Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Tiesību prakse

10. Maijs 2011 /Nr.19 (666)

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem
8 komentāri

Par reliģisko organizāciju iestāžu statūtiem Likumdevējs nav uzskatījis par nepieciešamu reglamentēt reliģiskās organizācijas iestāžu darbību tikpat stingri kā pašu reliģisko organizāciju, jo valstij un sabiedrībai prezumēti interesējošie jautājumi jau tiek noteikti reliģiskās organizācijas statūtos. Līdz ar to iestāžu statūtos nav obligāti jānorāda ziņas, lai tās būtu publiski pieejamas trešajām personām ar publiskā reģistra ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (8)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Students
13. Maijs 2011 / 11:28
0
ATBILDĒT
Slēdziens: Ja Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā nav paredzēts norādīt, ka reliģiskās organizācijas iestāde ir juridiska persona, tad saskaņā ar publiskās ticamības principu jebkurai reliģiskās organizācijas iestādei nav savas tiesībspējas, resp., tai nav juridiskas personas statusa. Kaut arī civiltiesiskajā apgrozībā reliģiskās organizācijas iestāde, iespējams, nenorāda, ka tā veic tiesiskus darījumus tās dibinātāja (reliģiskās organizācijas) vārdā, tomēr no ieraksta Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā nav iespējams konstatēt, ka reliģiskās organizācijas iestādei būtu sava tiesībspēja. Līdzīgi ir ar valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kurām nav sava tiesībspēja, bet saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tās rīkojas valsts vārdā.
A.Paegle
13. Maijs 2011 / 10:52
0
ATBILDĒT
Lai reģistrētu reliģisko organizāciju iestādi reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā, nav paredzēta tāda pazīme kā juridiskās personas statusa piešķiršana vai nepiešķiršana. Tas nozīmē, ka reliģisko organizāciju iestādes publiskajā reģistrā netiek klasificētas atkarībā no tā, vai tām ir juridiskās personas statuss. Atbilde par iespējamo juridiskās personas statusu iestādei ir skatāma katrā konkrētā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā iestādes dibināšanas dokumentus.



PS Ja galvenā valsts notāra lēmumu pieņem galvenā valsts notāra p.i., tad lēmumā tiek attiecīgi norādīta p.i. amatpersona. Ir bijuši gadījumi, kad atziņas veidotas no valsts notāru lēmumiem. Arī tad tiek norādīts attiecīgais valsts notārs.
Analītiķis
13. Maijs 2011 / 09:52
0
ATBILDĒT
Manuprāt, jau ar to vien, ka no reliģiskās organizācijas, kas ir juridiska persona, tiek nodalīta reliģiskās organizācijas iestāde un ka attiecībā uz reliģiskās organizācijas iestādi likums nosaka daudz vājākas prasības nekā attiecībā uz reliģisko organizāciju, izriet,ka reliģiskās organizācijas iestādei principā nevar būt sava tiesībspēja, resp., tā nevar būt juridiska persona. Konstitucionālo tiesību eksperte, Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece norāda, ka reliģiskajām organizācijām bez reliģiskās darbības ir tiesības veikt palīgdarbību, dibinot šim nolūkam reliģiskās organizācijas iestādi. Tālāk viņa turpina, ka reliģiskā organizācija un tās izveidota iestāde darbojas principiāli atšķirīgi. Tomēr ir visai dīvaini, ka šī pati ļ.cien. eksperte reliģiskās organizācijas iestādes, proti, garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas un diakonijas iestādes, dibināšanas mērķi sasaista ar reliģiskās organizācijas īpašuma apsaimniekošanu, pakalpojumu sniegšanu utt. Jājautā, vai reliģiskajai organizācijai šajā gadījumā nebūtu jādibina kooperatīvā sabiedrība, kapitālsabiedrība vai nodibinājums, lai nošķirtu mantu? Šie subjekti gan ir juridiskās personas.
Atbilde
12. Maijs 2011 / 23:32
0
ATBILDĒT
Kād bērnībā uzdevu kārtējo jautājumu no "kapēcīšu" sērijas, mamma, kad bija jau galīgi nogurdināta, dažkārt atbildēja tā: "Tāpēc, lai tev būtu ko paprasīt!'.

Atvaino, bet uz Tavu jautājumu derētu tieši tāda pati atbilde! UR GVN R.B. lēmumi, jo tie arī ir UR GVN R.B. lēmumi! Un ir jābūt ar diezgan ierobežotu spriestspēju, lai zem tā atrastu godkāres iemeslus. Tad jau arī, publicējot judikatūru, nav jānorāda tiesnešu vārdi (pietiktu ar norādi - tiesneši) vai tiesībsarga atzinumu varētu parakstīt ar "vienkārši jūsu tiesībsargs". :DDDDD
Jautājums
12. Maijs 2011 / 18:11
0
ATBILDĒT
Kāpēc UR GVN lēmumi tiek titulēti kā "Ringolda Baloža" lēmumi? Manuprāt ir jānorāda tikai amats, nevis amata ieņēmējs. Godkāre?
Replika
12. Maijs 2011 / 17:13
0
ATBILDĒT
Konstitucionālo tiesību eksperte, Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece savu viedokli, ka reliģiskās organizācijas iestāde varot būt juridiska persona, cita starpā pamato ar Reliģisko organizāciju likuma 18.panta sesto daļu:\"Tiesa, vērtējot reliģiskās organizācijas iestādes izdarīto pārkāpumu, ņem vērā reliģiskās organizācijas iestādes izveidošanas mērķi un izvērtē arī tās reliģiskās organizācijas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, kura ir dibinājusi minēto iestādi.\" Tomēr citētā tiesību norma ir attiecināma tikai uz publiskajām tiesībām, t.i., administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat viņa uzskata, ka reliģiskās organizācijas iestāde nevar \"pašlikvidēties\" saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 17.panta noteikumiem. Nav saprotams, kādā veidā, ņemot vērā Reliģisko organizāciju likuma 7.viens prim pantu,var nonākt līdz secinājumam, ka reliģiskās organizācijas iestādei esot sava tiesībspēja, resp., tā esot juridiska persona.
Students
12. Maijs 2011 / 15:26
0
ATBILDĒT
Vai Uzņēmumu reģistrs var pateikt, kurām reliģisko organizāciju iestādēm, kas ir reģistrētas Reliģisko organizāciju iestāžu reģistrā, ir sava tiesībspēja, un tās ir juridiskās personas?
Atziņu lasītājs
12. Maijs 2011 / 13:26
0
ATBILDĒT
Baidos, ka aiz Reliģisko organizāciju iestāžu statūtiem var palikt neievērots daudz fundamentālāks jautājums par reliģisko organizāciju iestāžu tiesībspēju. Abi kungi, LU mācībspēki, norāda, ka reliģiskās organizācijas iestādei nav savas tiesībspējas,tā pēc juridiskās būtības ir pielīdzināma kapitālsabiedrības filiālei un uzskatāma par reliģiskās organizācijas struktūrvienību. Turpretī konstitucionālo tiesību eksperte, Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece atzīst, ka reliģiskās organizācijas iestādes juridisko statusu nosaka tās veidotājs, kas tai var piešķirt juridisku personību un var arī nepiešķirt, tādējādi iestādes tiesībspēja un rīcībspēja ir atkarīga no tās dibinātāja gribas.
visi numura raksti
Erlens Kalniņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojums kā akcesoriska saistība
9 komentāri
Gvido Zemribo
Skaidrojumi. Viedokļi
Kāds ir zvērināta advokāta statuss
1921. gada 19. martā Latvijas Tiesu palātas uzdevumā palātas loceklis H. Lazdiņš sasauca un atklāja zvērinātu advokātu kopsapulci, kurā bija ieradušies 63 zvērināti advokāti un kura ievēlēja pirmo Latvijas Zvērinātu advokātu ...
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša objektivitāte un neitralitāte lietas iztiesāšanā
Ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tiesa, taisot spriedumu, ir objektīva un neitrāla.1 Demokrātiskā sabiedrībā ir būtiski, lai tiesnesis un visa tiesu sistēma ir objektīva, neitrāla un arī neatkarīga no jebkāda ...
3 komentāri
Jānis Pleps
Nedēļas jurists
Jānis Pleps
22 komentāri
Notikums
Pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes
Piektdien, 6. maijā, valsts svētku noskaņās kārtējo reizi tika pasniegtas Tieslietu sistēmas Goda zīmes. Apbalvojumu saņēma 16 tieslietu sistēmas darbinieki. Tieslietu sistēmas Goda zīmju pasniegšanas svinīgais pasākums notika Rīgas ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS