ŽURNĀLS Tiesību prakse

18. Maijs 2010 /Nr.20 (615)

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

Par tiesībām pagarināt reliģiskās organizācijas pārreģistrācijas termiņu

Jaunajai reliģiskajai organizācijai tiesības darboties ir tikai līdz tās reģistrācijas apliecībā norādītajam termiņam. Reliģiskās organizācijas tiesības turpināt darbību pēc atļautā termiņa zūd, ja tā nav paudusi savu gribu pārreģistrēties ne vēlāk kā divus mēnešus pirms atļautā reģistrācijas termiņa beigām. Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma par reliģiskās organizācijas izslēgšanu no publiskā reģistra apstrīdēšana nepagarina reliģiskās organizācijas darbības termiņu. Valsts notāram nav tiesību pagarināt pēc saviem ieskatiem pārreģistrācijas dokumentu iesniegšanas termiņu, ja reliģiskā organizācija nav izmantojusi savas tiesības noteiktajā laikā paust savu gribu turpināt darboties.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra v.i. Inas Kļaviņas 2009. gada 20. jūlija lēmums Nr. 1-5/127
Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Ringolda Baloža 2009. gada 29. decembra lēmums Nr. 1-5/217

Lietas apstākļi. Jaunās reliģiskās organizācijas izslēgtas no reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra, jo nav laikus iesniegušas pārreģistrācijai nepieciešamos dokumentus. Abās lietās sniegta identiska atbilde, kāpēc Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs atcelt izslēgšanas lēmumu un izvērtēt tā pieņemšanas lietderību, ja izslēgto reliģisko organizāciju biedri vēlas turpināt reliģisko darbību.

Galvenā valsts notāra atziņas. Reliģisko organizāciju likuma 8. panta ceturtajā daļā noteiktās prasības jaunajām draudzēm pirmo desmit gadu laikā katru gadu pārreģistrēties mērķis ir, lai sabiedrības interesēs pārbaudītu šo organizāciju lojalitāti un atbilstību normatīvajiem aktiem. Savukārt tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai tā paša panta sestajā daļā likumdevējs noteicis konkrētu termiņu, līdz kuram Uzņēmumu reģistrā var iesniegt pieteikumu reliģiskās organizācijas pārreģistrācijai – ne vēlāk kā divus mēnešus pirms reģistrācijas termiņa beigām. Tas nozīmē, ka jaunā reliģiskā organizācijas zaudē subjektīvās tiesības apliecināt Latvijas Republikai savu gribu turpināt darbību jau divus mēnešus pirms atļautā termiņa beigām. Tas, ka draudzei vēl ir tiesības divus mēnešus, t. i., līdz pārreģistrācijas termiņa beigām, darboties, nenozīmē, ka draudze var iesniegt pārreģistrācijas pieteikumu Uzņēmumu reģistram vēlāk nekā divus mēnešus pirms reģistrācijas termiņa beigām. Tā kā jaunajai reliģiskajai organizācijai atļauja darboties ir dota tikai līdz reģistrācijas apliecībā noteiktajam termiņam, darbības ierobežojums ir spēkā pat neatkarīgi no tā, vai Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu par darbību izbeigušās reliģiskās organizācijas izslēgšanu no publiskā reģistra. Proti, jaunajai reliģiskajai organizācijai nav tiesību turpināt savu darbību pēc atļautā termiņa, ja tā nav pārreģistrēta.

Reliģisko organizāciju likuma 18.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Irēna Kalniņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunāko Darba likuma grozījumu analīze
2010. gada 25. martā stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kuri skar 41 pantu jeb aptuveni vienu ceturto daļu no likuma.1 Kā minēts skaidrojumā,2 Darba likuma grozījumi veidoti četrus gadus, iesaistot galvenokārt Labklājības ...
1 komentāri
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba likums: jaunas normas – jaunas problēmas
Vēlos paust savu viedokli par nesen pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā un izteikties par normu interpretāciju. 2010. gada 4. martā Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Darba likumā", kas stājās spēkā 2010. gada 25. ...
1 komentāri
Baiba Lielkalne
Skaidrojumi. Viedokļi
Būtiskas izmaiņas Komerclikumā
Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Likumā ietvertas normas ar mērķi atvieglot komercdarbības uzsākšanu un veikšanu, gan samazinot komercdarbības uzsākšanai un veikšanai nepieciešamās izmaksas, gan ...
2 komentāri
Tālavs Jundzis
Nedēļas jurists
Tālavs Jundzis
2 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Divi vācbaltu juristi atkal satiekas mājās
Divi izcili vācbaltu juristi – tēvs un dēls – atkal ir satikušies savā kādreizējā dzīvesvietā Rīgā. Tā simboliski varētu vērtēt Dr.iur. Dītriha Andreja Lēbera (Loeber) (1923–2004) piemiņas plāksnes atklāšanu pie dzimtas ...
AUTORU KATALOGS