ŽURNĀLS Eiropas telpā

21. Septembris 2010 /Nr.38 (633)

Eiropas Savienības ārējā kompetence
LL.M. (Kembridžas universitāte)
Ieva Bērziņa-Andersone
zvērināta advokāte ZAB "Sorainen" 

Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – ES) kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ES institūcijām. Savukārt ārējā kompetence ietver ES tiesības rīkoties attiecībā uz trešajām valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus. Latviešu valodā līdz šim vairums juridiskās literatūras veltīts ES iekšējās kompetences jautājumiem un ārējā kompetence parasti aplūkota konspektīvi, bez plašāka izvērsuma.1 Tomēr, it īpaši pēc ES kompetences daļējām izmaiņām pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, ievērojama loma ir arī ES tiesībām darboties ārpus ES. Tādēļ šī raksta2 mērķis ir aplūkot galvenos ES ārējās kompetences aspektus un problemātiku, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesībām slēgt starptautiskus līgumus. Attiecībā uz rakstā lietoto terminoloģiju jāievēro, ka ar Lisabonas līguma grozījumiem noteikts, ka turpmāk būs tikai viens tiesību subjekts – ES, kas aizstāj arī Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.3 Tomēr ES ārējās kompetences jēdziens un izpratne ir attīstījusies jau kopš ES pirmsākumiem, un attiecīgi jāņem vērā arī agrākās atšķirības starp ES un Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienām. Tādēļ, ja tiks aplūkota ES šaurākā nozīmē (tiesiskās attiecības, kas pamatotas konkrēti Māstrihtas līguma regulējumā), lietots apzīmējums "Savienība", savukārt, aplūkojot tiesiskās attiecības Eiropas Kopienā, lietots apzīmējums "Kopiena".

1. ES ārējā kompetence atbilstoši tiesību avotiem

ES ārējā kompetence izriet no ES primārajiem tiesību avotiem – dibināšanas līgumiem. Milzīga loma šīs kompetences robežu noteikšanā ir bijusi arī Eiropas Savienības Tiesas4 (turpmāk tekstā – Tiesa) judikatūrai: var pat apgalvot, ka šīs kompetences pamats vairāk ir judikatūra nekā dibināšanas līgumi.5 Tālāk aplūkots ārējās kompetences regulējums primārajos tiesību avotos – gan pašlaik spēkā esošajos dibināšanas līgumos, gan arī to redakcijā pirms Lisabonas līguma grozījumiem, ievērojot šo tiesību aktu interpretāciju Tiesas judikatūrā – Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā (turpmāk tekstā – EKL) un Līgumā par Eiropas Savienību (turpmāk tekstā – ESL).

1.1. Ārējā kompetence EKL un ESL

EKL 281. pants noteica, ka "Kopiena ir tiesību subjekts". EKL 282. pants precizēja: "Visās dalībvalstīs Kopienai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām." Kopienas kā juridiskas personas pastāvēšanu nostiprināja Tiesa nozīmīgajā Costa/ENEL lietā.6

Taču EKL nav normu, kas tieši apstiprinātu Kopienas tiesības stāties starptautiskās attiecībās ar trešajām valstīm, ieskaitot starptautisku līgumu noslēgšanu. Šāda norma ir iekļauta vienā no citiem Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem – Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. pantā.

Tomēr Tiesa jau agrīnajā AETR lietā secināja, ka no EKL 281. pantā paredzētās Kopienas juridiskās personības izriet fakts, ka "ārējās attiecībās Kopiena ir spējīga nodibināt līgumiskas saistības ar trešajām valstīm attiecībā uz visām tām jomām, kas noteiktas Līguma [EKL] pirmajā daļā".7 Tiesa uzskatīja, ka EKL 281. panta norāde uz Kopienu kā tiesību subjektu (juridiska persona) noteikti ietver atziņu, ka Kopienai ir tiesības rīkoties ārēji attiecībā uz Kopienas kompetencē ietilpstošajām jomām. Tiesa tomēr nošķīra plašāku jēdzienu "ir spējīga" no šaurāka jēdziena "ir tiesības jeb ir kompetence" attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanu. Spēja noslēgt starptautiskus līgumus tikai nozīmē, ka Kopienai ir potenciāls rīkoties ārējo attiecību jomā, taču tiesiskais pamats (kompetence) jāatrod konkrētā dibināšanas līgumu normā, kas Kopienai piešķir tiesības rīkoties attiecīgā nozarē.8

Savukārt ESL expressis verbis neparedz, ka Savienība ir tiesību subjekts (juridiska persona). Kad tika parakstīts 1992. gada Māstrihtas līgums, vairākas dalībvalstis esot tieši pieprasījušas, ka Savienībai nevajadzētu piešķir juridiskas personas statusu.9 Attiecībā uz ESL nav arī tādas skaidrojošas Tiesas judikatūras kā AETR lieta attiecībā uz EKL 281. pantu. Tomēr Savienības tiesības noslēgt starptautiskus līgumus var secināt no ESL 24. panta, kas tika pievienots, noslēdzot 1997. gada Amsterdamas līgumu (grozīts ar 2001. gada Nicas līgumu), un kas atļauj, īstenojot kopējo ārējo un drošības politikas pīlāru vai tieslietu un iekšlietu pīlāru, slēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

Šīs tiesības apstiprinājusi arī valstu prakse: atbilstoši ESL 24. pantam ir noslēgti daudzi starptautiski līgumi, kuru puse ir Savienība. Piemēram, pamatojoties uz ESL 24. pantu, 2001. gadā Savienība noslēdza starptautisku līgumu ar Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku.10 Neviena no ES dalībvalstīm nav protestējusi, ka Savienības noslēgtos līgumos uz ESL 24. panta pamata īstenībā vajadzēja slēgt kādai no dalībvalstīm atsevišķi vai kopā.11 Tātad ES dalībvalstu un citu valstu prakse ir apstiprinājusi, ka Savienībai bija ārēja kompetence, no kuras izriet arī tiesībsubjektība jeb juridiskā personība.12

1.2. Ārējā kompetence saskaņā ar Lisabonas līgumu

Lisabonas līgums13 stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Kā atzinusi Satversmes tiesa, ar Lisabonas līgumu netiek radīts konceptuāli jauns tiesību subjekts, bet tiek tikai grozīti un precizēti esošie līgumi.14 Ar Lisabonas līguma grozījumiem tiek izbeigta mulsinošā atšķirība starp Savienību un Kopienu (kā arī Kopienām), tiek atcelta pīlāru sistēma un ieviesta viena ES.

Lisabonas līguma grozījumu rezultātā ES paredzēta expressis verbis ārējā kompetence. Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk tekstā – LES) 8. panta 2. punkts nosaka, ka ES var noslēgt nolīgumus ar citām valstīm. Turklāt LES 2. nodaļa paredzēta Īpašiem noteikumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Šajā nodaļā iekļautais 37. pants paredz, ka ES var noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aivars Niedre
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāta neatkarības problēmas
Vērtējot advokāta neatkarības jēdzienu, pirmajā mirklī šķiet, ka nekādu problēmu nav. Neviens nekad nav iebildis pret Latvijas Republikas 1993. gada 27. maija Advokatūras likuma (turpmāk tekstā – Advokatūras likums) 3. pantu, ...
1 komentāri
Sanita Skulte
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercaģenta konkurences ierobežošana
Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu ...
Ināra Garda
Nedēļas jurists
Ināra Garda
Notikums
"Jurista Vārds" rīko lasītāju aptauju
Ir pienācis laiks kārtējai žurnāla "Jurista Vārds" lasītāju aptaujai. Redakcija aicina lasītājus paust savu viedokli par šobrīd faktiski vienīgo Latvijas juristu profesionālo izdevumu! Mūsu kopīgais mērķis ir turpināt uzlabot ...
7 komentāri
Ludvigs Švarcs
Notikums
Rokasgrāmatas Kriminālprocesa likuma piemērotājiem
Pavisam drīz Kriminālprocesa likumam gaidāma apaļa jubileja – apritēs pieci gadi kopš tā stāšanās spēkā. Aizvadītajā nedēļā notika Tiesu namu aģentūras sarūpētās dāvanas visiem šā likuma piemērotājiem prezentācija. ...
2 komentāri
AUTORU KATALOGS