ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Spēkā esošais Maksātnespējas likums paredz divu veidu procesus – tiesiskās aizsardzības procesu, ko piemēro komercsabiedrībām ierobežotas maksātnespējas gadījumos un kas galvenokārt ir vērsts uz komercsabiedrības interešu aizsardzību³ ar mērķi atjaunot parādnieka maksātspēju pilnā apjomā,⁴ un maksātnespējas procesu, kura galvenais mērķis ir kreditoru kopuma aizsardzība.⁵ No minētajiem diviem procesiem izriet četru veidu tiesiska rakstura pasākumu kopumi, kas vērsti uz parādnieka maksātspējas atjaunošanu – tiesiskās aizsardzības process,⁶ ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process,⁷ izlīgums⁸ un sanācija.⁹ Maksātnespējas procesā paredzēts vēl viens tiesiska rakstura pasākumu kopums – bankrota procedūra–,¹⁰ kas vērsta uz kreditoru tiesisko interešu aizsardzību.

Raksta mērķis ir aplūkot, pēc autora domām, būtiskākās tiesiskās aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa problēmas, ar kurām jāsastopas, gan piemērojot tiesību normas praksē, gan arī tīri dogmatiski teorētiskas neskaidrības, kā, piemēram, proporcionalitātes principa piemērošanas apmērs.¹¹ Jautājumi tiks aplūkoti, balstoties uz pašlaik spēkā esošajām tiesību normām.

A. Tiesiskās aizsardzības procesa metožu piemērošana

Maksātnespējas likuma 33. pants paredz metodes, kas piemērojamas tiesiskās aizsardzības procesā. Tās saskaņā ar minētā panta pirmo daļu ir: maksājumu saistību izpildes atlikšana un turpmāko katra mēneša maksājumu veikšana saskaņā ar grafiku; ieskaits;¹² pamatparāda, līgumsoda¹³ vai procentu¹⁴ proporcionāla dzēšana vai samazināšana; kustamās mantas vai nekustamā īpašuma atsavināšana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām; komercsabiedrības pamatkapitāla palielināšana.

Katram tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumam tiesā jāpievieno tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns,¹⁵ kurā savukārt jānorāda procesā piemērojamās metodes.¹⁶ Par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādi atbildīgs ir pats parādnieks, tomēr, lai piemērotu kādu no Maksātnespējas likuma 33. pantā norādītajām metodēm, tiesiskās aizsardzības procesā ir jāsaņem piekrišana vienīgi no nenodrošinātajiem kreditoriem,¹⁷ taču ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā – gan nenodrošinātajiem, gan nodrošinātajiem kreditoriem kopā.¹⁸ Tādējādi atkarībā no tiesiskās aizsardzības procesa veida kreditoriem, kuru galvenie prasījumi veido vairāk nekā pusi no galvenās prasījumu summas, jāpiekrīt noteikto tiesiskās aizsardzības metožu piemērošanai.

I. Tiesiskās aizsardzības procesa metodes – pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana – piemērošana

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 33. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto, metode – pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana – piemērojama proporcionāli, t. i., atbilstoši katra kreditora prasījumam. Tās¹⁹ piemērošanai tiesiskās aizsardzības procesā tiesā jāpiekrīt nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas,²⁰ savukārt nodrošinātajiem kreditoriem ir jāsniedz atzinums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna (tādējādi arī attiecīgi konkrētās metodes) īstenošanas iespējamību. Šādā procesā pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšana vai samazināšana piemērojama tikai nenodrošināto kreditoru prasījumiem. Lai samazinātu vai dzēstu nodrošinātā kreditora prasījumā ietilpstošu pamatparādu, līgumsodu vai procentus, jāsaņem attiecīgā nodrošinātā kreditora piekrišana.²¹

Arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā komercsabiedrībai ir jāizstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kurā attiecīgi jānorāda ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamās metodes.²² Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamas tās pašas metodes, kas tiesiskās aizsardzības procesā,²³ izņēmums ir noteikts Maksātnespējas likuma 46.¹ panta ceturtajā daļā, proti, netiek piemērota metode – nodokļu pamatparāda summas, nokavējuma naudas un soda naudas samazinājums, nodokļa samaksas termiņa pagarināšana vai nodokļa parāda dzēšana, kā arī kārtējo nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšana –, jo tās piemērošanai nepieciešama attiecīgās nodokļu administrācijas piekrišana.²⁴

Ir vēl viena būtiska atšķirība – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemērojamai metodei jāpiekrīt kreditoriem, kuru galvenie prasījumi kopumā veido vairāk nekā pusi no galveno prasījumu summas,²⁵ proti, runa ir par nodrošināto un nenodrošināto kreditoru galvenajiem prasījumiem kopumā.