ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Augusts 2011 /Nr.33 (680)

Piezīmes pie Latvijas Republikas Satversmes 66. panta
3 komentāri
Mg.iur.
Dita Amoliņa
 

"Mēdz sacīt, ka saimniecība ir politiskās dzīves pamats un ka labi nostādīta saimniecība dod iespēju taisīt labu politiku. Šāda saimniecības un politikas sakarība ir nenoliedzama, bet zināmos gadījumos šai formulai arī otrādi apgrieztai ir daudz patiesības, proti, ka politikai var būt liels sekmējošs vai traucējošs iespaids uz saimniecisko dzīvi."1

Šī starpkaru laika periodikā paustā atziņa arī mūsdienās nav zaudējusi aktualitāti un rosina uzdot jautājumus: kas atbildīgs par valsts ekonomisko stāvokli? Kā panākt ekonomisko izaugsmi? Vai valsts var atļauties palielināt pensijas, pabalstus un algas no valsts budžeta finansētajās institūcijās? Kāpēc nepieciešama fiskālā disciplīna?

Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) kā valsts pamatlikums diktē visus valsts un sabiedrības dzīves organizēšanai nepieciešamos un reizē arī pietiekamos priekšrakstus. Satversmē ir ietverti vairāki principi, kas jāievēro, pārvaldot valsts finanšu līdzekļus. Autore, analizējot Satversmes 66. pantu pēc vispārpieņemtās Satversmes normu iztulkošanas metodoloģijas2, ir nonākusi pie vairākām atziņām par Satversmē ietvertajām makroekonomikas pamatnostādnēm.

Rakstā piedāvāts autores redzējums par to, kā Satversme pēc būtības reglamentē prasmi pārvaldīt tautas saimniecību.

 

Valsts budžeta mērķis un jēga

Lai noskaidrotu Satversmes 66. panta saturu, visupirms jāanalizē šajā konstitucionālajā normā ietvertā tiesību institūta – valsts budžeta – mērķis un jēga.

Valsts tiek dibināta, lai apvienotu pieejamos resursus kopīgam labumam.3 Ja reiz tauta ir izvēlējusies dibināt valsti, tai ir jārēķinās, ka par valsts uzturēšanu būs jāmaksā, jo "valsts vispār ir dārgs prieks".4 Tautas vienošanās par sabiedrības un valsts dzīvē nozīmīgu jautājumu izlemšanas kārtību atspoguļota Satversmē.5 Līdz ar to Satversme reglamentē arī valsts finanšu līdzekļu pārvaldīšanu atbilstoši valsts konstitucionālajām pamatvērtībām. No minētā secināms, ka uz valsts budžeta institūtu attiecināta regulējuma iekļaušanas Satversmē ratio legis ir paredzēt, kādā veidā valstij kārtojami finanšu jautājumi, lai tās rīcībā būtu valsts funkciju pildīšanai nepieciešamie līdzekļi.

Valsts funkciju izpildīšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi tiek uzkrāti, sadalīti un izmantoti ar valsts budžeta starpniecību. Valsts budžeta uzdevums ir paredzēt tādu valsts finanšu līdzekļu izlietojumu, kas nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un pēc iespējas augstāku sabiedrības labklājības līmeni. Valsts finanšu līdzekļu izlietojums balstās uz ekonomikas teorijā paustajiem viedokļiem par to, kā valsts ierobežotu resursu apstākļos spēs nodrošināt sabiedrības vajadzību apmierināšanu pēc iespējas augstākā kvalitātē.6 Tādējādi valsts budžets ir uzskatāms par līdzekli sabiedrības labklājības sasniegšanai. Arī Satversmes izstrādāšanas materiāli liecina, ka Satversmes sapulce minēto aksiomu ietvērusi augstāka juridiska spēka normās un uzsvērusi, ka "no pareizi vadītas valsts saimniecības atkarājas kā visas valsts, un tautas, tā lielā mērā arī atsevišķu pilsoņu tiklab materiālā, kā garīgā labklājība".7

Satversmes instrumentālās daļas normas galvenokārt atspoguļo varas dalīšanas principu. Satversmes 66. panta regulējums piešķir noteiktu kompetenci valsts finanšu jautājuma risināšanā dažādām konstitucionālajām valsts varas institūcijām. Līdz ar to valsts budžeta izstrādāšanas un pieņemšanas procedūra atspoguļo valsts varas īstenošanas kārtību. Tādējādi valsts budžetu var uzskatīt par vienu no varas dalīšanas kā "līdzsvara un atsvara" sistēmas8 instrumentiem, kas tiek izmantots, lai sasniegtu varas dalīšanas principa mērķi – nodrošinātu demokrātiskas tiesiskas valsts principu un pamattiesību ievērošanu.9

Līdz ar to valsts budžets ir jāuzlūko kā nozīmīgs valsts un sabiedrības dzīves jautājums,10 kas vienlaikus ir sabiedrības labklājības sasniegšanas veids un līdzeklis varas dalīšanas principa iedzīvināšanai.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ieva
29. Augusts 2011 / 09:48
0
ATBILDĒT
Raksts ļoti patika, paldies!
X
16. Augusts 2011 / 14:28
0
ATBILDĒT
Esmu patīkami pārsteigts, cik daudz sakarīgu domu var atrast Saeimas stenogrammās. Man jau likās, ka tur parasti ir tikai Dobeļa un Buzajeva okupantu kašķi un dažādi "aizver mutes". Tomēr nē - ja meklē, tad arī gana prātīgas domas sameklējamas.
Padebesis
16. Augusts 2011 / 13:10
0
ATBILDĒT
Žaketes ļoti spilgtā krāsa novērš uzmanību no Satversmes...
visi numura raksti
Sannija Matule, Dite Liepa
Intervija
Valodas likumu un tiesību zinātnes sadursme
Augusta sākumā Latvijas juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nosūtījis vēstuli par nepieciešamajiem grozījumiem likumā, lūdzot iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par ...
38 komentāri
Zigmunds Dundurs
Eiropas telpā
Eiropas Savienības procesuālās tiesības kriminālprocesā
Tradicionāli procesuālās tiesības kriminālprocesā tiek uzskatītas par ekskluzīvu nacionālo tiesību regulēšanas priekšmetu. Tomēr nevar neņemt vērā, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) attīstības rezultātā aktuāli kļūst ...
Andrejs Judins
Nedēļas jurists
Andrejs Judins
2 komentāri
Pēteris Kušners
Skaidrojumi. Viedokļi
Trokšņa novērtēšana administratīvo pārkāpumu lietās
Pēdējo mēnešu laikā ažiotāžu presē un interneta vietnēs izpelnījās lieta, kurā iesaistīta dziedātāja Ella, precīzāk, viņas vadītais klubs "Dstyle".1 Būtība: klubs tiek sodīts par trokšņu radīšanu, kas traucē kaimiņu ...
8 komentāri
Tiesību prakse
Vecāku tiesību dot vārdu savam bērnam ierobežojuma pamatotība demokrātiskā sabiedrībā
Vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem. Vecākiem ir dota vara izvēlēties tikko piedzimušajai personībai tai atbilstošu vārdu. Citiem cilvēkiem nenozīmīgas ...
AUTORU KATALOGS