Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība būtu kļuvis, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, laiks, kas bieži slāpē emocijas, laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums jārod tiesiski korekts risinājums. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kuras mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības.
Ja pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs. Taisnīgs ir vārds, kurš šajā gadījumā vienlaikus ir tik vienkāršs un tik sarežģīts. Tas ir vārds, kas mums šķiet dabisks un ārpus jurisprudences esošs, un tajā pašā laikā tā sastāvā ir tik daudz juridisku nianšu. Šī raksta kontekstā atzīstams, ka taisnīgs ir juridiska, tiesiska pamatprasība ar piepildāmu saturu.
Par taisnīgumu sprieduši daudzi filozofi, juristi un citi cienījami cilvēki. Taisnīgums kā globāla kategorija, kā vispāratzīta vērtība nenoliedzami ir bijis, ir un būs pētījumu, diskusiju un publikāciju vērts jautājums. Tomēr šajā rakstā vēlamies pakavēties pie taisnīguma kriminālprocesā nepieciešamības un nodrošināšanas praktiskajām niansēm. Tieši tāpēc šajā brīdī vietā šķiet citēt ne kādu izcilu filozofu vai juridiski teorētiskās domas gigantu, bet prātā nāk kādā detektīvromānā aprakstīts gadījums no tiesību piemērošanas prakses. Džons Grišams savā grāmatā "Nepatiesi apsūdzētais" apskata kādu patiesu notikumu Amerikā. Viņš raksta par kādu Augstākās tiesas tiesnesi, kuram jāizlemj, atjaunot vai neatjaunot lietu, kurā kādai personai piespriests nāves sods. Šis tiesnesis savā lēmumā par lietas atjaunošanu izveidoja epilogu, kurā iekļāva šādu tekstu: "Kamēr vēl domāju par savu lēmumu šajā lietā, es pastāstīju kādam savam draugam nespeciālistam, ka man jāizlemj, vai fakti ļauj noteikt jaunu tiesu cilvēkam, kas ir atzīts par vainīgu un kam piespriests nāvessods.
Mans draugs vaicāja: – Vai viņš ir slepkava?
Es atbildēju: – Mēs to neuzzināsim, līdz būs notikusi taisnīga tiesa."1
Šeit arī slēpjas atbilde uz kriminālprocesa pamatjautājumu – kā noteikt, ka kāds ir vainīgs? Atbilde ir – ne ar pieņēmumiem un intuitīviem atzinumiem, bet gan to pierādot taisnīga procesa rezultātā.
Kriminālprocesa likuma2 (turpmāk – KPL) 1. pantā iekļautas norādes, kas ļauj izsecināt, ko sabiedrība sagaida kā procesa galarezultātu. Un tas ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums. Tādējādi taisnīgums var tikt atzīts gan par kriminālprocesa mērķi, gan līdzekli. Nevar sasniegt taisnīgu mērķi ar netaisnīgiem līdzekļiem. Lai risinājums būtu taisnīgs, nepieciešamas taisnīgas materiālās un procesuālās normas, kā arī to taisnīga piemērošana. KPL 1. pants nosaka procesuālu "pamatnoteikumu" – kriminālprocesā ir jāsasniedz taisnīgs rezultāts, t. i., krimināltiesisko attiecību taisnīgs risinājums, pastāvot liegumam neattaisnoti iejaukties personas dzīvē.
Pirms nonākam līdz kriminālprocesa kā norises taisnīguma raksturojumam, pavisam nedaudz jāpievēršas tam, ka taisnīguma kontekstā noteikti var tikt uzdots jautājums par to, cik taisnīgi ir tas, ka kriminālprocess konkrētā gadījumā vispār notiek. Viens šī jautājuma aspekts ir saistīts ar to, kuri nodarījumi vispār atzīti par krimināli sodāmiem. Pie šī jautājuma šoreiz nepakavēsimies, jo tas pieder pie materiālajām krimināltiesībām. Savukārt cits jautājuma aspekts jau iekļaujas kriminālprocesuālo jautājumu lokā. Tas saistīts ar tiesību avotos nostiprinātajām atziņām par kriminālprocesa obligātumu. KPL 6. pantā kriminālprocesa obligātums nostiprināts kā viens no kriminālprocesa pamatprincipiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes