2011. gada 1. janvārī spēkā stājās Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā. "Jurista Vārda" slejās līdz šim daudz diskutēts par šiem grozījumiem, taču vairāk – par to pieļaujamību no Satversmes tiesas spriedumu perspektīvas. Tādēļ zināmā mērā ēnā ir palikuši tie jautājumi, kas saistīti ar Atlīdzības likuma praktisku piemērošanu, proti, kas tad būtiski mainījies tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā.
Šajā rakstā iezīmētas būtiskākās izmaiņas, kā arī norādīts uz iespējamiem pilnveidojumiem normatīvajā regulējumā un atsevišķiem jautājumiem, kur tiesu varai nepieciešams noteikt papildu regulējumus. Raksts konstruēts jautājumu un atbilžu veidā, precīzi akcentējot būtiskāko.
Kas mainās tiesnešu un prokuroru atlīdzībā?
Pats pirmais, ko noteikti jāmin, ka tienešu un prokuroru atlīdzība pietiekami detalizēti būs reglamentēta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Tas vienlaikus nozīmē trīs svarīgus aspektus: līdzvērtīga attieksme, izvērstāks atlīdzības katalogs (piemaksas, kompensācijas, pabalsti u.tml.), plaša un regulēta rīcības brīvība pašpārvaldes institūciju ietvaros.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes