Lietā Nr. SKC–40
2011. gada 26. janvārī
Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu civiltiesībās reglamentē Civillikuma 1635. pants, kura otrā daļa paredz, ka atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Tādējādi, lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu, proti, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Tādējādi atlīdzinājums nedrīkst būt nesamērīgi mazs.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore I. Garda, senatore referente S. Lodziņa, senators K. Torgāns, piedaloties prasītājam L.G., kurš pārstāvēja arī prasītāju R.G., un atbildētāja A.F. pārstāvei zvērinātai advokātei A. Kokalei, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sakarā ar A.F. pārstāves zvērinātas advokātes Aijas Kokales kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009. gada 8. jūlija spriedumu R.G. un L.G. prasībā pret A.F. par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.
Aprakstošā daļa
R.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes