ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

21. Februāris 2012 /Nr.8 (707)

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni
Problēmas brīdinājuma procesā līdz brīdinājuma izsniegšanai
5 komentāri
Dipl.iur.
Erlens Markovskis
 

Ātrais dzīves un komercdarbības ritms dažādu valstu juristiem un likumdevējiem liek domāt par tikpat ātru tiesisko mehānismu izstrādi un ieviešanu. Kā vienu no svarīgākajiem ātras komercdarbības šķēršļiem var minēt saistību izpildes kavēšanu no parādnieka puses. Šādos apstākļos kreditoriem ir svarīgi ātri un arī pēc iespējas ar mazākiem izdevumiem panākt saistību izpildi tiesas ceļā. 2002. gada 31. oktobrī Latvijas Civilprocesa likums (turpmāk – CPL) tika papildināts ar 50.1 nodaļu, kas veltīta saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK). Latvija šo civilprocesa institūtu ir pamatā aizguvusi no Vācijas civilprocesa, taču ne pilnībā.

Pēdējo gadu laikā ir veikti vairāki Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas grozījumi un uzlabojumi,1 kas nodrošina kreditoru iespēju vienkāršāk un, galvenais, ātrāk piedzīt parādu no parādnieka. Taču vienlaicīgi jāatzīst, ka SPIBK institūts Latvijā joprojām darbojas ar trūkumiem, kas tādējādi mazina tā efektivitāti. Arī nopietnu juridisko pētījumu par šo civilprocesa institūtu Latvijā joprojām nav. Autors divos rakstos pievērsīsies saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā institūta izpētei, kas ietver Latvijas tiesisko regulējumu ar tā pozitīvajām un negatīvajām pusēm, kā arī analizēs praksē atklātos trūkumus. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka autors neaprobežosies tikai ar CPL un citu valstu pieredzes atspoguļošanu.

2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsti, un tas nozīmē, ka Latvijai no minētā datuma ir saistošas arī ES tiesību normas. Līdz ar to, analizējot SPIBK institūtu Latvijā un citās valstīs, nedrīkst nepievērst uzmanību arī tā ES mēroga "dubultniekam", proti, Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrai. 2006. gada 12. decembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu Nr. 1896/2006 (EK), ar ko izveidota Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra2 (turpmāk – Regula Nr. 1896/2006). Regula nodrošina kreditora iespēju iesniegt pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas (domicila) vai atrašanās vietas, un šī Regula ir piemērojama tikai un vienīgi ES pārrobežu lietās. Tomēr, neraugoties uz Regulas Nr. 1896/2006 pārrobežu raksturu, tās izpēte var sniegt ieguldījumu arī Latvijas CPL uzlabošanā.

Būtisko prasību neievērošanas gadījumā tiesnesim uzreiz jālemj par atteikšanos pieņemt šādu pieteikumu. Taču formālo prasību neievērošanas gadījumā tiesnesim būtu jāpieņem lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai.

Autora uzdevums ir atklāt SPIBK institūta būtiskākās problēmas un piedāvāt to risinājumus, izstrādājot uzlabojumus CPL 50.1 nodaļā, kā arī atspoguļojot savu viedokli tiesu prakses uzlabošanā. Šis raksts veltīts SPIBK problēmām, ar kurām juristi saskaras līdz brīdinājuma izsniegšanai.

 

1. Brīdinājuma procesā pieļaujamās saistības

Brīdinājuma process ir ātrs un efektīvs neizpildīto saistību piedziņas veids, taču šim procesam ir pakļauti tikai likumā konkrēti noteiktie saistību veidi. Autors aplūkos, kā Latvijas likumdevējs šo saistību loku ir noteicis un kādas nepilnības tomēr vēl pastāv Latvijas tiesiskajā regulējumā.

Saskaņā ar CPL 406.1 panta pirmo daļu saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama: maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš; maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.

Vienlaicīgi brīdinājuma process nav pieļaujams šādos gadījumos (CPL 406.1 panta otrās daļas 1. un 4. punkts):3 par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu (pārņemts no Vācijas CPL 688. panta otrās daļas 2. punkta); ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu; ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu4 (līdzīgi kā tas ir Vācijas CPL 688. pantā).

Prasība par saistības izpildes termiņa iestāšanos ir atrodama arī citu valstu likumos. Piemēram, gan Vācijas CPL 692. panta pirmās daļas 3. punkts, gan Austrijas CPL 406. pants paredz, ka saistības izpildes termiņam jāiestājas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Tāpat šai saistībai jābūt naudas samaksas jomā (Vācijas CPL 688.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
TmEKxJwvpyWIoSobcj
13. Marts 2012 / 00:49
0
ATBILDĒT
TZRrPR ebicmbkvjvet
NivurNEc
10. Marts 2012 / 23:27
0
ATBILDĒT
c7TtyD llxybqcllqrk
ZCipnDQr
10. Marts 2012 / 19:26
0
ATBILDĒT
Vai priekšlaicīgi varēs pensionēties arī tad, ja šie ddaizue bērni strādās ēnu ekonomikā, būs bezdarbnieki vai būs izbraukuši no valsts? Vai šo iespēju dos tikai par kvantitāti? Jo ja šie daudzbērni nekādu pienesumu nedos valsts ekonomikai (būs ekonomiski neaktīvi vai pelēki), tad kādēļ dot kādas priekšrocības viņu vecākiem?
Proficius Aliri
21. Februāris 2012 / 12:26
0
ATBILDĒT
Kritiski vērtējams autora piedāvājums CPL 406.6panta pirmo daļu papildināt ar \"Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā. Ja juridiskai personai brīdinājums tiek nosūtīts uz komercreģistrā vai Uzņēmumu reģistrā ierakstīto tās juridisko adresi, uzskatāms, ka juridiskā persona šo brīdinājumu ir saņēmusi.\" Atsauce uz reģistriem būtībā ir lieka.

Kopsavilkuma 7.pkt. – komersanta un juridiskās personas jēdzieniskais tvērums ir dažāds. Ja atsauce tikai uz juridiskajām personām, tad tas neaptvertu tiesībspējīgās personālsabiedrības.

CPL noteikumi par brīdinājuma izsniegšanu fiziskām personām jāharmonizē ar Regulas noteikumiem par piegādi ar parādnieka apstiprinājumu par saņemšanu. Īpaši jāpārdomā elektroniskās saziņas iespējamība (izmantojot e-parakstu u.tml.).
DNS
21. Februāris 2012 / 11:03
0
ATBILDĒT
Nupat piedzīvoju šokējošu gadījumu. Liepājas VID atsūtīja 2 pilnīgi vienādas vēstules (!!) ar draudiem tūlīt samaksāt nenomaksātos nodokļus un jau pierēķināto soda naudu. Nekādi tuvāki paskaidrojumi netika doti. Izrādās, ka pats VID nepareizi aprēķinājis atmaksājamā PVN summu un tagad histēriski prasa to atmaksāt - ar soda procentiem.Secinājums - ierēdņi draudēt māk, bet ar reizrēķinu kā ir, tā ir...
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Non bis in idem vai ne bis in idem
Princips, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu nedrīkst atkārtoti sodīt, ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem krimināltiesību principiem, kas izriet no cita, pēc satura plašāka, krimināltiesību principa – ...
20 komentāri
Tieslietu ministrija
Notikums
Eiropas Komisija "Palink" lietā uzrunā tieslietu ministru
Reaģējot uz saņemto sūdzību, janvāra izskaņā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, tieslietu, pamattiesību un pilsonības komisāre Vivjena Redinga (Viviane Reding) un Eiropas Komisijas loceklis, iekšējā tirgus un pakalpojumu ...
1 komentāri
Evija Novicāne, Kaspars Novicāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes – grozīt vai interpretēt
SIA "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšana rosinājusi atsākt diskusiju par Maksātnespējas likuma iespējamām nepilnībām. Šī notikuma kontekstā rodas jautājums, vai Maksātnespējas likuma 57. panta noteikumi ir pietiekami ...
Andris Teikmanis
Nedēļas jurists
Andris Teikmanis
1 komentāri
Aleksandrs Kuzmins
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai Satversmē ir lieki vārdi
Ir izplatīts viedoklis, ka neviena Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk tekstā – Satversme)1 "norma vai tās daļa nevar tikt uzskatīta par lieku".2 Acīmredzamākais pretarguments tam ir Satversmes 9. pants, kas prasa, lai Saeimas ...
47 komentāri
AUTORU KATALOGS