Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Eiropas telpā

21. Septembris 2010 /Nr.38 (633)

Eiropas Savienības ārējā kompetence
LL.M. (Kembridžas universitāte)
Ieva Bērziņa-Andersone
zvērināta advokāte ZAB "Sorainen"

Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – ES) kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ES institūcijām. Savukārt ārējā kompetence ietver ES tiesības rīkoties attiecībā uz trešajām valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus. Latviešu valodā līdz šim vairums juridiskās literatūras veltīts ES iekšējās kompetences jautājumiem un ārējā kompetence parasti aplūkota konspektīvi, bez plašāka izvērsuma.1 Tomēr, it īpaši pēc ES kompetences daļējām izmaiņām pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, ievērojama loma ir arī ES tiesībām darboties ārpus ES. Tādēļ šī raksta2 mērķis ir aplūkot galvenos ES ārējās kompetences aspektus un problemātiku, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesībām slēgt starptautiskus līgumus. Attiecībā uz rakstā lietoto terminoloģiju jāievēro, ka ar Lisabonas līguma grozījumiem noteikts, ka turpmāk būs tikai viens tiesību subjekts – ES, kas aizstāj arī Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.3 Tomēr ES ārējās kompetences jēdziens un izpratne ir attīstījusies jau kopš ES pirmsākumiem, un attiecīgi jāņem vērā arī agrākās atšķirības starp ES un Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienām. Tādēļ, ja tiks aplūkota ES šaurākā nozīmē (tiesiskās attiecības, kas pamatotas konkrēti Māstrihtas līguma regulējumā), lietots apzīmējums "Savienība", savukārt, aplūkojot tiesiskās attiecības Eiropas Kopienā, lietots apzīmējums "Kopiena".

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aivars Niedre
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāta neatkarības problēmas
Vērtējot advokāta neatkarības jēdzienu, pirmajā mirklī šķiet, ka nekādu problēmu nav. Neviens nekad nav iebildis pret Latvijas Republikas 1993. gada 27. maija Advokatūras likuma (turpmāk tekstā – Advokatūras likums) 3. pantu, ...
1 komentāri
Sanita Skulte
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercaģenta konkurences ierobežošana
Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu ...
Ināra Garda
Nedēļas jurists
Ināra Garda
Notikums
"Jurista Vārds" rīko lasītāju aptauju
Ir pienācis laiks kārtējai žurnāla "Jurista Vārds" lasītāju aptaujai. Redakcija aicina lasītājus paust savu viedokli par šobrīd faktiski vienīgo Latvijas juristu profesionālo izdevumu! Mūsu kopīgais mērķis ir turpināt uzlabot ...
7 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Rokasgrāmatas Kriminālprocesa likuma piemērotājiem
Pavisam drīz Kriminālprocesa likumam gaidāma apaļa jubileja – apritēs pieci gadi kopš tā stāšanās spēkā. Aizvadītajā nedēļā notika Tiesu namu aģentūras sarūpētās dāvanas visiem šā likuma piemērotājiem prezentācija. ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS