Lietā Nr. SKA–890/2010
2010. gada 17. novembrī
Vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem. Vecākiem ir dota vara izvēlēties tikko piedzimušajai personībai tai atbilstošu vārdu. Citiem cilvēkiem nenozīmīgas nianses attiecīgā vārda izrunā vai rakstībā vecākiem var šķist ļoti būtiskas. Personvārdu nianses, tostarp vārda vizuālā uztvere, var būt izšķirošas bērna vārda izvēlē.
Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur ir garantēta latviešu valodas lietošana, un ar latviešu valodas lietošanu ir saistīta latviešu kā nācijas pastāvēšana. Tā ir sargājama vērtība, tomēr ne jebkura atkāpe no valodas sistēmas ietekmē valodas sistēmu tik ļoti, lai īsākā vai ilgākā laikā grautu tās pamatus.
Leģitīmais mērķis saglabāt latviešu valodu pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu tiesību uz privāto dzīvi ierobežojuma pamatotību. Valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam. Liela nozīme ir tam, vai valsts ir konsekventa ierobežojumu piemērošanā.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja – senatore D. Mita, senators A. Guļāns, tiesnese V. Kakste, piedaloties pieteicējam G.I. un pieteicējas S.L. pārstāvei I.Ņ., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Tieslietu ministrijas pārstāvei Lāsmai Dilbai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz S.L. un G.I. pieteikumu par administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu Rīgas domes Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par S.L. un G.I. dēla dzimšanas reģistrāciju ar vārdu "Otto" un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, sakarā ar Tieslietu ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2010. gada 9. jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicēji vērsās Rīgas domes dzimtsarakstu nodaļās, piesakot dēla dzimšanu un lūdzot viņu reģistrēt ar vārdu "Otto". Bērna reģistrācija tika atteikta, jo vārds "Oto" latviešu valodā rakstāms ar vienu burtu t.
[2] Pieteicēji iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot uzlikt pienākumu Rīgas domes Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par Otto I. dzimšanas reģistrāciju. Pieteikumā norādīts, ka vārds "Otto" jau daudzās paaudzēs ir Latvijā tradicionāli lietots personvārds.
[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2010. gada 7. maija spriedumu pieteikumu noraidīja. Spriedums pamatots ar tālāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Iestādes atteikums reģistrēt pieteicēju dēlu ar vārdu "Otto" pamatots ar Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumu Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju" (turpmāk – noteikumi Nr.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes