Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Nedēļas jurists

10. Janvāris 2012 /Nr.2 (701)

komentāri (13)
13 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jautātājs.
16. Janvāris 2012 / 20:00
0
ATBILDĒT
\\\"Šāds viedoklis par vienīgo padomju laikā pieņemto likumu maigi sakot, šokēja arī tāpēc, ka bieži administratīvo tiesu (cita starpā, ne tikai apgabaltiesas, bet arī rajona tiesas un Senāta) spriedumos var redzēt mēģinājumus Latvijas Sodu izpildes kodeksu interpretēt pilnībā, respektīvi, kontrolēt kriminālsodu izpildi (kas pati par sevi notiek ar krimināltiesas lēmumu) administratīvā procesa ietvaros, kas noved pie visai interesantas intepretācijas par kriminālsodu izpildi Latvijā.\\\"

\\\"(Senāta spriedums, uz kuru šeit atsauce, iepriekš publicēts JV)\\\"



Par kuru tieši spriedumu tiek runāts?
Māris
13. Janvāris 2012 / 11:53
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka secinājumam var būt arī divas kumulatīvās pazīmes, taču no teikuma uzbūves īsti nav skaidrs, vai palīgteikums \\\"un kurš ir grozīts vai papildināts aptuveni 130 reizes\\\" papildina \\\"kurš pieņemts jau padomju laikā\\\", vai tomēr vispārīgi raksturo minēto tiesību aktu kā tādu.

No loģikas viedokļa diez vai varēsim atrast divus tiesību aktus, kas atbildīs abām pazīmēm vienlaikus (pat ja piemēram, pazīmes būtu - pieņemts deviņdesmitajos un grozīt 70 reizes), tāpēc es tomēr sliecos uz to, ka galvenais uzsvars ir likts uz to, ka pieņemts padomju laikā, savukārt, 130 reizes paskaidro grozījumu skaitu.

Attiecībā uz grozījumu skaitu, manupārt, ne vienmēr tas ir obejktīvs radītājs, svarīgs ir arī konkrēto grozījumu apjoms. Turklāt, manuprāt, LAPK ir grozīts vairāk galvenokārt tāpēc, ka mainās administratīvo sodu apmēri, specifika, sodāmās darbības utt. LAPK ir ļoti plašs profils, ir situācijas, kad vairākas iestādes vienlaikus iesniedz grozījumus, neatkarīgi viena no otras un katri grozījumu tiek veikti kā atseviškš likums. No tāda viedokļa LSIK ir vienas iestādes un vienas sfēras pārraudzībā tāpēc arī formāli šis grozījumu skaits ir mazāks. Adminsitratīvās tiesas bieži atsaucas uz ECT praksi un mēģina interpretēt normas pēc tās, taču netiek ņemts vērā, ka tiesību akts pieņemts laikā, kad valdīja cita tiesību doktrīna. Turklāt, attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem tā nav mainījusies tik daudz, kā uz kriminālsodu izpildi.
Campbell
12. Janvāris 2012 / 11:27
0
ATBILDĒT
Starp citu, Pārkāpumu kodekss tika grozīts precīzi 125 reizes.
Campbell
12. Janvāris 2012 / 11:23
0
ATBILDĒT
Lai gan es nevaru teikt neko labu par Kupces kundzi (galvenokārt tāpēc, ka viņu personiski nepazīstu), taču Māra pārmetumam absolūti nevaru piekrist.



Kad es lasīju nedēļas juristes atbildes, man arī iekrita acīs tā norāde uz Pārkāpumu kodeksu kā vienīgo padomju laikā pieņemto un šobrīd spēkā esošo likumu. Taču, izlasot rūpīgi šo norādi, es konstatēju, ka niknam komentāram nav pamata.



Nedēļas juriste raksta: \"[K]odekss - vienīgais mūsu valstī piemērojamais normatīvais akts, kurš pieņemts jau padomju laikā un kurš ir grozīts vai papildināts aptuveni 130 reizes\". Kā redzams, secinājumam \"vienīgais\" ir divas kumulatīvās pazīmes: (1)pieņemts padomju laikā un (2)grozīts vai papildināts aptuveni 130 reizes.



Es pārbaudīju, ka Sodu izpildes kodekss ir pieņemts 1970.gadā. Tādējādi pirmā pazīme izpildās. Taču to grozīja vai papildināja tikai 39 reizes. Un tas netuvu nav pie 130 reizēm. (Mazāka grozīšanas intensitāte varētu arī liecināt, ka nepieciešamība pēc jauna regulējuma nav tik akūta kā Pārkāpumu kodeksam.)



Līdz ar to, Pārkāpumu kodekss tik tiešām ir vienīgais, kurš pieņemt padomju laikā un kurš ir grozīts tik daudz.
Viesturs
12. Janvāris 2012 / 08:32
0
ATBILDĒT
Domāju viņa ir spējīga juriste, bet kā cilvēks - jauka un korekta.

Starp citu izteiciens par medmāsām nav nepareizs vai neloģisks :) zinu kā bijušais ,,medbrālis\" :)
Māris
11. Janvāris 2012 / 09:15
0
ATBILDĒT
Jā, diemžēl izteikumiem par medmāsām seko arī viena atbilde uz jautājumu šajā rakstā. Proti, ar lielu interesi izlasu juristu viedokļus par likumiem, kurus noteikti vajadzētu tūlīt pat pieņemt vai grozīt. Kupces kundzes atbilde man lika pamosties ar neizpratni par to, kas notiek Latvijā...:

\"ir viens likums, kura pieņemšana ir aizkavējusies niepiedodami - Administratīvo sodu likums. Pašreiz administratīvo atbildību reglamentē 1985.gadā pieņemtais Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss - v i e n ī g a i s mūsu valstī piemērojamais normatīvais akts, kurš pieņemts jau padomju laikā...\"

Atgādināšu tiesas priekšēdētājās kundzei, ka Latvijā vēl joprojām spēkā ir 23.12.1970. likums \"Latvijas Sodu izpildes kodekss\" ar n-tajiem grozījumiem. Turklāt, Kodeksā, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, likumdevējs (visu šo laiku, kopš sanāk strādāt ar šo likumu - tā arī neesmu sapratis, kāda velna pēc) ir paredzējis atsevišķu brīvības atņemšanas iestāžu administrācijas lēmumu kontroli Admininstratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (lai nebūtu pārmetumu, ka Administratīvās Apgabaltiesas priekšsēdētaja var nezināt par šāda likuma eksistenci), piemēram, piemērotā disciplinārsoda par soda izciešanas režīma pārkāpumiem (faktiski, par kriminālsodu izpildes noteikumu neievērošanu) tiesiskums tiek kontolēts Administratīvajā tiesā.

Šāds viedoklis par vienīgo padomju laikā pieņemto likumu maigi sakot, šokēja arī tāpēc, ka bieži administratīvo tiesu (cita starpā, ne tikai apgabaltiesas, bet arī rajona tiesas un Senāta) spriedumos var redzēt mēģinājumus Latvijas Sodu izpildes kodeksu interpretēt pilnībā, respektīvi, kontrolēt kriminālsodu izpildi (kas pati par sevi notiek ar krimināltiesas lēmumu) administratīvā procesa ietvaros, kas noved pie visai interesantas intepretācijas par kriminālsodu izpildi Latvijā.

Piemēram, lūk spriedums, kurā izteikti redzams šādas kriminālsodu izpildes interpretējums:

http://www.tiesas.lv/files/AL/2011/07_2011/08 07_2011/AL_0807_apg_AA43-1940-11_4.pdf

(Senāta spriedums, uz kuru šeit atsauce, iepriekš publicēts JV)
.
11. Janvāris 2012 / 08:39
0
ATBILDĒT
Lai slava, lai slava! Urā! :)
Ķērsta (bij. kolēģe)
11. Janvāris 2012 / 00:40
0
ATBILDĒT
Gudra un zinoša, gudra un zinoša!
Kolēģe
10. Janvāris 2012 / 17:38
0
ATBILDĒT
Zinoša, prasmīga, atsaucīga kolēģe. Visu cieņu.
Sanitārs
10. Janvāris 2012 / 16:53
0
ATBILDĒT
Nevajadzētu vērtēt cilvēku tikai un vienīgi pēc viena nepārdomāta un neveikla apgalvojuma. Turklāt, cik zināms, viņa publiski atvainojās par saviem izteicieniem.
Anonīms lietotājs
10. Janvāris 2012 / 16:52
0
ATBILDĒT
Diskreditējusi vai nē, bet nedēļas juriste ir
Mārīte
10. Janvāris 2012 / 15:51
0
ATBILDĒT
Diemžēl šī tiesnese sevi ir diskreditējusi ar augstprātīgajiem izteikumiem par medmāsām.
medmāsa
10. Janvāris 2012 / 12:24
0
ATBILDĒT
šitā varot strādāt par medmāsu?

- tur vispirms 3 gadus medskolā jāpamācās
visi numura raksti
Valentija Liholaja, Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse
Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā1 (turpmāk arī KL) ...
40 komentāri
Gaļina Žukova, Vladimirs Hvaļejs
Skaidrojumi. Viedokļi
ICC Šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija
Jānis Vanags
Skaidrojumi. Viedokļi
Džungļos "bez virzības"
Ikdienā gan pirmās, gan apelācijas instances tiesās tiek pieņemti lēmumi, kuru rezolutīvajās daļās atrodamas frāzes "atstāt bez virzības" vai "atzīt par neiesniegtu un atdot iesniedzējam". Civilprocesa likums noteiktos gadījumos ...
2 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Augstākajā tiesā piešķirtas Temīdas balvas  
Ievērojot gadskārtējo tradīciju, Augstākajā tiesā ir noskaidroti un sumināti kārtējie Temīdas balvu ieguvēji. Viņi godināti par savu profesionālo darbu un uzteicamajām cilvēciskajām īpašībām aizvadītajā gadā, kolektīvam ...
3 komentāri
Dina Gailīte
Notikums
Jurista Vārda 700. laidiens iznācis un nosvinēts
“Jurista Vārdu” Nr. 700 svinot: (pirmajā rindā no kreisās) Augstākās tiesas senators un JV padomes loceklis prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns, JV elektroniskās versijas redaktore Sannija Matule, JV galvenā redaktore Dina Gailīte, ...
1 komentāri
AUTORU KATALOGS