ŽURNĀLS Numura tēma

25. Oktobris 2011 /Nr.43 (690)

Vai Latgalei ir armija un flote
25 komentāri

"A shprakh iz a dialekt mit an armey un flot" ("Valoda ir dialekts, kuram ir armija un flote" – jidiša val.) Šo spīdošo aforismu kādā no savām lekcijām Ņujorkā 1945. gadā izteica mūsu novadnieks, Kuldīgā dzimušais ebreju valodnieks Makss Vainraihs (Max Weinreich). Tā viņš atbildēja uz kāda klausītāja jautājumu, kur tad īsti meklējama robeža starp valodu un dialektu. Pavisam nesen šis jautājums atkal kļuva aktuāls. Šā gada 17. oktobrī, 11. Saeimas pirmajā sēdē, divi jaunievēlētie deputāti (G. Igaunis un J. Viļums; abi no Zatlera Reformu partijas) deva savu svinīgo solījumu latgaliski. Tomēr Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa to nepieņēma un lūdza viņus vēlreiz dot svinīgo solījumu vai zvērestu valsts valodā, ar to domājot literāro latviešu valodu. Vai un cik tas bija pamatoti? Vai S. Āboltiņa patiešām bija nolēmusi tieši piemērot M. Vainraiha tēzi un nospriedusi, ka atsevišķas Latgales armijas un flotes trūkums atņem latgaliešu mēlei pilntiesīgas valodas statusu? Kas vispār lika viņai uzskatīt, ka G. Igaunis un J. Viļums nerunāja valsts valodā? Pacentīsimies īsumā aplūkot šo interesanto jautājumu.

I

Vispirms būtu jāizdara divas piebildes. Pirmkārt, pilnīgi neitrāls un objektīvs lasītājs, iespējams, uzreiz vaicātu, vai šis jautājums patiešām ir tik nopietns, lai to apspriestu "Jurista Vārda" slejās. Gandrīz katrā demokrātiski ievēlētā parlamentā gadās pa kādam ekscentriskam deputātam, tādēļ šajos parlamentos laiku pa laikam notiek dažādi vairāk vai mazāk uzjautrinoši brīnumi. Paši esam pieredzējuši gan nākšanu uz plenārsēdi šortos, gan dziesmas un pašsacerētus dzejoļus no Saeimas tribīnes, tomēr neviens no šiem faktiem nekādu īpašu juridisku novērtējumu nav pelnījis. Vēl jo vairāk – ja runa būtu par parastu māžošanos jeb klaunādi, tad mums būtu vienkārši jāatgādina, ka sēdes vadītājam (Saeimas priekšsēdētājam vai viņa biedram) saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 72.–74. pantu ir iespēja īstenot savu disciplināro varu, izdarot attiecīgajam deputātam piezīmi, saucot viņu pie kārtības, liedzot viņam runāt vai pat ierosinot viņa izslēgšanu uz vienu līdz sešām sēdēm.

Tomēr mūsu gadījumā nav nekāda pamata apšaubīt G. Igauņa un J. Viļuma godaprātu un uzskatīt viņu rīcību par māžošanos. Neviens taču nenoliedz, ka Latgales apvienošanās ar pārējo Latviju ir notikusi delikātu kompromisu ceļā; ka Latgales novadam Latvijas iekšienē piemīt nopietna un vērā ņemama savdabība ne tikai dialekta, bet arī tautsaimniecības, kultūras, reliģijas, dzīvesveida un mentalitātes ziņā un ka neatkarīgā Latvijas valsts ir vienmēr tieši vai netieši atzinusi šo savdabību. Vienkāršoti sakot un lietojot kalku no Amerikas angļu valodā izplatīta izteiciena, mēs Latvijā vienmēr esam atzinuši visas "latgaliešu būšanas" nopietnību.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (25)
25 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Unabomberz
31. Oktobris 2011 / 16:46
0
ATBILDĒT
Par to \"vieglo\" variantu vēl var pastrīdēties. Viena lieta ir vieglo variantu saprast runājot, bet pavisam cita lieta - rakstveidā. Lai gan neesmu latgaliešu valodas (izloksnes) speciālists, kā es saprotu nemaz tik vienkārši tur viss nav, jo abu deputātu teiktais zvērests (atreferēts JV) atšķīrās, tātad viens no viņiem pat latgaliešu izloksnē nerunāja gramatiski pareizi un vienkārši putrojās starp latviešu literāro valodu un latgaliešu izloksni. (skat. piem viens lieto latvisko \"un\" savukārt otrs deputāts \"i\" ). Es piemēram to uzskatu par cūcību - ja reiz gribi pateikt latgaliski un pēc tam latviski, tad vismaz izdari to abos variantos nevainojami pareizi, pretējā gadījumā iznāk, ka vēlies \"paspīdēt\" ar zināšanām, kuru tev nav.



Turklāt - viena lieta ir saprast visai vienkāršo zvēresta tekstu, cita lieta - latgaliski rakstītu sūdzību vai iesniegumu, kurā lietots daudz vārdu, kuru izruna un rakstība atšķiras būtiski, nevis tikai patskaņos un garajā ō.
Inga
28. Oktobris 2011 / 11:25
0
ATBILDĒT
Par amerikāņu valodu laikam taisnība, jo es tieši tagad atrodos ASV, Kalifornijā. :))) Bet latviešu valodu es pārvaldu daudz labāk par jums. Give up, pal! :))
ABC
28. Oktobris 2011 / 11:09
0
ATBILDĒT
...prāta vājums piemīt latviešiem, kas ks vietā raksta x! Gluži kā tāda \"vieglā\" amerikāņu pusaudžu valoda. Nožēlojami.
Inga
28. Oktobris 2011 / 10:10
0
ATBILDĒT
Piekritu, ir dažādas latgaļu valodas formas un izloxnes. Vienas ir viegli saprotamas, citas nē. Bet, ja ierēdnis nespēj saprast pat \"vieglā\" latgaļu izloksnē teikto (kā to runāja, teixim, tie divi deputāti), tad jau viņš ir debils vai nepietiekami izglītots lai būtu par ierēdni. Tad šis ierēdnis ir atlaižams no darba jo nespēj pildīt pienākumus prātiņa vājuma dēļ.
Kristaps Kretainis
27. Oktobris 2011 / 22:23
0
ATBILDĒT
Kā jau Valsts valodas likumā norādīts, latgaliešu valoda protams skaitās latviešu valodas paveids, bet tīri praktiski ne visi šo valodu var pilnībā saprast (ko starp citu netieši apstiprina fakts, ka J.Viļuma un G.Igauņa rakstam latgaliešu valodā šajā nr. ir pievienots tulkojums arī latviešu literārajā valodā). Tādēļ, kā jau minēju, iesniegumu latgaliski pieņemšana var radīt tādas pašas sekas kā pieņemot iesniegumu svešvalodās - vai nu ierēdnis nesaprot kas tur rakstīts vai arī nākas konsultēties ar valodas zinātājiem (jūsu piedāvātajā variantā - ar Valsts valodas centru). Pirmajā gadījumā tas var novest pie kļūdaina rezultāta, otrajā gadījumā - paildzina atbildes uz iesniegumu sniegšanas laiku.



Citiem vārdiem sakot - tīri formāli atšķirība starp latgaliešu valodu un svešvalodām pastāv, bet praksē var sanākt, ka starpības nav. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka no Valsts valodas likuma nav secināms, ka \"saglabāšana, aizsardzība un attīstība\" automātiski nozīmē šīs valodas lietošanu iesniegumos (kā to redzam pēc analoģijas ar lībiešu valodas regulējumu) man tomēr ir šaubas par to vai likumdevējs ir uzskatījis iesniegumus latgaliešu valodā par pieļaujamiem.
1944
27. Oktobris 2011 / 18:28
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, latviski ir nevis konsekvences, bet sekas. Otrkārt, par šādām sekām nopietni nevar runāt. Likumu, lēmumu, spriedumu, valsts un pašvaldību vēstuļu oficiālie teksti – tā ir viena lieta. Personas vēstules un iesniegumi – pavisam cita. Likumu, lēmumu, spriedumu, valsts un pašvaldību vēstuļu oficiālajiem tekstiem jābūt pareizā literārā latv.valodā. Personas iesniegumiem un vēstulēm – ne obligāti. Ja uzrakstīts latviski un ir saprotams – tad viss kartībā. Ka to var nesaprast?
1943
27. Oktobris 2011 / 18:01
0
ATBILDĒT
Franšīzes panti vecajā drukā Latvijas likumos būtu īsteni zīmīgs solis.....
1943
27. Oktobris 2011 / 17:56
0
ATBILDĒT
Es aizvēru acis un domāju par tādu visiem zināmu lietu kā konsekvence. Par likumiem latgaliski ir pieminēts intervijā ar Kusiņu.
A.Strupišs
27. Oktobris 2011 / 17:25
0
ATBILDĒT
Atvainojos, nelaikā nospiedās \"Enter\". Iepriekšējais komentārs bija domāts \"1943\"
A.Strupi\'
27. Oktobris 2011 / 17:23
0
ATBILDĒT
Vispār jau pirms izteikties par tēmu, vispirms derētu tajā \"iebraukt\". Neviens no rakstu autoriem vai komentētājiem tādu iespēju pat nav pieļāvis, un runa ir pavisam par ko citu
A.Strupišs
27. Oktobris 2011 / 17:21
0
ATBILDĒT
No VVL 3.p. izriet, ka lībiešu valoda nav latviešu valoda. Savukārt t.s. \\\"latgaliešu valoda\\\" - ir. Tā arī ir tā juridiskā atšķirība, kuras dēļ dokumenti lībiešu valodā nav jāpieņem izskatīšanai (sk. VVL 10.p.). Otrkārt, ja nemaldos, tad lībiešu valoda ir uzskatāma par mirušu valodu, jo nav vairs neviena, kuram tā būtu dzimtā valoda. Treškārt, lībiešu valoda pieder pie pavisam citas valodu grupas, un praktiski neviens latviešu valodas pratējs lībiski nesapratīs NEKO. Latgaliskās izloksnes sapratīs plus-mīnus pietiekami.



Par procedūru - ierēdnis, kurš nesaprot iesniegumu/pieteikumu/sūdzību, var, piemēram, (a) uzaicināt iesniedzēju sniegt papildus paskaidrojumus (APL 59.p.) vai lūgt VVC palīdzību (APL 53.p.). Ar palīdzību es domāju palīdzību dokumenta saprašanā, nevis palīdzību atteikuma zinātniskai pamatošanai.



Tas, protams, ir tikai mans viedoklis, kuru es varētu arī mainīt, ja kāds pārliecinoši pierādīs, ka Latgales tantiņas tiesības vērsties pie valsts tādā formā, kā viņa to prot, ir leģitīmi ierobežojamas.
1943
27. Oktobris 2011 / 16:47
0
ATBILDĒT
Aizveru acis un redzu, ka Saeima sākusi pieņemt likumus latgaliski un Prezidents tos sludina Vēstnesī tikai latgaliski....

Varētu arī vienu daļu Komeclikuma pieņemt un sludināt latviešu literārajā valodā, bet citu daļu latgaliski, savukārt daļu par franšīzes līgumiem varētu vecajā (vācu gotiskajā) drukā! Pa skaisto!
Kristaps Kretainis
27. Oktobris 2011 / 15:59
0
ATBILDĒT
Vai varētu lūdzu mazliet detalizētāk paskaidrot kā tieši jūs to iedomājaties praksē? Teiksim situācijā, kad tiek saņemts iesniegums latgaliešu valodā un ierēdnis, kuram iesniegums jāskata pēc būtības nesaprot, kas iesniegumā rakstīts. Ar ko šāda situācija pēc būtības atšķiras no situācijas kad saņemts iesniegums piemēram lībiešu valodā kurai Valsts valodas likuma 4.pantā tāpat kā latgaliešu valodai tiek garantēta \"saglabāšana, aizsardzība un attīstība\"?
Andriss
27. Oktobris 2011 / 14:57
0
ATBILDĒT
Labs raksts, mister.
A.Strupišs
27. Oktobris 2011 / 12:35
0
ATBILDĒT
Sanāca tāds divdomīgs akronīms - ar VVC bija domāts Valsts valodas centrs, nevis WC. Ar iesniegumiem nekādā gadījumā nebūtu jāvēršas WC :)
A.Strupišs
27. Oktobris 2011 / 12:31
0
ATBILDĒT
Kristap, tādēļ jau APL paredz dažādus papildmehānismus šādu situāciju risināšanai, piemēram, 59.p., 62.p., vai galu galā 53.p. (piem., vēršanās VVC)
Kristaps Kretainis
27. Oktobris 2011 / 11:49
0
ATBILDĒT
Manuprāt galvenā problēma ar iesniegumiem latgaliešu valodā ir tā, ka latviešu valodu saprotošs cilvēks, kuram ar latgaliešu valodu nav bijusi saskarsme tajā rakstītos tekstus var pilnībā nesaprast. Un ja reizēm pat pietiek ar vienu komatu, lai mainītu teksta jēgu, tad arī daži nesaprasti vārdi var traucēt pilnvērtīgi uztvert iesniegumā izteiktos argumentus.



Pats latgaliešu valodā rakstīto vairāk vai mazāk saprotu, bet tikai tādēļ, ka ir gadījies ne reizi vien pirms tam lasīt latgaliski rakstītus tekstus. Jo labi atceros, kad pirmo reizi lasot latgaliski rakstīto man tiešām bija problēmas pilnībā šo tekstu uztvert.



Un te varam modelēt situāciju, kad kāds ierēdnis, kurš latgaliski saprot ir skatījis iesniegumu pēc būtības, bet tad iesniegums tālāk nonāk pie cita ierēdņa kurš ar latgaliešu valodu ir izteikti uz \"jūs\". Rezultātā bez tulka vai citu latgaliski vairāk saprotošu kolēģu palīdzības ierēdnim radīsies problēmas pilnvērtīgi veikt savus pienākumus.



Pēc būtības sekas identiskas tam, kādas var rasties pieņemot izskatīšanai dokumentus svešvalodā. Jo piemēram iesniegumus krievu valodā lielākā daļa no Latvijā dzīvojošajiem domājams ar saprot. Bet ir arī cilvēki, kuri ar krievu valodu ir uz \"jūs\".



Tādēļ var AT Senātam pārmest ne pārāk veiksmīgo argumentāciju, bet pēc būtības lēmums manuprāt tomēr ir pareizs.
A.Strupišs
27. Oktobris 2011 / 10:15
0
ATBILDĒT
Pilnīgi piekrītu Vidzemniecei (09:43): VVL 23.p. normas iztulkojums nedrīkst ierobežot cilvēka tiesības vērsties pie valsts tieši VALSTS valodā, ne tikai LITERĀRAJĀ valsts valodā. Un ierēdņa reakcija nedrīkst būt \"vai tad tie vecie analfabēti vēl dzīvi?!...\"
A.Strupišs
27. Oktobris 2011 / 10:09
0
ATBILDĒT
Paldies par izcilu rakstu! Sen nebiju lasījis latviešu valodā uzrakstītu publikāciju ar tādu īstu baudu :)



Inesei (00:04): nevaru piekrist ka rakstā neesot izvērtēts VVL 23.p. norma par literārās valodas normu lietošanas pienākumu oficiālajā saziņā. Manuprāt, no autora argumentācijas pietiekami skaidri izriet apsvērums, ka šī norma nav tulkojama tik burtiski. Viena no literārās valodas pazīmēm ir tās normatīvisms (tā balstās uz zinātnieku izstrādātām valodas normām). Burtiski to tulkojot, valsts iestādes nedrīkstētu izskatīt nevienu iesniegumu, pieteikumu, sūdzību utt., kurā būtu kaut viena pareizrakstības kļūda. Arī no otras puses raugoties, ar šādu burtisku iztulkošanu varētu apstrīdēt jebkuru publiskas iestādes izdotu dokumenta spēku, ja tajā ir pareizrakstības kļūdas. Diez vai tādi ir šīs normas mērķi. Starp citu, tā paša VVL 10.p.2.d. nosaka, ka \\\"valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā.\\\" Un kas tad ir valsts valoda saskaņā ar Satversmes 4.p.? Tieši LATVIEŠU valoda, nevis latviešu LITERĀRĀ valoda, ko kā PAPILDPAZĪMI nosaka zemāka spēka tiesību norma - VVL 23.p. (starp citu, var rasties jautājums, vai VVL 23.p. prettiesiski nesašaurina Satversmes 4.p... Tas ir atsevišķas diskusijas jautājums; personiski es esmu nonācis pie slēdziena, ka sašaurina gan, bet ne prettiesiski). Optimālākais šobrīd saskatāmais risinājums ir tieši Administratīvās rajona(!!!) tiesas formulējumā - ja var saprast, ko prasa, tad jāpieņem. Atbilde (lēmums, rīkojums, spriedums utt.) gan jāsniedz latviešu literārajā valodā, t.i. - BEZ KĻŪDĀM :)
Vidzemniece
27. Oktobris 2011 / 09:43
0
ATBILDĒT
Man gan šķiet, ka uz šo jautājumu Rudevskis jau skaidra atbildi ir devis rakstā. Tas, ka oficiālajā saziņā lieto literāro valodu, nenozīmē, ka oficiālās valodas līmeni drīkst uzspiest privātpersonai, kas šo standartu nepārvalda. Oficiāliem valsts/pašvaldibu dokumentiem un spriedumiem jābūt pareizā literārā valodā, bet ne personu iesniegumiem. Es šeit pilnīgi piekrītu autoram: nu nevar prasīt literārās valodas normu ievērošanu no vecas lauku tantiņas vai krievu vecticībnieka, kad viņi raksta iesniegumu pašvaldībai. Citādi tā ir valsts ņirgāšanās par cilvēku.

Attiecībā uz solījuma došanu Saeimā ir tieši tas pats. Deputāta Buzājeva murmulēšana bija simtreiz tālāka no literārās valodas, nekā skaista lotgoļu volūda, turklāt tā bija pilnīgi nesaprotama bez atšifrējuma. Bet Buzājeva buldurēšanu nez kāpēc akceptēja, bet Viļuma un Igauņa runu nē. A kāpēc tā?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
visi numura raksti
Egils Levits
Numura tēma
Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā
2 komentāri
Numura tēma
Vai Saeimas deputāts var dot svinīgo solījumu latgaliski
Plašu sabiedrības rezonansi guva 11. Saeimas pirmā sēde, jo radīja dažādu izjūtu gammu: izbrīnu – deputātu grūtības nolasīt Saeimas deputāta amata svinīgo solījumu; neizpratni – nevis deputātu dotais solījums, bet zvērests; ...
5 komentāri
Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš
Numura tēma
Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda
3 komentāri
Iveta Andžāne
Nedēļas jurists
Iveta Andžāne
5 komentāri
Juris Viļums, Gunārs Igaunis
Numura tēma
Voi latvīši poši zyna, kas ir latvīšu volūda?
7 komentāri
AUTORU KATALOGS