Novērošana, izsekošana un citas slepenas darbības jau izsenis ir izmantotas citu privātās dzīves sīkumu noskaidrošanai. Iespējams tādēļ, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, pasaules valstu drošības dienesti izseko cilvēkus. "Ir atzīts, ka tiesībaizsardzības iestāžu veikto izsekošanu ar dažādas tehnikas palīdzību skaits ir pieaudzis un, domājams, pieaugs arī turpmāk."1 Šāda tendence vērojama arī Latvijā. Raksts ir neliels pētījums par KPL 223. panta interpretāciju un piemērošanas nosacījumiem praksē.
1. Personas novērošanas un izsekošanas jēdziens
[1] Likumdevējs KPL 223. pantā nav sniedzis personas novērošanas un izsekošanas definīciju, bet panta pirmajā daļā tikai iekļāvis nosacījumus personas novērošanas un izsekošanas veikšanai – bez tās personas (novērojamās un izsekojamās – L.M.) ziņas, ja ir pamats uzskatīt, ka personas uzvedība vai kontakti ar citām personām var saturēt ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem. Līdz ar to var apgalvot, ka personas novērošanas un izsekošanas jēdziena satura interpretācija ir atstāta šīs KPL normas piemērotāju un tiesībzinātnieku tulkojumam.
Tādēļ, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par personas novērošanas un izsekošanas jēdzienu, pirmkārt, jānoskaidro vārdu "novērošana" un "izsekošana" gramatiskais (filoloģiskais) tulkojums, kas atklāj šo vārdu semantisko saturu:
1) novērot: a) ilgstoši vai atkārtoti vērot, lai (ko) uzzinātu, secinātu; izsekot ar acīm; arī uzmanīt; b) pamanīt, ieraudzīt, uzmanīgi vērojot (ko); ievērot,2
2) izsekot: a) neatlaidīgi, sistemātiski novērot; sekojot (kādam), novērot, uzmanīt (to), izzināt, (piem., viņa atrašanās vietu, darbības mērķus); b) pakāpeniski, sistemātiski novērot (piem., procesu, norisi), lai to izpētītu; censties uztvert (kā saturu), lai to izprastu.3
No vārdu "novērot" un "izsekot" gramatiskā tulkojuma redzams, ka to nozīme ir vienāda, jo izsekot nozīmē – neatlaidīgi, sistemātiski novērot. No tā var secināt, ka iespējams izsekot personu arī nenovērojot, tādēļ jānoskaidro, vai likumdevējs nav pieļāvis liekvārdību, 223. pantu nosaucot par personas novērošanu un izsekošanu, jo izsekošana sevī ietver arī novērošanu.
Kriminālistikas un operatīvās darbības teorijā novērošana definēta kā viena no efektīvākajām un kriminālistikā bieži lietotajām priekšmetu un parādību empīriskā pētījuma metodēm, kuras būtība ir aktīva, mērķtiecīga un plānveidīga lietu vai parādību uztvere, lai tās izpētītu tādā veidā, kādā tās pastāv un notiek dabā, sabiedrībā un ir pieejamas cilvēka tiešajai uztverei.4 Savukārt izsekošana ir mobila objekta (ejošas personas, braucoša transportlīdzekļa) novērošana.5
"Šai kontekstā, par cik citu objektu novērošana ir paredzēta kā atsevišķa speciālā izmeklēšanas darbība, termins "izsekošana" arī lietojams, kad persona pārvietojas, ejot vai braucot kādā transporta līdzeklī, bet termins "novērošana" – kad tas nenotiek."6
No šiem skaidrojumiem izriet, ka KPL 223. panta izpratnē izseko mobilus objektus, tos novērojot, savukārt novēro stacionārus objektus, tos neizsekojot. Atšķirībā no vārda "objekts" vispārpieņemtās semantiskās nozīmes ar vārdu "objekts" kriminālistikā un kriminālmeklēšanā parasti apzīmē personu, firmu, iestādi u.tml., pret kuru tiek veikta izmeklēšanas darbība, operatīvās darbības pasākums, kriminālprocess, operatīvā pārbaude vai izstrāde kopumā.7
No KPL 215. panta pirmās daļas 7. un 8. punkta redzams, ka likumdevējs personu un objektu novērošanu (izsekošanu) reglamentējis divos dažādos pantos – KPL 223. un 224. pantā. Līdz ar to var secināt, ka kriminālistikā ar jēdzienu "objekts" tiek saprasta arī persona, kas teorētiski var būt gan fiziska, gan juridiska persona, tomēr ne Civillikumā, ne arī citā Latvijas likumā nav sniegta juridiskas personas definīcija. Pantā tikai ir uzskaitījums, ko atzīst par juridisku personību [...].8
Lai cik tas arī dīvaini neliktos, no KPL 223. panta pirmās daļas teksta nevar viennozīmīgi secināt, ka panta saturs attiecināms tikai uz fiziskām personām. To, ka KPL 223. pantā ar vārdu "persona" likumdevējs domājis tieši fizisku personu, var secināt, tikai skatot KPL 223. pantu, 224. pantu un 215. panta pirmās daļas 7. un 8. punktu. "KPK (acīmredzot, domāts KPL – L.M.) 215. panta pirmās daļas 8. punktā šī (priekšmeta vai vietas novērošana – L.M.) speciālā izmeklēšanas darbība apzīmēta ar terminu "objekta novērošana", kas neapšaubāmi ir 224. panta virsrakstā lietotā termina sinonīms."9 Tādējādi, ja likumdevējs KPL 215. panta pirmās daļas 7. punktā norādījis personas novērošanu un izsekošanu, bet šī panta daļas 8. punktā – objekta novērošanu, var secināt, ka fizisku personu (dzīvu cilvēku) un nedzīvu priekšmetu vai vietu novērošanu (izsekošanu) jāuzskata par divām dažādām speciālajām izmeklēšanas darbībām, kas attiecīgi reglamentētas KPL 223. un 224. pantā, lai gan no kriminālistikas viedokļa arī personas var tikt uzskatītas par novērojamu un/vai izsekojamu objektu.
Valsts valodas aģentūra autoram norādīja, ka vārdi "novērošana" un "izsekošana" nav sinonīmi. Vārda "izsekot" pamatā ir darbības vārds "novērot", taču par sinonīmiem šos vārdus nevar uzskatīt, jo vārda "novērot" nozīme ir plašāka nekā vārdam "izsekot". Vārdu savienojumā "personas novērošana un izsekošana" netiek noteikts, vai runa ir par fizisku vai juridisku personu, kā arī vai tā ir fiziska novērošana un izsekošana, vai tā tiek veikta ar tehnisku ierīču palīdzību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes