ŽURNĀLS Īsziņas

Jā, nav salīdzināms, jo kompetences, kvalifikācijas un citas prasības vienkārši ir atšķirīgas, proti, nesalīdzināmas. Vieni ir valsts dienestā, otri nav. Vieniem ir noteikti amatu savienošanas ierobežojumu u.tml., otriem nav. Taču tas jau nekādā gadijumā nav jāsaprot tā, ka tāpēc ārstu, skolotāju vai cietumsargu amati būtu mazāk cienījami. Satversmes tiesa jau nav norādījusi, ka citi amati nebūtu cienījami vai vajadzīgi sabiedrībai. Man liekas, ka ir ļoti dīvaini debatēt par to, vai amati ir cienījami. Cienījams ir jebkurš darbs. Sabiedrībai ir vajadzīgs gan sētnieks, gan Valsts Prezidents, līdz ar to katrs amats ir cienījams.

Vai tagad visam Satversmes tiesas sastāvam nevjadzētu atvainoties Latvijas ārstiem un skolotājiem? Jo ST šī gada jūnija spriedumā norādījusi: "Tiesas sēdē gan Saeimas, gan ministriju pārstāvji, cenšoties argumentēt tiesnešu atalgojuma atbilstību, salīdzināja to ...ar ..., piemēram, ārstu, skolotāju un cietumsargu, atalgojumu, taču nesniedza pamatojumu tam, kāpēc šādas sociālās grupas būtu salīdzināmas...

Ievērojot tiesneša amata rangu konstitucionāli tiesiskajā iekārtā, šā amata atbildību, uz šo amatu attiecinātās kompetences, kvalifikācijas un pieredzes prasības, kā arī neatkarības prasību un no tiesneša amata izrietošos ierobežojumus, jāsecina, ka tiesneša atalgojums nav tieši salīdzināms ne ar vienas minētās grupas atalgojumu."

Tātad, ST pateica, ka ārstu un skolotāju amata atbildība, pieprasītā kompetence, kvalifikācija un pieredze nav salīdzinama ar tiesnešiem... Kur tad ejam, tautieši?

Ņemot vērā pēdējā laikā tik ļoti aktuālos un daudz apspriestos rakstus par tiesnešiem, varbūt būtu lietderīgi izveidot jaunu žurnālu "Tiesneša vārds", lai tiesnešu politiskās kaislības neaizēnotu juridiskajā praksē aktuālās problēmas, kas juristiem varbūt interesē vairāk...

Izskatās, ka komentāru sadaļa arī JV pārvēršas par parastu čatošanu, nevis juristu viedokļu apmaiņu.

Skaidrs, ka tiesnese Kupce joprojām, arī pēc atvainošanās domā, ka viņa varētu būt medmāsa un arī ķirurgs, neapzinoties savu primitīvo ikdienas darbu salīdzīnājumā ar citām profesijām.

Attiecīgo profesiju raksturo, ka viņi var ņemt, bet var nedalīties, taisīt nolēmumus nevis saskaņā ar likumu, bet izmantojot caurumus likumos un saistībā ar saņemto. Tiešām lieliski profesijas raksturs un būtība atspoguļojās sakarā ar atalgojuma paaugstināšanu nevis pēc plāna, bet nedaudz samazinātā apmērā, kad tajā pašā laikā visiem Latvijas iedzīvotājiem algas, ieņēmumi, ienākumi, bizness krietni cieš, piedzīvo krahu. Tiesnešu aprobežotības pamats ir nodrošinātība, tas, ka neviens nekad neatbild par taisītajiem nolēmumiem, izņemot atsevišķas nejaušības. Vajag Saeimā ierosināt likvidēt izdienas pensijas un iecelt amatā uz laiku līdz trīs gadiem, nevis bez termiņa ierobežojuma - absolūti visiem. Saeima var lemt par visiem likumu grozījumiem bez jebkādām atskaitēm.

Vienas sabiedrības kārtas iedomāto pārākumu pār citiem vislabāk parādīja visu tiesnešu nostāja un bļaušana atalgojuma jautājumā, nerēķinoties, ka valstī var tikt izraisīta konstitucionālā krīze. Tāpēc tā nav viena cilvēka neveikla kļūda, nepārdomāts, no konteksta izrauts izteikums, bet gan spilgts daudzu tiesnešu raksturojums, kā viņi domā un kādi ir viņu uzskati kopumā.

Apstāklis, ka kādam nav politiskas atbildības, nenozīmē, ka var tikt pie mikrofona un runāt visādas aplamības. Šādiem gadījumiem jābūt efektīvam mehānismam, kā parādīt, ka attiecīgais izteikums ir bijis neveikla kļūda vai viena atsevišķa cilvēka kļūda, nevis atspoguļo vienas sabiedrības kārtas pārākuma apziņu pār citu kārtu.

Pozitīvi, ka tiesnese izplatīja paziņojumu par atvainošanos. Var jau būt, ka tikai pēc tam, kad uzzināja, ka nosūtīta vēstule tieslietu ministram un AT priekšsēdētājam un var sekot disciplinārlietas ierosināšana. Kopumā tiesneši patiešām neapjēdz vai izliekas, ka tādas profesijas kā ārsti, var arī teikt plašāk - mediķi, skolotāji, zinātnieki ir daudz cienījamāki, tādas un daudzas citas profesijas ir arī nesalīdzināmi sarežģītākas un cēlākas, bet daudzkārt mazāk apmaksātas Latvijā.

Par tiesneses Kupces izteikumu vairāk ir pazīstams cits: "katrs feldfēbelis var būt par skolotāju, bet ne katrs skolotājs var būt par feldfēbeli".

Interesanti, ka šī citāta autors ir neviens cits kā Ā. Hitlers.

Tiesnesim neiestājas politiskā atbildība atšķirībā no politiķiem :-)

Skandināvijas valstīs jebkurai amatpersonai pēc šitik neveiksmīgas izrunāšanās iestātos politiskā atbildība. Mums var atvainoties un bagarēt tālāk.