ŽURNĀLS Redaktora sleja

6. Jūlijs 2010 /Nr.27 (622)

Aktīvais prezidentālisms

Valsts prezidents pēc Saeimas pavasara sesijas beigām parūpējies par iemeslu pietiekami dzīvām diskusijām sabiedrībā – trīs no Saeimas pieņemtajiem likumiem tikuši nosūtīti otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidents lūdzis Saeimu vēlreiz izdiskutēt vairākus šajos likumos ietvertos konceptuālos risinājumus. Kopumā Valsts prezidenta amatā pavadītajos trijos gados Valdis Zatlers lūdzis Saeimu atkārtoti caurlūkot jau divpadsmit pieņemtos likumus.

Valsts prezidenta veto biežā izmantošana atspoguļo arī Valsts prezidenta lomas maiņu Latvijas konstitucionālajā iekārtā. Starpkaru periodā Jānis Čakste, Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis pa visiem trim Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nosūtīja tikai četrus likumus. Tajā laikā Valsts prezidenta veto bija īpašs un plašu politisku diskusiju caurstrāvots notikums. Toties pēc Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanas prezidenta veto nu jau kļuvis par ierastu likumdošanas procesa “pagarinājumu”.

Guntis Ulmanis savas prezidentūras laikā pieradināja pie pietiekami aktīvas Satversmes 71. panta izmantošanas, sešu gadu laikā Saeimai nosūtot 18 likumus. Vaira Vīķe-Freiberga savā astoņu gadu prezidentūras laikā ne vien Saeimai nosūtīja 36 likumus, bet arī praksē iedzīvināja speciālu procedūru, kādā Valsts prezidents uzklausa ieinteresēto personu viedokli par likuma otrreizējās caurlūkošanas nepieciešamību un pieņem lēmumu.

V. Zatlers ir veiksmīgi turpinājis savu priekšteču aizsākto likumdošanas jomā, nostiprinot Valsts prezidenta kā nozīmīgas institūcijas lomu likumdošanas procesā. Salīdzinot mūsdienu prezidentu aktivitāti likumdošanas procesā ar starpkaru perioda prezidentu iespēto, ir skaidrs, ka Valsts prezidenta institūcija jau sen ir izkāpusi ārpus Satversmes komisijas pašūtajiem šaurajiem vizītsvārkiem. Un Valsts prezidenta institūcijas nostiprināšanās ir notikusi nevis revolucionāri – ar skaļi pieteiktiem grozījumiem Satversmē, bet evolucionāri – soli pa solim ikdienas darbā izkarojot arvien jaunus plašākas kompetences un autoritātes milimetrus. Un varam jau atzīt, ka Satversmes sistēmā mūsdienās funkcionē ne jau klasiskais parlamentāras iekārtas valsts galva, kāds kādreiz bija Francijas III Republikas prezidents vai arī šodien ir Vācijas Federatīvās Republikas prezidents.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Guna Paidere
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē: Uzņēmumu reģistra pieredze
Valsts pārvaldes iekārtas likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi. Viens no līdzekļiem, kā sasniegt šo mērķi, ir iekļauts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. ...
4 komentāri
Viktorija Jarkina
Skaidrojumi. Viedokļi
Parādnieka pamatoti iebildumi kā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem
Maksātnespējas procesa mērķis, kas ir formulēts Maksātnespējas likuma 1. pantā, ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai ...
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiskās aizsardzības procesu
problemātika
Kopš 2008. gada 1. janvāra kā komersantu, tā arī fizisko personu maksātnespēju un uz maksātspējas atjaunošanu vērstās procedūras regulē Maksātnespējas likums.1 2009. gada 1. jūlijā tas papildināts ar VII1 nodaļu,2 kurā ...
Kristīne Strada-Rozenberga
Nedēļas jurists
Kristīne Strada-Rozenberga
2 komentāri
Juris Rudevskis
Tiesību politika
Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību
metafizisko dabu
Šīs sērijas iepriekšējā rakstā1 aplūkojām brīvības metafizisko pamatu. Tagad, trešajā un pēdējā rakstā, ir jāpievēršas otrajai cilvēka dabas īpatnībai – cilvēku savstarpējai vienlīdzībai. Ļoti labu un pilnīgu ieskatu ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS