Ir dzirdēts daudz diskusiju, ka iepirkumi var tikt izmantoti kā līdzeklis ekonomikas attīstīšanai. Ir arī publiski apsvērts, ka attīstībai būtisks ir intelektuālais ieguldījums un intelektuālās darbības rezultātā radītie objekti. Tāpat ir uzsvērta arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas nozīme gan turpmākajā atsevišķu uzņēmumu attīstībā, gan valsts un sabiedrības attīstībā kopumā. Šķiet, Latvijā daudz ir runāts par esošo iepirkumu procedūru piemērotību informācijas tehnoloģiju objektu un ar tiem saistīto pakalpojumu iepirkumiem, tomēr salīdzinoši reti ir jāsastopas ar apsvērumiem, kas saistīti arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām, šo tiesību aizsardzību un iegūšanu dažādos iepirkumos.
Šajā sakarā ir jāatzīmē arī tas, ka veiksmīgi realizēts ar informācijas tehnoloģijām saistīts projekts var dot ieguldījumu ne tikai pasūtītājam, piemēram, atvieglojot un uzlabojot tā ikdienas darbu un informācijas apmaiņu gan iekšienē, gan sadarbībā ar citām personām un klientiem, bet arī izpildītājam, piemēram, gūstot papildu pieredzi un zināšanas, ka arī attīstot komercdarbību un palielinot apgrozījumu. Līdz ar to gan pasūtītājam, gan izpildītājam nozīmīgs ir arī skaidrs un abpusēji izdevīgs intelektuālo īpašuma tiesību līgumiskais regulējums, lai gan izpildītājs, gan pasūtītājs būtu ieinteresēts iepirkuma līguma veiksmīgā izpildē.
1. Tiesību aktos paredzētais regulējums
Šobrīd spēkā esošajos publiskos iepirkumus regulējošajos tiesību aktos – Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā – atsevišķas un tieši noteiktas prasības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām vai to statusu nav paredzētas. Minētie tiesību akti tieši neparedz noteikumus, kas pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam būtu jāievēro, ņemot vērā, ka attiecībā uz iepirkuma izpildes rezultātā radītajiem produktiem var attiecināt kādas intelektuālā īpašuma tiesības (izņemot atsevišķus noteikumus attiecībā uz metu konkursiem1). Tajā pašā laikā, piemēram, Publisko iepirkumu likums paredz noteikumus attiecībā uz sarunu procedūras, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, piemērošanu, ja iepirkuma priekšmets ir intelektuālie pakalpojumi (piemēram, projektēšana), kuru raksturs neļauj pietiekami precīzi paredzēt līguma izpildei nepieciešamās prasības2. Tāpat Publisko iepirkumu likums paredz sarunu procedūras piemērošanas, nepublicējot paziņojumu par līgumu, noteikumus, ja tehnisku vai māksliniecisku vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju3. Attiecībā uz šādu likuma noteikumu piemērošanu Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Iesniegumu izskatīšanas komisija, skatot jautājumu par sarunu procedūras, nepublicējot paziņojumu par līgumu, piemērošanu, ir norādījusi, ka attiecīgā procedūra tiek piemērota, jo līguma priekšmets ir paplašināt/attīstīt esošās programmas funkcionalitāti, t. i., attiecīgi pārveidot datorprogrammu. Šajā lietā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija ir atsaukusies arī uz Autortiesību likuma 15.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes