ŽURNĀLS Tiesību prakse

18. Janvāris 2011 /Nr.3 (650)

Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertā jēdziena "advokāts" tulkojumu
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC-625
2010. gada 10. novembrī
12 komentāri

Puses pēc vispārējiem noteikumiem nevar atbrīvot no pienākuma atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu, ja tiesas spriedums nav viņām labvēlīgs.

Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punktā un 44. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertais jēdziens "advokāts" ir jātulko paplašināti, ar to saprotot ne tikai zvērinātus advokātus un advokātu palīgus, bet arī citus kvalificētus juristus, kuri var sniegt juridisko palīdzību un būt par pārstāvjiem lietā.

Minētajās tiesību normās ietvertā jēdziena "advokāts" pretējā interpretācija neatbilst Satversmes 92. pantā noteiktajām personas tiesībām saņemt juridisko palīdzību, brīvi izvēloties pārstāvi no iespējami plašāka kvalificētu juristu loka un atsevišķos likumā noteiktos gadījumos arī no citu personu loka (Satversmes tiesas 2003. gada 6. oktobra spriedums lietā Nr. 2003-08-01 un 2003. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. 2003-04-01).

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators Z. Gencs, senatore referente I. Garda, senators V. Jonikāns, piedaloties atbildētājas SIA "Gardie Visdari" pārstāvei I.V. un prasītājas J.B. pārstāvei I.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas SIA "Gardie Visdari" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009. gada 17. decembra spriedumu J.B. prasībā pret SIA "Gardie Visdari" par atjaunošanu darbā, atlīdzības piedziņu par darba piespiedu kavējumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, zaudējumu un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA "Gardie Visdari" kā darba devējs un J.B. kā darbiniece 2007. gada 7. martā noslēdza darba līgumu uz nenoteiktu laiku, ar kuru darba devējs pieņēma darbinieci darbā par pavāri.

[2] Darba devējs 2009. gada 19. martā uzteica darbiniecei darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, no 2009.

komentāri (12)
12 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
kaktu advokāts
25. Janvāris 2011 / 10:28
0
ATBILDĒT
aigars

2009. gada 21.janvāra SPRIEDUMS Lietā Nr. SKC – 6 - tur bija cits pamats - izdevumus par juridisko palīdzību puse prasīja kā netiešos zaudējumus (līdz minētajam spriedumam reāli darbojās arī tāda prakse).

Čaiņikam

jāpiekrīt - arī zvērinātie dažkārt sastrādā tādas brīnumu lietas, ka mati ceļas stāvus. Visbiežāk tas notiek, uzņemoties tādu lietu vešanu, par kurām nav sajēgas. Jo tāda jau ir zv.adv. misija - vienmēr palīdzēt klientam, pat ja kompetence pietrūkst :))
Čaiņiks
24. Janvāris 2011 / 17:06
0
ATBILDĒT
Prakse rāda, ka arī zvērināto advokātu darba kvalitāte tiek kontrolēta vien "uz papīra", kā rezultātā ne viena vien advokāta sniegtie pakalpojumi nereti ir ārpus katras kritikas.
Spriedums
24. Janvāris 2011 / 16:08
0
ATBILDĒT
Rezultātā Latvija kļūs par vienīgo valsti ES, kur par advokātu nav vērts kļūt, jo valsts neko advokātiem negarantē. Tādas situācijas nav nekur citur normālā pasaulē. Jaunais spriedums ir absurds, jo 1) juridiskās palīdzības saņēmējs "gardie visdari" ir juridiska persona, kam nav nekāda sakara ar spriedumā pieminēto Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu, 2) līdz šim pat advokātiem neatlīdzināja advokāta palīdzības izdevumus, ja nebija iesniegts lietas materiālos advokāta orderis, 3) juristi nenes nekādu atbildību klientu priekšā par nekvalitatīvu darbu un viņus nekontrolē neviena valsts iestāde.
aigars
24. Janvāris 2011 / 15:06
0
ATBILDĒT
Ja ir interese, tad var palasīt divus gadus vecu spriedumu (2009. gada 21.janvāra

SPRIEDUMS Lietā Nr. SKC – 6), kur Senāts 7! senatoru sastāvā ar kājām un rokām atbalstīja tēzi, ka advokāta izdevumi tikai advokātiem!!! Visi normatīvie akti uz ko atsaucas Senāts bija spēkā arī 2009. gadā. Kas tad šo divu gadu laikā tāds revolucionārs ir mainījies? Jautājums, kas sekos vēl pēc 2 gadiem?

Baraks Osama
21. Janvāris 2011 / 15:19
0
ATBILDĒT
"Treškārt, šāds AT spriedums nonivelē advokāta jēgu valstī. Kāda gan nepieciešamība mācīties advokāta eksāmenam, maksāt valsts nodevu par eksāmena kārtošanu, maksāt ikmēneša advokāta atskaitījumus kolēģijai, ja advokāta darbs ne ar ko neatšķiras no jurista darba. "

-------------------------

Es arī gribētu zināt, kādu motīvu vadīti advokāti šajā valstī vairojas kā sēnes pēc lietus. Nupat viņnedēļ atkal JV bija advokātu padomes atskaite - 40+ jauni pretendenti uz advokāta eksāmenu no visdažādākajām institūcijām. Bet, ja jau domā, ka šajā amatā būs laba dzīve un nebaidās konkurences, ko brīvā valstī cilvēkam padarīsi.
kaktu advokāts
21. Janvāris 2011 / 14:09
0
ATBILDĒT
Mūsdienu cilvēktiesības, jeb pamattiesības, kā zināms, ar atsevišķiem izņēmumiem (tiesības uz dzīvību u.c.) attiecas ne tikai uz indivīdiem - fiziskām personām, bet arī uz fizisku personu apvienībām, privāto tiesību juridiskām personām u.c.

Bet spriedums, protams, interesants. Varētu pat teikt - kā zibens no skaidrām debesīm. Tomēr tas ir atbilstošs CPL pašreizējai redakcijai - ja pārstāvību var realizēt dažādas personas, tad ir tikai taisnīgi un loģiski, ka zaudētājs samaksā tiesāšanās izdevumus neatkarīgi no tā, kas ir pretējās puses pārstāvis. Šo problēmu zvērināto advokātu lobijs varētu atrisināt un atjaunot status quo ar grozījumiem CPL, kas paredz tikai zv.advokātiem tiesības veikt pārstāvību civilprocesā. Otrdien gaidām īsto advokātu petīciju "Jurista vārdā".
EB
21. Janvāris 2011 / 09:06
0
ATBILDĒT
Macities eksamenam un maksat kolegijai atskaitijumus ir verts tapec, ka advokatam ir profesionala imunitate un tapec, ka advokata rekins ir izpildu dokuments.
Pilnīgi nepiekrītu spriedumam
20. Janvāris 2011 / 17:41
0
ATBILDĒT
Pilnīgi nepiekrītu šim tiesas spriedumam. Pirmkārt, kļūda ir sprieduma 11.2. punktā, kur teikts, ka jautājumu par advokāta izdevumu atlīdzināšanu "var izlemt tikai tad, ja ir pieteikts attiecīgs lūgums". Kā izriet no CPL 44.panta I daļas, tad "Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi [..]". Redakcija ir uz mata tāda pati kā 41.panta I daļā "Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež [..]". Attiecīgi - šāda tiesība izriet no likuma, nevis no pieteiktās vai nepieteiktās prasības.

Otrkārt, ja analizē Satversmes tiesas 2003.gada 27.jūnija spriedumu, tad secināms, ka vienīgais iemesls, kāpēc no CPL izslēdza advokātu ekskluzīvās tiesības pārstāvēt personas kasācijas kārtībā, bija tas, ka valsts nenodrošināja bezmaksas advokāta palīdzību civillietās. Drīz pēc tam šāda iespēja tika radīta. Attiecīgi, pilnīgi ir atkritis iemesls, kāpēc advokāti nevarētu ekskluzīvi pārstāvēt klientus civillietās kasācijas kārtībā.

Treškārt, šāds AT spriedums nonivelē advokāta jēgu valstī. Kāda gan nepieciešamība mācīties advokāta eksāmenam, maksāt valsts nodevu par eksāmena kārtošanu, maksāt ikmēneša advokāta atskaitījumus kolēģijai, ja advokāta darbs ne ar ko neatšķiras no jurista darba.

Turklāt, šajā tiesas spriedumā netika pārbaudīts, vai attiecīgā juridiskā biroja pārstāve patiešām bija "kvalificēta".

Visbeidzot, Satversmes 92.pants ir iekļauts 8.nodaļā ar nosaukumu "Cilvēktiesības". Kā izriet no tiesas sprieduma, tad strīds bija nevis par cilvēka - fiziskas personas, bet gan par juridiskas personas saņemto juristu palīdzību. šim gadījumam Satversmes 92.pants vispār nav piemērojams.
neadvokate
19. Janvāris 2011 / 17:59
0
ATBILDĒT
Urā! Beidzot tiek atzīts, ka arī ne-advokāti ir tikpat kvalificēti speciālisti! :)
a-lex
18. Janvāris 2011 / 17:48
0
ATBILDĒT
super! līdz šim arī esmu redzējis vairākus spriedumus, kur prasa atlīdzību par jur pak, bet līdz galam šīs lietas nav aizgājušas.
Kaspars
18. Janvāris 2011 / 15:14
0
ATBILDĒT
labi argumentēts un skaidrs spriedums.

ar šo tiek paplsašīnāta ne-advokātu loma palīdzības sniegšanā
Temīda
18. Janvāris 2011 / 10:16
0
ATBILDĒT
Beidzot, sen šāds Senāta skaidrojums bija vajadzīgs!
visi numura raksti
Juris Rudevskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārējs ieskats musulmaņu tiesībās
18 komentāri
Rasma Zvejniece
Domu mantojums
Augstākā tiesa barikāžu laikā
Šomēnes aprit 20 gadi kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kuru laikā Rīgā tika celtas barikādes aizsardzībai pret centieniem apturēt Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas procesu. To, cik dramatiski tolaik attīstījās ...
1 komentāri
Diskusija
Balsstiesīgā pamatkapitāla izpratne
Pagājušā gada nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par, iespējams, atsevišķiem rēderisma jeb uzņēmumu sagrābšanas gadījumiem. Ņemot vērā lielo satraukumu par šādu komercdarbības apdraudējumu, sniedzam ...
4 komentāri
Elita Dreimane
Nedēļas jurists
Elita Dreimane
2 komentāri
Gatis Litvins
Juridiskā literatūra
Uzlabots palīgmateriāls juridisko dokumentu sagatavošanā
Tiesu namu aģentūra laidusi klajā jau ceturto papildināto izdevumu: Baiba Broka, Stīvens Džohansens. Juridisko tekstu rakstīšana un analīze. Ceturtais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 198 lpp. Iepriekšējie ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS