ŽURNĀLS Informācija

22. Novembris 2011 /Nr.47 (694)

Augstākā tiesa – gatava sadarbībai ar studentiem
Rasma Zvejniece
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja 
Foto Gunita Ārgale, AT

Viena no Augstākās tiesas darbības prioritātēm ir sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana, bet viens no stratēģiskajiem mērķiem šajā jomā – sabiedrības tiesiskā izglītošana. Nozīmīga mērķauditorija šim darbam ir studenti un skolēni, tādēļ līdztekus tiešajiem darba pienākumiem tiesneši un tiesas darbinieki iesaistās arī pasākumos, kas izglīto jaunatni.

Pirmkursnieku dienas

Vairāk nekā trīs simti juridisko fakultāšu un tiesību zinātnes programmu pirmo kursu studentu šoruden jau apmeklējuši Augstāko tiesu, un Pirmkursnieku dienas turpināsies arī decembrī.

Pirmkursnieku dienas ir tradīcija, ko Augstākā tiesa aizsāka pirms trim gadiem. Lai paplašinātu topošo juristu izpratni un interesi par Latvijas tiesu sistēmu, Augstākās tiesas darbību un tiesneša amatu, tiesa aicina uz tikšanos augstskolu juridisko fakultāšu un tiesību zinātnes programmu pirmo kursu studentu grupas.

"Vēlamies jauniem cilvēkiem, nākamajiem juristiem, radīt nepastarpinātu priekšstatu par tiesu sistēmu un Augstākās tiesas darbību, rēķinoties, ka ne viens vien no šīs auditorijas kļūs mūsu kolēģis un turpinās veidot un attīstīt tiesu sistēmu tiesneša vai citā tiesu varai piederīgas profesijas amatā," pauž Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Atsaucība piedāvājumam bijusi liela – 2009. gadā Augstāko tiesu apmeklēja aptuveni 400 studentu, 2010. gadā – 350. Šogad bijušas jau 15 studentu grupas no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils Universitātes, Rēzeknes Augstskolas, Baltijas Starptautiskās akadēmijas, kā arī no Juridiskās koledžas un Biznesa koledžas.

Piedāvāto iespēju var dēvēt par ekskluzīvu: ar studentiem tiekas Latvijas tiesu sistēmas augstākā amatpersona – Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs. Priekšsēdētājs ir tiesneša amata tērpā, un saruna notiek īstā tiesas zālē, kur visuzskatāmāk izskaidrojams tiesas process. Priekšsēdētājs nelasa teorētisku lekciju, bet vienkāršā un dzīvā sarunā studentiem stāsta par Latvijas tiesu sistēmu, tiesvedības procesiem, tiesneša darbu, arī par savu karjeru no rajona tiesneša līdz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam. Reizēm saruna pārsniedz plānoto stundu, un studentu jautājumi ir visdažādākie – gan par gluži praktiskām tiesas sēžu apmeklēšanas un mācību prakses iespējām, gan no dzīves – par tiesnešu drošību un tiesu procesu ilgajiem termiņiem, gan filozofiski, piemēram, par nāves sodu vai par taisnīguma, patiesības un likumības samērojamību u. tml.

"Pasākums mums bija visnotaļ noderīgs, studentus izbrīnīja un patiesi iepriecināja Augstākās tiesas priekšsēdētāja I. Bičkoviča atsaucība un patiesā ieinteresētība studentu ceļā uz zināšanām. Iesakām šo tradīciju – sarunu ar priekšsēdētāju – saglabāt," saka Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studente Dārta Freimane. Kāda cita studenta atziņa ir, ka saruna ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju iedrošināja "ja ne kļūt par tiesnesi, tad tiesas darbu sākt uztver par kaut ko aizraujošu". Arī Rēzeknes Augstskolas studenti Ērika Konovalova, Oskars Vasiļjevs un Olita Bokāne uzsver pozitīvo sarunas gaisotni, kurā ļoti koncentrēti tika pasniegta interesanta un noderīga informācija, papildinātas zināšanas par Augstāko tiesu un iegūta jauna informācija. Baltijas Starptautiskās akadēmijas Tiesību zinātnes programmas vadītāja Gaļina Beliha norāda, ka studenti pārliecinājās, ka teorija ir ļoti cieši saistīta ar praksi.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs tikšanos ar studentiem vērtē par abpusēji noderīgu. "Sarunas ar šādiem jauniem cilvēkiem, topošajiem kolēģiem, dod svaigu redzējumu uz daudzām ikdienā ierastām lietām, liek aizdomāties par it kā pašsaprotamām lietām, kuras vairs neanalizējam un par kurām jau esam aizmirsuši paust sajūtas un attieksmi," uzskata priekšsēdētājs.

Atsevišķām studentu grupām pēc augstskolu lūguma organizētas arī citādas nodarbības. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes pirmā kursa studentiem Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa lasīja lekciju par juridisko dokumentu rakstīšanas tehniku un valodu.

Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Barba Girgensone uzsver, ka senatores Krūmiņas lekcija labi iekļāvās kursā "Ievads tiesību zinātnē", sniedzot studentiem ne tikai priekšstatu par pamatprasībām juridiskajiem tekstiem, bet arī ieskatu par jurista profesiju un ētiku kopumā. "Ļoti noderīgs bija senatores stāstītais par normatīvajiem aktiem, to strukturējuma principiem, jo ar tiem studentiem būs jāskaras katrā kursā. Tāpat svarīgi bija atkārtoti dzirdēt par liekvārdību un nevajadzīgi garajiem teikumiem, tekstu izraibināšanu un strukturēšanu. Iedarbīgi bija lektores minētie pozitīvie un negatīvie piemēri. Tikai no šādiem pasākumiem un ikdienas studijām jau arī varam redzēt, ir vai nav rezultāts apgūtajai teorijai," vērtē pasniedzēja.

Studentu grupām tiek piedāvāts arī Augstākās tiesas muzeja apmeklējums un ekskursija pa Tiesu pili, ieskatoties arī vēsturiskajā Senāta zālē, kas tagad ir Ministru kabineta sēžu zāle. Mērķis ir radīt studentiem izpratni par Latvijas tiesu sistēmas attīstības posmiem un pēctecību, tagadējās Augstākās tiesas saikni ar brīvvalsts pirmā posma Latvijas Senātu. Studenti ar interesi aplūko vēsturisko brīvvalsts tiesneša amata zīmi, 1937. gada Civillikumu un citus eksponātus, novērtē Tiesu pils skaisto interjeru. Lielu interesi izraisa krimināllietu tiesu zāles apmeklējums.

Lai pilnveidotu Pirmkursnieku dienu saturu un formu, Augstākā tiesa lūdz studentu un pasniedzēju atsauksmes. Gandarī, ka tās ir pozitīvas. Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Tiesību katedras vadītājs Aleksandrs Baikovs norāda, ka studentiem šāda veida aktivitātes ir ļoti noderīgas un interesantas, jo ir iespēja ne tikai teorētiskās lekcijās, bet arī praktiski iepazīties ar Augstākās tiesas darbību. Rēzeknes Augstskolas studenti uzsver, ka 1. kursa studentiem tā ir ļoti laba un noderīga tradīcija. Latvijas Universitātes studenti novēl saglabāt Tiesu pils burvību. Ir arī ieteikumi, kā Pirmkursnieku dienas padarīt vēl vērtīgākas, tos tiesa analizē un iespēju robežās noteikti izmantos.

Priecē tas, ka studenti, kas bijuši Pirmkursnieku dienās, pēc tam kā klausītāji apmeklē tiesas sēdes, Augstākajā tiesā meklē nolēmumus, statistikas datus un citu informāciju kursa darbiem, kā arī cenšas nokļūt te mācību praksē. "Mani personīgi šī ekskursija iedvesmoja un radīja cerību pilnu vīziju kļūt par tiesnesi un strādāt šajās skaistajās telpās," saka Latvijas Universitātes studente Baiba Zvejniece.

 

Senatoru stundas skolēniem

Pirms trim gadiem Augstākā tiesa sāka vēl vienu tradīciju – Senatoru stundas skolēniem. Tā bija Senāta Administratīvo lietu departamenta iniciatīva, 2009. gadā atzīmējot departamenta izveidošanas piekto gadadienu. Uz Augstāko tiesu tika aicināti 9.–12. klašu skolēni, un senatori, ģērbušies mantijās, tiesas zālē vadīja viņiem tiesību zinību pamatu stundas. Pirmajā gadā šajās stundās piedalījās vairāk nekā 700 skolēni no 32 Latvijas skolām.

Turpmāk īpašas kampaņas skolām netiek rīkotas, bet aizvien ir skolotāji, kas vēlas saviem audzēkņiem organizēt šādas stundas, un ik pa laikam Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja V. Krūmiņa iet tiesas zālē nevis spriest lietas, bet vadīt tiesību zinību stundas.

Senatoru stundas augstu novērtēja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs (VISC) un aicināja Augstāko tiesu 2010. gadā noorganizēt Sociālo zinību skolotāju metodisko apvienību vadītāju semināru vairāk nekā 60 skolotājiem no visas Latvijas. VISC sociālo zinību mācību satura speciāliste Sandra Falka norādīja, ka tiesību zināšanu, prasmju un attieksmju jautājumi ir iekļauti mācību priekšmeta "Sociālās zinības, politika un tiesības" standartu saturā, tādēļ to skolotāju, kam šie jautājumi jāpasniedz skolēniem, zināšanām jābūt iespējami pilnīgākām. Seminārs reālā vidē – tiesā, kur to vada augsta līmeņa profesionālis – Augstākās tiesas senators –, skolotājiem var sniegt pilnīgāku informāciju un izpratni par tiesību jautājumiem.

Metodisko apvienību vadītāji iegūtās zināšanas un informāciju nodevuši saviem kolēģiem novados, un skolu interese par Senatoru stundām turpinās. Šinī gadā septiņu skolu skolēni piedalījušies tiesību zinību pamatu stundās Augstākajā tiesā, bet ar divām skolēnu grupām tikās Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Augstākajā tiesā turpina mācīties arī skolotāji – 10. novembrī V. Krūmiņa vadīja semināru Tukuma, Engures un Jaunpils novadu sociālo zinību skolotājiem.

V. Krūmiņa uzskata, ka tiesām, jo īpaši Augstākajai tiesai, ir sabiedrībai jāskaidro savs darbs, jo cilvēkiem ir maz zināšanu par to, ko dara tiesas, kādas ir to funkcijas un kompetence lietu ierosināšanā, pierādījumu izsvēršanā un lietu atrisināšanā. To senatore secina, lasot un klausoties ziņas un komentārus par tiesām un tiesu lietām. To secinājusi arī Pasaules latviešu 3x3 nometnē, kur bija aicināta vadīt nodarbību par Latvijas tiesu sistēmu – arī tik respektablā auditorijā izpratne par tiesu sistēmu un darbību bijusi pārsteidzoši slikta. Viena no būtiskākajām kļūdām, kas diemžēl atrodama pat atsevišķās sociālo zinību mācību grāmatās, ir administratīvo lietu jaukšana ar administratīvo pārkāpumu lietām, senatore secinājusi, sadarbojoties ar skolotājiem. "Tādēļ runāt tieši ar sabiedrību, jau sākot no skolas vecuma skolēniem, mums – tiesnešiem – ir svarīgs ceļš uz sabiedrības izpratni par to, ko un kāpēc darām," rezumē V. Krūmiņa.

Augstākā tiesa nerīko īpašu Atvērto durvju dienu akciju vienreiz gadā, bet vienmēr ir atvērta sadarbībai ar tiesību zinātnē ieinteresētiem studentiem un skolēniem. Informācija un apmeklējumu laika saskaņošana Komunikācijas nodaļā, tālrunis 67020396, 28652211, e-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv.

Rasma Zvejniece, AT Komunikācijas nodaļas vadītāja

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ilma Čepāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē
5 komentāri
Numura tēma
Dalībnieku un akcionāru reģistra vešana: problēmas un risinājumi
Tā kā prakse dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas jomā atklāj daudz dažādu problēmu, šajā numurā "Jurista Vārds" sadarbībā ar nozares ekspertiem īpaši aktualizē jautājumu par to, vai pašreizējā dalībnieku un akcionāru ...
29 komentāri
Ieva Kraukle, Guna Ulmane
Notikums
Atklāta izstāde "Vārds likumam – 16.–17. gs. tiesību avoti"
Ervīns Kušķis
Nedēļas jurists
Ervīns Kušķis
3 komentāri
Viktors Šadinovs
Numura tēma
Par dalībnieku vai akcionāru reģistra vešanu
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra vai akciju sabiedrības (AS) akcionāru reģistra (turpmāk abos gadījumos – dalībnieku reģistrs) vešana ir viens no uzdevumiem, kas saskaņā ar Komerclikumā noteikto ir ...
AUTORU KATALOGS