Konstitūcijas un parasto likumu nošķiršanai ierasts atsaukties gan uz apstākli, ka konstitūciju parasti esot grūtāk grozīt, gan arī uz apsvērumu, ka konstitūcijai vajadzētu būt stabilai, pēc iespējas izvairoties no nevajadzīgiem tās grozījumiem.
Raugoties Latvijas normatīvo aktu sistēmā pēc šiem kritērijiem, mēs zināmā mērā varētu apmulst. Nav šaubu, ka Satversme ir šīs republikas konstitūcija. Taču no konstitūcijas grūtās grozīšanas un stabilitātes nav ne vēsts. Kopš šā gadsimta sākuma izveidojusies tradīcija, ka teju katru gadu nepieciešams atvērt Satversmi dažiem grozījumiem. Pašlaik sabiedrībā cirkulē visdažādākie priekšlikumi Satversmes uzlabošanai, notiek dažādas parakstu vākšanas un sākas Valsts prezidenta iniciatīvas apspriešana.
Savukārt daži citi likumi, šķiet, ir ar daudzkārt lielāku konstitucionālo nozīmi nekā pati Satversme. Piemēram, Pilsonības likums tā arī nav grozīts kopš 6. Saeimas laikiem. Mūsu dinamiskajā tiesiskajā sistēmā, kuru nez vai varētu raksturot normatīvā stabilitāte, tas ir uzmanības cienīgs fakts.
Neraugoties uz gadiem ilgušajām diskusijām, ka Pilsonības likuma regulējums neatspoguļo sabiedrības aktualitātes un vērtības, kā arī ignorē straujās pārmaiņas, kuras raisījusi dalība Eiropas Savienībā un migrācijas procesi, Pilsonības likumā grozījumi nav izdarīti. Tāpat likumdevējs ignorējis vēsturiski novecojušus formulējumus un normas, kuras būtu grozāmas. Piemēram, personai, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizējoties, vēl joprojām atbilstoši likuma normai būtu jāmācās 1991. gada 10. decembra konstitucionālais likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”. Lai gan šis likums jau vairāk nekā desmit gadus nav spēkā.
Līdz šim pastāvējusi politiska vienošanās Pilsonības likumu negrozīt. Izrādās, ka šāda vienošanās var nodrošināt normatīva akta stabilitāti daudz labāk nekā sarežģītās konstitūcijas grozīšanas procedūras.
Šobrīd, runājot turku sultāna pavalstnieka dēla vārdiem, ledus ir sakustējies. Saeima nolēmusi atvērt Pilsonības likumu, lai izdarītu tajā būtiskus grozījumus. Jautājumi, kuri vairāk nekā desmit gadus bija atlikti kā likumā negrozāmi, nu tiks apspriesti, diskutēti un formulēti normu priekšlikumos.