Par operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu izmantošanas iespējām pierādīšanā kriminālprocesā un to tiesiskajiem priekšnosacījumiem līdz šim juristu vidū ir bijušas neskaitāmas diskusijas un dažādu viedokļu apmaiņa. Daļa juristu uzskata, ka pastāvošā kārtība ir atbilstoša gan likuma burtam, gan garam, daļa – ka virzāmies uz policejiskas valsts modeli, jo operatīvās darbības subjektu iejaukšanās personu dzīvē notiek ar nesamērīgu intensitāti, pārāk bieži un nekontrolēti.
Autors īsumā vēlas apskatīt dažus ar operatīvās darbības pasākumos iegūto ziņu izmantošanu pierādīšanā kriminālprocesā saistītus problēmaspektus, kuri līdz šim nav plaši pētīti (vismaz autors nav atradis nevienu publiski pieejamu publikāciju, izņemot norādes, ka problēmas pastāv).
Ievērojot pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu, ziņas, kas iegūtas operatīvās darbības pasākumu rezultātā, kļūst par pierādījumiem kriminālprocesā caur Kriminālprocesa likuma (turpmāk tekstā – KPL) 127. panta trešās daļas noteikumu prizmu.
Pētījuma mērķis ir pievērst juristu uzmanību tam, ka pastāvošā kriminālprocesuālā kārtība nav harmonizēta ar kriminālprocesa pamatprincipiem un Operatīvās darbības likuma (turpmāk tekstā – ODL) normas praksē tiek interpretētas un piemērotas stagnātiski, kopumā ignorējot normatīvā regulējuma attīstības jaunākās tendences šajā jomā.
1. Ieskats KPL 127. panta trešās daļas rašanās vēsturē
1996. gada 26. septembrī Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitajā sēdē pirmajā lasījumā tika skatīts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā".1 Par šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Ģirts Valdis Kristovskis cita starpā norādīja: "[...] lai padarītu efektīvāku izmeklēšanas un tiesu darbu, ir izteikti vairāki priekšlikumi: papildināt un precizēt operatīvajā ceļā iegūtu pierādījumu izmantošanu, precizēta izmantošanas kārtība un ierobežojumi."2
Ar šo likumprojektu tika izteikts priekšlikums Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 49. pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: "Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā kodeksā noteiktajā procesuālajā kārtībā."
Otrajā lasījumā šis likumprojekts tika skatīts 1996. gada 24. oktobrī 6.Saeimas rudens sesijas divdesmit trešajā sēdē,3 bet trešajā lasījumā – 1997. gada 20. februārī 6. Saeimas ziemas sesijas trīspadsmitajā sēdē.4 Nevienā no šīm Saeimas sēdēm deputātu vidū neradās diskusijas par šīs Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normas nepieciešamību vai piedāvātās redakcijas precizējumiem.
1997. gada 25. martā šis likumprojekts stājās spēkā jau kā likums.5 Šo varētu nosaukt par KPL 127. panta trešās daļas dzimšanas brīdi, jo šāda Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 49. panta trešās daļas redakcija palika nemainīga līdz brīdim, kad šā likuma vietā 2005. gada 1. oktobrī stājās spēkā KPL, kura 127. panta trešā daļa tika pieņemta šādā redakcijā: "Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā."
Kā redzams, KPL 127. panta trešās daļas formulējums faktiski ir identisks Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 49. panta trešajai daļai. KPL 127. panta trešā daļa līdz šim nav tikusi grozīta vai izteikta jaunā redakcijā.
Saeimas arhīvā, caurlūkojot likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" esošo dokumentāciju,6 autoram neizdevās atrast nevienu dokumentu, kurā būtu norādīts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 49. panta trešās daļas ieviešanas mērķis un pamatojums.
Līdz ar to autors var tikai izdarīt pieņēmumu, ka Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 49. panta trešās daļas ieviešanu prasīja tā laika normatīvā regulējuma vakuums, jo tobrīd nepastāvēja likumā noteikta kriminālprocesuāla kārtība, kādā varētu operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūtās ziņas izmantot pierādīšanā kriminālprocesā, jo īpaši tādas, kas iegūtas, veicot sakaru līdzekļu kontroli, operatīvos eksperimentus u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes