Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Redakcijas sleja

10. Janvāris 2012 /Nr.2 (701)

Kampaņveidīga informācija atbaida
3 komentāri

Vēl vecā gada nogalē dažas augstākās valsts amatpersonas atzina, ka šī gada galvenais notikums būs 18. februāra referendums par Satversmes grozījumiem, kuri saistīti ar krievu valodas statusa maiņu Latvijā. Šādi izsakoties, valsts amatpersonas apliecinājušas savu bezspēcību sasniegt ko labu, jo gribētos cerēt, ka šogad tomēr notiks kaut kas gaišs, kas nesīs laimi un cerību visai Latvijas sabiedrībai.

Tomēr šis pasākums, iespējams, februāra cīruļputenī ietērpts, noteikti radīs plašu rezonansi. Par to runā un runās ne tikai politiķi, pelnot plusiņus un mīnusiņus politiskajai karjerai, bet, atšķirībā no citiem gadījumiem, arī katrs Latvijas iedzīvotājs.

Ejot vai neejot uz referendumu, katram, savā ziņā spiestā kārtā, būs jāatbild uz jautājumu, kurā ir tikai divas atbildes – par vai pret. Šādi jautājumi nekad nav viegli, jo liek pieņemt izšķirošu un atbildīgu lēmumu.

Lai formulētu savu nostāju, nepieciešama informācija. Naivi gaidīt, ka visi dosies uz grāmatnīcu vai bibliotēku, lai padziļināti iepazītos ar publikācijām par demokrātiju un Latvijas valsts veidošanās vēsturi. Tāpēc būtiska loma sabiedrības informēšanā jāuzņemas pilsoniskajai sabiedrībai un valstij.

Informējoši pasākumi par sabiedrībai un valstij svarīgiem jautājumiem ir atbalstāmi, jo tuvredzīga ir tāda valsts politika, kas slēpjas aiz ignorances plīvura. Domājot par visiem valsts pilsoņiem, jāuzrunā visas sabiedrības grupas. Referenduma kontekstā sniegtajai informācijai jābūt skaidrojošai, nevis vienpusējai kā reklāmai par viena vai otra viedokļa atbalstīšanu.

Kampaņveidīga informācija īsi pirms paša notikuma ir neefektīva, jo atbaida un liek apšaubīt sniegtās informācijas patiesumu. Informējošiem pasākumiem un diskusijām jābūt pastāvīgām un visaptverošām. Turklāt informācijai jāsasniedz ne tikai radi Rīgas priekšpilsētās, bet arī Latgales pierobežā.

Pastāvīgas informācijas un diskusijas trūkums noved strupceļā, ko ļoti labi redzam saistībā ar referendumu. Turklāt diskusijās par sasniegumu jāatzīst nevis problēmas konstatēšana, bet sasniegtais risinājums. Šai sakarā vēl jāpiebilst: neizprotama ir situācija, ka 21. gadsimtā Latvijas pierobežas iedzīvotāji nespēj saredzēt un sadzirdēt no netālās Rīgas raidītos televīzijas un radio kanālus.

1
0
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
G.L.
16. Janvāris 2012 / 19:28
0
ATBILDĒT
Sleja un Jūsu izceltais attiecas ne tikai uz latviešiem.
mazgudrais
16. Janvāris 2012 / 19:06
0
ATBILDĒT
jā, Jums taisnība, būtu naivi gaidīt, ka latvieši ies uz bibliotēkām meklēt argumentus, kāpēc būtu jābalso par krievu valodu
Tiesnesis
12. Janvāris 2012 / 08:35
0
ATBILDĒT
Litvina kungs ir audzis, tas priecē :)
visi numura raksti
Valentija Liholaja, Diāna Hamkova
Skaidrojumi. Viedokļi
Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse
Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā1 (turpmāk arī KL) ...
40 komentāri
Gaļina Žukova, Vladimirs Hvaļejs
Skaidrojumi. Viedokļi
ICC Šķīrējtiesas reglamenta jaunā redakcija
Jānis Vanags
Skaidrojumi. Viedokļi
Džungļos "bez virzības"
Ikdienā gan pirmās, gan apelācijas instances tiesās tiek pieņemti lēmumi, kuru rezolutīvajās daļās atrodamas frāzes "atstāt bez virzības" vai "atzīt par neiesniegtu un atdot iesniedzējam". Civilprocesa likums noteiktos gadījumos ...
2 komentāri
Zita Kupce
Nedēļas jurists
Zita Kupce
13 komentāri
Sannija Matule
Notikums
Augstākajā tiesā piešķirtas Temīdas balvas  
Ievērojot gadskārtējo tradīciju, Augstākajā tiesā ir noskaidroti un sumināti kārtējie Temīdas balvu ieguvēji. Viņi godināti par savu profesionālo darbu un uzteicamajām cilvēciskajām īpašībām aizvadītajā gadā, kolektīvam ...
3 komentāri
AUTORU KATALOGS