Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Diskusija

7. Jūnijs 2011 /Nr.23 (670)

Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze
5 komentāri
Dr. iur.
Inese Lībiņa-Egnere
Valsts prezidenta juridiskā padomniece

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu 1) Satversmes 48. pants nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata ...

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
2
4
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
lasītājs
8. Jūnijs 2011 / 11:12
0
ATBILDĒT
Diez vai tā saucamie Satversmes tēvi domās pieļāva situāciju, ka Valsts prezidents varētu rosināt tās Saeimas atlaišanu,kura viņu nav ievēlējusi amatā. Principā Satversmes sapulces pieņemtā mūsu valsts Satversme paredzēja, ka pēc notikušajām kārtējām Saeimas vēlēšanām jaunievēlētās Saeimas pienākums ir nekavējoties ievēlēt jaunu Valsts prezidentu. Pašlaik Saeimai, par kuras atlaišanu notiks referendums, varētu sacīt, ir augstāka demokrātiskā leģitimācija, kā Valsts prezidentam, ko ievēlēja Saeima, kuru Latvijas tauta (pilsoņu kopums) ir jau pārvēlējusi. Manuprāt, šis aspekts arī izpelna ievērību, interpretējot Satversmes 48.pantu.

RePLikA
7. Jūnijs 2011 / 21:09
0
ATBILDĒT
Paldies, cien., Inese.
P
7. Jūnijs 2011 / 13:59
0
ATBILDĒT
Ne jau Satversme neiet un ne jau tā ir slikta. Ja neprot piemērot un saprast normu loģiku, tad i šī Satversme neies, i ne jebkura cita airēs. Ja nu konstitūciju juristiem, tiesnešiem un politiķiem uzraksta vieglajā valodā. Un vēlams vēl ar ilustrācijām, kur skaidri pasaka, ko var un ko nevar darīt. Tikai viena problēma - neviens nekad nevarēs iedomāties visu, ko kāds var piemērot vai izdomāt sadarīt. Un ko tad darīsim? Grozīsim atkal. Mums jau pilns likumu, kurus groza, lai atvieglotu piemērotājiem to piemērošanu un novērstu prakses problēmas. Kā beidzas? Pēc dažiem mēnešiem atkal groza...
Kritiķis
7. Jūnijs 2011 / 12:33
0
ATBILDĒT
Latvijas Republikas Satversmes 48.panta piemērošana parāda, ka diemžēl arī Satversme ir tapusi milzīgu kompromisu rezultātā Satversmes sapulcē. Tas nozīmē, ka Satversme nebūt nav tik ideāla, kā to, piemēram, cildina konstitucionālo tiesību eksperts J.Pleps. Tāpēc pamatoti daudzi var uzskatīt, ka “Satversme neiet”. Kā liecina Satversmes sapulces stenogrammas, valsts prezidenta tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, Saeimas vēlēts valsts prezidents, kura pilnvaru termiņš ir tāds pats kā Saeimai (trīs gadi), ir parādījušies pēdējā brīdi, aizvietojot tautas vēlēta valsts prezidenta institūtu, tostarp valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu. Jau tad Satversmes sapulce lielā steigā mēģināja šo prezidenta institūta modeli saskaņot ar citiem Satversmes pantiem, kas bija rakstīti tautas vēlētam prezidentam. Arī nesen izdarītie grozījumi Satversmes 14. un 49.pantā ir izrādījušies klupšanas akmens. Saprātīgi un atbilstoši Satversmes garam būtu bijis, ja kārtējās vēlēšanās ievēlētā Saeima ievēl valsts prezidentu savā pirmajā sēdē, saskaņojot tādā veidā (bez laika nobīdes) valsts prezidenta pilnvaru laiku ar savu pilnvaru laiku. Esošajā situācijā Saeimai, kas nav atlaista, principā nebija tiesību vēlēt jaunu valsts prezidentu vismaz līdz tautas nobalsošanas rezultātu paziņošanas, kad formāli tiks izteikts atbalsts vai nu Saeimai, vai nu valsts prezidentam, kurš ir rosinājis Saeimas atlaišanu, nevis jaunievēlētajam valsts prezidentam. Saeimai ir jānes pilna atbildība, ka valsts prezidenta pilnvaru laiks un Saeimas pilnvaru laiks ir savstarpēji nobīdīti.
Vilks
7. Jūnijs 2011 / 11:09
0
ATBILDĒT
Jā, žēl, ka šis raksts jau ir novecojis.

Vienīgie secinājumi attiecas uz jau novecojušiem notikumiem, savukārt pārējais - pārrakstīts no likuma.
visi numura raksti
Diskusija
Saeimas atlaišana: Satversme un neskaidrie jautājumi
Valsts prezidenta 2011. gada 28. maija rīkojums Nr. 2 raisījis daudzas un dažādas ekspertu diskusijas par Satversmes 48. panta piemērošanu un iespējamiem procedūras sarežģījumiem. Tā kā Valsts prezidents pirmo reizi izšķīries ...
19 komentāri
Reinis Bērziņš
Diskusija
Rīkojuma Nr. 2 iespējamā neatbilstība Satversmei
Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 28. maijā pieņemtā rīkojuma Nr. 2 (turpmāk – Rīkojums Nr. 2) atbilstība Satversmei ir diskutabla. No vienas puses, Satversmes spēkā esošā redakcija neparedz formālus ierobežojumus Valsts ...
7 komentāri
Andris Ušpelis
Nedēļas jurists
Andris Ušpelis
Aivars Endziņš
Diskusija
Tautai nevar liegt tiesības paust viedokli referendumā
Līdz ar nākamā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu publiskajā telpā izskanējušas arī viedokļu versijas par Valda Zatlera izdotā rīkojuma Nr. 2 iespējamu atcelšanu.Šai sakarā, kā piektdien tīmeklī vēstīja žurnāls ...
Ludvigs Švarcs
Notikums
Valsts prezidents ierosina Saeimas atlaišanu
Aizvadītā nedēļa bijusi karsta ne tikai sinoptiķu prognozēs un termometra stabiņa rādījumos. Arī politiskajās un juridiskajās diskusijās valdīja īsts tropu karstums. Politisko aktualitāšu vienas nedēļas ietvaros bijis tik daudz, ...
4 komentāri
AUTORU KATALOGS