ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

20. Jūlijs 2010 /Nr.29 (624)

Vecāku varas institūta transformācija vecāku aizgādības tiesībās
Mg.iur.
Ligita Pēlmane
LU Juridiskās fakultātes doktorante 

Atjaunojot Latvijas Civillikuma ģimenes tiesību daļu,1 likumdevēja mērķis bija pēc iespējas saglabāt šā likuma 1937. gada redakciju un tajā pašā laikā mainīt vecāku varas saturu atbilstoši sabiedrībā notikušajām pārmaiņām.2 Rezultātā, atjaunojot 1937. gada Civillikumu (turpmāk tekstā – CL),3 vecāku varas saturs, kas vēsturiski ir piederīgs ģermāņu tiesību izpratnei, tika sajaukts ar konceptuāli atšķirīgām padomju ģimenes tiesību nostādnēm, kas turpmāk radīja pretrunas vecāku varas realizācijā. Vēl vairāk šīs pretrunas padziļināja 2002. gada grozījumi CL,4 ar kuriem vecāku varas institūts tika transformēts vecāku aizgādības tiesībās.

Lai izprastu šo pretrunu cēloņus, autore rakstā sniegs īsu ieskatu par atšķirībām vecāku tiesību5 regulējumā ģermāņu tiesību saimē un padomju ģimenes tiesībās, kas ļauj dziļāk analizēt bijušās un esošās pretrunas CL vecāku varas un vecāku aizgādības tiesību regulējumā.

Vecāku tiesību vēsturiskā attīstība

Ģermāņu tiesību saimē6 vēsturiski vecāku vara abiem vecākiem nodibinājās tikai tādā gadījumā, ja vecāki bija laulāti vai pēc tam stājās savstarpējā laulībā.7 Savukārt gadījumos, ja bērns piedzima mātei, kura neatradās laulībā, tā viena pati realizēja vecāku varu, bet tēvam radās tikai civiltiesiski pienākumi pret bērnu – uzturēšanas pienākums.8 Mūsdienās ģermāņu tiesību saimē šī nostādne ir tālāk attīstījusies tādējādi, ka vecāki, kuri nav laulāti, pie zināmiem nosacījumiem var iegūt vecāku kopīgu atbildību, bet tā netiek iegūta automātiski ar bērna izcelšanās noteikšanu no abiem vecākiem.9 Tas, kādu vecāku tiesību apjomu vecāki vēlas realizēt, ir atkarīgs no vecāku savstarpējām attiecībām, vēlmēm un noteiktā regulējuma. Lai nodibinātu vecāku kopīgu atbildību, bez bērna vecāku izcelšanās noteikšanas ir nepieciešama arī abu vecāku vēlme tādas tiesības iegūt. Gribas izpausme ir divējāda: noslēdzot laulības vai iesniedzot kopīgu pieteikumu par vecāku kopīgu atbildību.

Vācijā no 1998. gada 1. jūlija ārpus laulības dzimuša bērna tēvs var iegūt kopīgu aizbildnību, ja abi vecāki iesniedz kopīgu paziņojumu par kopīgu aizbildnību.10 Šāda konstrukcija ir loģiska, jo nevar abiem vecākiem pastāvēt vienādas tiesības, īpaši gadījumos, ja ģimene nekad nav bijusi izveidota. Zināmā mērā jāatzīst, ka vecāku kopīgs pieteikums būtībā neapliecina, ka šī ģimene faktiski dzīvo kopā. Tomēr, no praktiskā viedokļa raugoties, ir apšaubāms, ka māte, kura faktiski viena rūpējas par bērnu, izvēlētos iesniegt kopīgu pieteikumu par vecāku kopīgas aizbildnības nodibināšanu. Šāda vecāku aizbildnības konstrukcija zināmā mērā aizsargā bērna mātes tiesības, bet tas ir saistīts ar mātes un bērna īpašo stāvokli, ko nosaka pati daba, jo bērna māte vienmēr ir zināma un parasti arī māte uzņemas rūpes par mazuli, bet bērna tēva loma nav viennozīmīgi zināma. Gadījumos, ja abi vecāki, kuri nav laulāti, šādu pieteikumu neiesniedz, neraugoties uz to, ka ir noteikta bērna izcelšanās no abiem vecākiem, bērna māte viena realizē vecāku aizbildnību, bet tēvam ir pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus un iespēja satikties ar bērnu.11 Šāds regulējums, ka ārpus laulības dzimuša bērna tēvam ir iespējas iegūt vecāku kopīgu aizbildnību uz kopīga vecāku pieteikuma pamata, ir pazīstams arī citās Eiropas valstīs (Nīderlandē, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā u. c.). Savukārt Austrijā ārpus laulības dzimuša bērna tēvs var iegūt vecāku kopīgu aizbilnību, ja vecāki noslēguši šādu vienošanos un to apstiprinājusi tiesa. Tomēr katrs no vecākiem jebkurā brīdī var iesniegt tiesā lūgumu par vecāku kopīgas aizbildnības izbeigšanu, nepamatojot šādu lūgumu.12

Tādējādi ģermāņu tiesību saimes valstīs13 šo valstu likumdevēji ir izvēlējušies ģimenes attiecības regulēt, izejot vairāk no faktiskām attiecībām (esošas ģimenes) un bērna interešu aizsardzības, jo regulē attiecības esošā ģimenē (laulātā un nelaulātā) vai starp vecākiem, kuri vairs nedzīvo kopā. Kopumā šāds vecāku un bērnu tiesisko attiecību regulējums ir praktiskāk realizējams, kas nodrošina lielāku tiesisko drošību tieši bērnam.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Lelde Krastiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Termiņš pieteikumu par publisko tiesību līgumiem iesniegšanai
2008. gada 17. janvārī individuālais komersants "NJ" iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, apstrīdot publisko tiesību līguma izpildes pareizību. Pieteikumā komersants norādīja, ka pašvaldība J nav izpildījusi pasažieru ...
14 komentāri
Zane Pumpure-Prāmniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos
Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēti arī precizējumi (ar nosaukumu – "Precizējot iepriekš publicēto"). Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls ...
2 komentāri
Rada Matjušina
Skaidrojumi. Viedokļi
Elektroniskais dokuments
Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski ...
Mārtiņš Mits
Nedēļas jurists
Mārtiņš Mits
1 komentāri
Gatis Litvins
Informācija
Jaunais ģenerālprokurors – Ēriks Kalnmeiers
Ilgi apspriestais stāsts par ģenerālprokurora ievēlēšanu ir beidzies. Šā gada 12. jūlijā Saeima ārkārtas sēdē ar balsu vairākumu par ģenerālprokuroru uz pieciem gadiem apstiprināja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara ...
AUTORU KATALOGS