Ātrais dzīves un komercdarbības ritms dažādu valstu juristiem un likumdevējiem liek domāt par tikpat ātru tiesisko mehānismu izstrādi un ieviešanu. Kā vienu no svarīgākajiem ātras komercdarbības šķēršļiem var minēt saistību izpildes kavēšanu no parādnieka puses. Šādos apstākļos kreditoriem ir svarīgi ātri un arī pēc iespējas ar mazākiem izdevumiem panākt saistību izpildi tiesas ceļā. 2002. gada 31. oktobrī Latvijas Civilprocesa likums (turpmāk – CPL) tika papildināts ar 50.1 nodaļu, kas veltīta saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā (turpmāk – SPIBK). Latvija šo civilprocesa institūtu ir pamatā aizguvusi no Vācijas civilprocesa, taču ne pilnībā.
Pēdējo gadu laikā ir veikti vairāki Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas grozījumi un uzlabojumi,1 kas nodrošina kreditoru iespēju vienkāršāk un, galvenais, ātrāk piedzīt parādu no parādnieka. Taču vienlaicīgi jāatzīst, ka SPIBK institūts Latvijā joprojām darbojas ar trūkumiem, kas tādējādi mazina tā efektivitāti. Arī nopietnu juridisko pētījumu par šo civilprocesa institūtu Latvijā joprojām nav. Autors divos rakstos pievērsīsies saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā institūta izpētei, kas ietver Latvijas tiesisko regulējumu ar tā pozitīvajām un negatīvajām pusēm, kā arī analizēs praksē atklātos trūkumus. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka autors neaprobežosies tikai ar CPL un citu valstu pieredzes atspoguļošanu.
2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsti, un tas nozīmē, ka Latvijai no minētā datuma ir saistošas arī ES tiesību normas. Līdz ar to, analizējot SPIBK institūtu Latvijā un citās valstīs, nedrīkst nepievērst uzmanību arī tā ES mēroga "dubultniekam", proti, Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrai. 2006. gada 12. decembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu Nr. 1896/2006 (EK), ar ko izveidota Eiropas maksājuma rīkojuma procedūra2 (turpmāk – Regula Nr. 1896/2006). Regula nodrošina kreditora iespēju iesniegt pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam tiesā pēc parādnieka dzīvesvietas (domicila) vai atrašanās vietas, un šī Regula ir piemērojama tikai un vienīgi ES pārrobežu lietās. Tomēr, neraugoties uz Regulas Nr. 1896/2006 pārrobežu raksturu, tās izpēte var sniegt ieguldījumu arī Latvijas CPL uzlabošanā.
| Būtisko prasību neievērošanas gadījumā tiesnesim uzreiz jālemj par atteikšanos pieņemt šādu pieteikumu. Taču formālo prasību neievērošanas gadījumā tiesnesim būtu jāpieņem lēmums par pieteikuma atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai. |
Autora uzdevums ir atklāt SPIBK institūta būtiskākās problēmas un piedāvāt to risinājumus, izstrādājot uzlabojumus CPL 50.1 nodaļā, kā arī atspoguļojot savu viedokli tiesu prakses uzlabošanā. Šis raksts veltīts SPIBK problēmām, ar kurām juristi saskaras līdz brīdinājuma izsniegšanai.
1. Brīdinājuma procesā pieļaujamās saistības
Brīdinājuma process ir ātrs un efektīvs neizpildīto saistību piedziņas veids, taču šim procesam ir pakļauti tikai likumā konkrēti noteiktie saistību veidi. Autors aplūkos, kā Latvijas likumdevējs šo saistību loku ir noteicis un kādas nepilnības tomēr vēl pastāv Latvijas tiesiskajā regulējumā.
Saskaņā ar CPL 406.1 panta pirmo daļu saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama: maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš; maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš.
Vienlaicīgi brīdinājuma process nav pieļaujams šādos gadījumos (CPL 406.1 panta otrās daļas 1. un 4. punkts):3 par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu (pārņemts no Vācijas CPL 688. panta otrās daļas 2. punkta); ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu; ja pieprasītie procenti pārsniedz galvenā parāda summu4 (līdzīgi kā tas ir Vācijas CPL 688. pantā).
Prasība par saistības izpildes termiņa iestāšanos ir atrodama arī citu valstu likumos. Piemēram, gan Vācijas CPL 692. panta pirmās daļas 3. punkts, gan Austrijas CPL 406. pants paredz, ka saistības izpildes termiņam jāiestājas pieteikuma iesniegšanas brīdī. Tāpat šai saistībai jābūt naudas samaksas jomā (Vācijas CPL 688.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes