Diskusijas par zemesgrāmatu nodaļu institucionālo piederību ir noslēgušās. Zemesgrāmatu nodaļas nekļūs par valsts pārvaldes iestādēm un tiesneši nekļūs par ierēdņiem. Tā vietā likumdevējs 2011. gada 21. jūlijā trešajā lasījumā pieņēma likuma "Par tiesu varu" grozījumus, ar kuriem zemesgrāmatu nodaļas tika iekļautas rajona (pilsētas) tiesu sastāvā kā atsevišķas struktūrvienības, un palielināja zemesgrāmatu tiesnešu kompetenci, nododot atsevišķu līdz šim rajonu (pilsētu) tiesām piekritīgās lietu kategorijas.
Saskaņā ar Ministru prezidenta 2009. gada 14. augusta rezolūciju tika izdots tieslietu ministra 2009. gada 27. augusta rīkojums "Par darba grupas izveidošanu ziņojuma par zemesgrāmatu lomu tiesu iekārtā izstrādāšanu". Darba grupa vērtēja citu valstu lietu tiesību uz nekustamu īpašumu rašanās un nostiprināšanas sistēmu, tiesu varas un izpildvaras kompetenci un funkcijas un secināja, ka jautājums par zemesgrāmatu sistēmas un zemesgrāmatu nodaļu turpmāko attīstību, to darbības pilnveidošanu un struktūras optimizēšanu izskatāms kontekstā ar zemesgrāmatu atrašanos tiesu sistēmā.
Ar šā gada 21. jūlija likuma "Par tiesu varu" grozījumiem Saeima zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus atstāja tiesu sistēmā, tomēr zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām vairs nepastāvēs atsevišķas zemesgrāmatu nodaļas. Saeima nolēma tos iekļaut rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā un palielināt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetenci, lai efektīvi izmantotu esošos tiesnešu resursus zemesgrāmatu nodaļās un rajona (pilsētas) tiesās un izlīdzinātu tiesu noslodzi, kā arī paātrinātu lietu izskatīšanas termiņus. Ar likuma grozījumiem tiek izslēgta 15.1 nodaļa (Zemesgrāmatu nodaļas un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši).
Institucionālā piederība
Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā varēs būs zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorija atbildīs rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijai vai aptvers vairāku rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijas. Izņēmums ir Rīga, kur pilsētas zemesgrāmatu nodaļu plānots pievienot Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Savukārt Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļa būs Rīgas rajona tiesas sastāvā, kuras darbības teritorijai atbilst Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas darbības teritorijas. Precīzu darbības teritoriju līdz 2012. gada 1. janvārim noteiks Ministru kabinets.
Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs varēs norīkot vispārējās jurisdikcijas tiesnesi pildīt pienākumus zemesgrāmatu nodaļā, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atrodas pagaidu prombūtnē, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Arī turpmāk tieši zemesgrāmatu nodaļas darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vadīs zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks. Zemesgrāmatu nodaļā, kurā būs vairāk nekā 10 tiesnešu, zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam varēs būt vietnieks. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku un priekšnieka vietnieku tieslietu ministrs iecels amatā uz pieciem gadiem, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku varēs atbrīvot no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai ja zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību.
Tiesu sistēmas budžetā vairs nebūs atsevišķa pozīcija par zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamo finansējumu, bet to apvienos ar rajona (pilsētas) tiesu budžetu.
Kompetences paplašināšanās
Laika periodā no 2004. gada bija strauja nekustamā īpašuma tirgus attīstība un 2006. gadā zemesgrāmatu nodaļu tiesneši vidēji pieņēma 128 lēmumus nedēļā. Savukārt, iestājoties nekustamā īpašuma tirgus recesijai, samazinājās zemesgrāmatu nodaļās iesniegto nostiprinājuma lūgumu skaits, līdz ar to arī zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu noslodze.
Turpmāk atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 30. panta 1.1 daļai zemesgrāmatu nodaļa pārzinās ne tikai zemesgrāmatas, bet arī izskatīs pieteikumus par:
1) saistību bezstrīdus piespiedu izpildi;
2) saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā;
3) izsoles aktu apstiprināšanu.
Pieteikumu par saistību izpildi bezstrīdus kārtībā un par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā izskatīšana sevišķās tiesāšanās kārtībā veido lielu daļu no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu noslogotības. Tā, piemēram, 2010. gada sākumā neizskatīto lietu atlikums kopā vispārējās jurisdikcijas rajonu (pilsētu) tiesās bija 34 052 lietas, to skaitā 231 pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un 5381 pieteikums par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā.
2010. gadā rajonu (pilsētu) tiesās kopumā tika saņemtas 119 357 civillietas, to skaitā arī 4780 pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un 67 758 pieteikumi par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, savukārt 2010. gadā tika izskatīti 4982 pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un 69 413 pieteikumi par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. 2010. gada beigās neizskatīto lietu atlikums rajonu (pilsētu) tiesās kopumā bija 39 065 lietas, to skaitā arī 29 pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un 3726 pieteikumi par saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Līdz ar to minēto lietu nodošana zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ievērojami paātrinātu pārējo lietu kategoriju izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesās.
Likums stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, kuri iecelti vai apstiprināti amatā līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi, kas paredz zemesgrāmatu nodaļu iekļaušanu rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, pildīs likuma 30. panta 1.1 daļā paredzētos pienākumus zemesgrāmatu nodaļās atbilstoši to darbības teritorijām. Vispārējās jurisdikcijas tiesas lietu izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem papildu eksāmens nebūs jākārto. Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki turpinās pildīt attiecīgos pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.
Gatis Litvins