"Neskatoties uz striktu tiesisko regulējumu un visai plašo judikatūru, tiesu praksē konstatējama kļūdaina likuma normu piemērošana un nepareiza to satura interpretācija, nepietiekama likumā norādīto kritēriju, kas ņemami vērā pie morālā kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšanas, izvērtēšana, neprecizitātes tiesas pieņemto lēmumu formulējumā un citas kļūdas, trūkumi un nepilnības. Tāpat atzīmējama visai atšķirīga morālā kaitējuma apmēra noteikšana gadījumos, kad kaitējums radīts salīdzināmos apstākļos," tik skarbi secinājumi izriet no Augstākās tiesas nule publiskotā tiesu prakses pētījuma par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā.
Jaunākais Augstākās tiesas publiskotais pētījums, ko sadarbībā ar Senāta Krimināllietu departamentu un Judikatūras nodaļu veikusi juridisko zinātņu doktore profesore Valentija Liholaja, ir bijis darbietilpīgs: kopumā analizēti 223 laikā no 2008. līdz 2010. gadam spēkā stājušies tiesu nolēmumi, to skaitā 84 – pirmās instances, 92 – apelācijas instances un 37 kasācijas instances tiesas nolēmumi 85 kriminālprocesos.
Šajā apjomīgajā materiālā atspoguļojas ne tikai tiesu prakses izvērtējums, tam sekojoši secinājumi un ieteikumi, bet arī sniegts pārskats par morālā kaitējuma kompensācijas jēdzienu un tiesisko regulējumu, un pat tapis orientējošs uzskates materiāls, kurā iepretim Krimināllikuma pantiem norādītas potenciālās kompensācijas naudas summas (sk.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes