tautas ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce. Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas tautas vārdā izšķirties par ...
AUTORU KATALOGS