ŽURNĀLS Tiesību prakse

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese I. Ramane ar tiesas sēdes sekretāru V. Mitņičuku, Z. Gulbi, K. Narbutu, piedaloties pieteicēja juridiskās palīdzības sniedzējam zvērinātam advokātam V. Zaulam, parādnieka pārstāvjiem S. Kravalei un zvērināta advokāta palīgam A. Sablukam, izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu S.G. pieteikumā par SIA "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšanu,

konstatēja:

2011. gada 11. novembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts S.G. pilnvarotās personas G.L. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par SIA "Palink" (turpmāk – parādnieks) maksātnespējas pasludināšanu, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktu.

Pieteikumā norādīts, ka, saskaņā ar 2011.gada 5.augusta Cesijas līgumu, kurš noslēgts starp SIA "Landekss", kā cedentu un S.G. kā cesionāru, SIA "Landekss" nodevusi S.G. savas prasījuma tiesības pret SIA "Palink" kā parādnieku, kas pamatotas uz SIA "Landekss" izrakstītajiem rēķiniem saskaņā ar 2008. gada 18. septembra Ģenerālbūvuznemēja līguma Nr. BU 08/09 Pielikumiem Nr. 5 un Nr. 6 par objekta - Tirdzniecības centrs Rīgā, A. Dombrovska ielā 26, uzturēšanu un veidņu nomu.

Saskaņā ar 2010. gada 5. janvāra Pielikumu Nr. 6 pie 2008. gada 18. septembra Ģenerālbūvuznemēja līguma Nr. BU 08/09, SIA "Landekss" apņēmies SIA "Palink" uzdevumā būvobjektā Tirdzniecības centrs Rīga, A.Dombrovska ielā b/n, 112. grunts, 135. grupa, veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu būvobjekta būvlaukuma uzturēšanu, saskaņā ar pievienotajām izmaksu tāmēm.

Atbilstoši 2008. gada 18. septembra Ģenerālbūvuznemēja līgumam Nr. BU 08/09 norēķini ar SIA "Landekss" jāveic, pamatojoties uz izrakstīto rēķinu, pēc būvobjektā izpildīto darbu pieņemšanas-nodošanas aktu parakstīšanas 5 (piecu) darba dienu laikā, skaitot no rēķina saņemšanas dienas.

Saskaņā ar 2010. gada 1. maija Rēķinu Nr. LAN 10-000030, kuru SIA "Palink" saņēma 2010. gada 5. maijā, rēķinā norādītā summa Ls 1829,60. Samaksa bija jāveic līdz 2010. gada 10. maijam.

Saskaņā ar 2010. gada 17. jūnija Rēķinu Nr. LAN 10-000025, kuru SIA "Palink" saņēma 2010. gada 17. jūnijā, rēķinā norādītā summa Ls 1829,60. Samaksa bija jāizdara līdz 2010. gada 22. jūnijam.

Saskaņā ar 2010. gada 18. augusta Rēķinu Nr. LAN10-000041, kuru SIA "Palink" saņēma 2010. gada 18. augustā, rēķinā norādītā summa Ls 1829,60 par objekta uzturēšanu Rīgā, A. Dombrovska ielā 26, par laiku no 2010. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. jūlijam. Samaksa bija jāveic līdz 2010. gada 23. augustam.

Saskaņā ar 2010. gada 18. augusta Rēķinu Nr. LAN10-000042, kuru SIA "Palink" saņēma 2010. gada 18. augustā, rēķinā norādītā summa Ls 1829,60 par objekta uzturēšanu Rīgā, A. Dombrovska ielā 26, laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 1. augustam. Samaksa bija jāveic līdz 2010. gada 23. augustam.

Saskaņā ar 2010. gada 8. septembra Rēķinu Nr. LANl0-000047, kuru SIA "Palink" saņēma 2010. gada 8. septembrī, rēķinā norādītā summa Ls 1829,60 par objekta uzturēšanu Rīgā, A. Dombrovska ielā 26, laikā no 2010. gada 1.augusta līdz 2010. gada 1. septembrim. Samaksā bija jāveic līdz 2010. gada 13. septembrim.

Saskaņā ar 2009. gada 1. decembra Pielikumu Nr. 5 pie 2008. gada 18. septembra Ģenerālbūvuzņēmēja līguma Nr. BU 08/09 SIA "Landekss" apņēmās SIA "Palink" uzdevumā būvobjektā Tirdzniecības centrs Rīga, A. Dombrovska iela b/n, 112. grunts, 135. grupa, veikt būvdarbus, tajā skaitā pārseguma veidņu īri, saskaņā ar pievienotajām tāmēm.

Saskaņā ar 2010. gada 1. maija Rēķinu Nr. LAN 10-000031, kuru SIA "PALINK" saņēma 2010. gada 5. maijā, rēķinā norādītā summa Ls 2515,95. Samaksa bija jāveic līdz 2010. gada 10. maijam.

Saskaņā ar 2010. gada 17. jūnija Rēķinu Nr. LAN 10-000026, kuru SIA "Palink" saņēma 2010. gada 21. jūnijā, rēķinā norādītā summa Ls 2599,82 par veidņu nomu. Samaksa bija jāveic līdz 2010. gada 26. jūnijam.

Saskaņā ar 2010. gada 18. augusta Rēķinu Nr. LAN 10-000039, kuru SIA "Palink" saņēma 2010. gada 18. augustā, rēķinā norādītā summa Ls 2515,95 par veidņu nomu no 2010. gada 1. jūnija līdz 2010.gada 1.jūlijam. Samaksa bija jāizdara līdz 2010. gada 23. augustam.

Saskaņā ar 2010. gada 18. augusta Rēķinu Nr. LAN 10-000040, kuru SIA "Palink" saņēma 2010. gada 18. augustā, rēķinā norādītā summa Ls 2599,82 par veidņu nomu no 2010. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 1. augustam. Samaksa bija jāizdara līdz 2010. gada 23. augustam.

Saskaņā ar 2010. gada 8. septembra Rēķinu Nr. LAN 10-000046, kuru SIA "Palink" saņēma 2010. gada 8. septembrī, rēķinā norādītā summa Ls 2599,82 par veidņu nomu no 2010. gada 1. augusta līdz 2010. gada 1. septembrim. Samaksa bija jāveic līdz 2010. gada 13. septembrim.

Atbilstoši 2008. gada 18. septembra Ģenerālbūvuznēmēja līguma Nr. BU 08/09 3.4.4. punkta noteikumiem SIA "Palink" nav iesniegusi motivētu atteikumu par Darbu nepieņemšanu, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka Darbi no SIA "Palink" puses ir pieņemti. Norādītos rēķinus SIA "Palink" nav samaksājusi, līdz ar to SIA "Palink" parādsaistības pret S.G. sastāda Ls 21 979,36.

Atbilstoši 2008. gada 18. septembra Ģenerālbūvuznēmēja līguma Nr. BU 08/09 5.1. punktā noteikta noteikumiem, pieteicējs aprēķinājis un pieteikumā norādījis arī līgumsodu, kas aprēķināts par visiem neapmaksātajiem rēķiniem, samazinot to līdz pamatparāda summas apmēram Ls 21 979,36.

2011. gada 5. augustā pieteicējs nosūtījis SIA "Palink" brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā uzaicināja SIA "Palink" līdz 2011. gada 15. augustam labprātīgi samaksāt parādu Ls 21 979,36 un līgumsodu Ls 21 979,36, vienlaikus brīdinot, ka gadījumā, ja brīdinājumā norādītajā termiņā parāda summa netiks samaksāta pilnā apmērā, S.G. sniegs tiesā pieteikumu par SIA "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšanu, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 57.panta 2.punktu.

Uz brīdinājumu saņemti SIA "Palink" 2011. gada 15. augusta iebildumi Nr. 01-02/454, kur norādīts, ka brīdinājumā norādītajiem prasījumiem nav tiesiska pamata un SIA "Palink" nekad nav bijis pienākuma veikt brīdinājumā norādīto summu samaksu.

Maksātnespējas procesa pieteikumā pieteicējs norādījis apsvērumus, kuru dēļ parādnieka iebildumi pret 2011. gada 5. augusta brīdinājumu nav atzīstami par pamatotiem.

2011. gada 22. decembrī tiesā saņemts pieteicēja pilnvarotā pārstāvja R. Stumberga lūgums skatīt pieteikumu bez viņa klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka pieteikumu uztur pilnā apmērā un lūdz to apmierināt uz pieteikumā norādītajiem apsvērumiem.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 363.¹¹ panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu kreditora iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu skatīt bez pieteicēja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Par 2010. gada 1. oktobra aktu pieteicēja juridiskās palīdzības sniedzējs norādīja, ka šim dokumentam ir būtiska pierādījuma nozīme. M.E. izdotajā prokūrā nebija noteiktas ierobežotas tiesības. Liecinieka liecības ir vērtējamas kritiski, jo liecinieka liecības ir nekonsekventas, gan norādot, ka neatceras kā parakstījis aktu, gan arī noliedzot tā parakstīšanu vispār. Liecinieks apgalvo, ka jau no 2010. gada februāra celtniecības darbi nav veikti un rēķini nav ne saņemti ne arī apmaksāti, bet lietas materiālos ir dokumenti, kas liecina par pretējo – rēķini tika saņemti un arī tika apmaksāti arī pēc šī laika. Liecinieks ir nekonsekvents savās liecībās, jo no sākuma liecina, ka neatceras ko ir parakstījis, bet pēc tam, ka nav parakstījis. Tā kā ir būtiska atšķirība starp "neatceras" vai "nav parakstījis", liecinieka liecības jāvērtē kritiski. Nav arī pierādījumu, kas apstiprinātu, ka paraksts ir viltots.

Norādīja, ka saskaņošanas akti var būt fiksēti grāmatvedības noteikumos, bet 2010. gada 1. oktobra akts atšķiras no vispār pieņemtajiem grāmatvedības dokumentiem un to nav parakstījuši grāmatveži, bet gan personas, kam ir paraksta tiesības, līdz ar šis dokuments nav bijis domāts kā grāmatvedības dokuments, bet gan kā dokuments, ar kuru parādnieks ir atzinis saistību.

Visi iebildumi par brīdinājumu uzskatāmi par nepamatotiem. Pieteicēja pārstāvis norādīja, ka par 2009. gadā veiktajiem darbiem pastāv strīds, kas tiek skatīts tiesā, bet par 2010. gadā veiktajiem darbiem strīds nav bijis, to apliecina norēķinu salīdzināšanas akts. Pietiecējs ir godprātīgi izpildīja Maksātnespējas likuma prasības un rīkojies likumā noteikto tiesību ietvaros, tāpēc lūdza pieteikumu apmierināt un pasludināt SIA "Landeks" maksātnespējas procesu

Tiesas sēdē parādnieka pilnvarotais pārstāvis A. Sabluks pieteikumu neatzina, norādot, ka tas ir apzināti nepatiess un pieteikumā ietvertie prasījumi nav pamatoti. Uz pieteicēja izsniegto brīdinājumu likumā paredzētajā termiņā iesniegti iebildumi. Ģenerālbūvuzņēmēja līguma Nr. BU08/09 (turpmāk arī – līgums) izbeigšanas paziņojumā norādīts, ka izbeidz līgumu arī visiem tā pielikumiem, kā arī minēts SIA "Landekss" pienākums pārtraukt darbus, līdz ar to darbus nepieņēma un nav tādu dokumentu, kas apšaubītu, ka līgums ir izbeigts. Pat ja darbi tika veikti, tie netika pieņemti, jo lietai nav pievienots neviens pieņemšanas-nodošanas akts starp pusēm. SIA "Palink" nevarot ierobežot SIA "Landekss" vēlmes rakstīt rēķinus, tomēr pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus, kas apstiprinātu, ka darbi ir veikti. Pieteicējs apstiprināja, ka 2010. gada 1. oktobra akts nav grāmatvedības dokuments. Pieteicējs to izmanto kā būtisku pierādījumu, savukārt, liecinieks (SIA "Palink" bijušais prokūrists) norādīja, ka šādu aktu nav parakstījis un arī pēc satura šādu dokumentu neatceras. Pie tam tiesā iesniegta tikai kopija, dokumenta oriģinālu pieteicējs nav iesniedzis un šādā situācijā akts ir apšaubāms. Sākotnēji pieteikumam 2010. gada 1. oktobra akts nebija pievienots, līdz ar to SIA "Palink" to nevarēja komentēt, jo tāda dokumenta nav SIA "Palink" rīcībā, tāpēc to nav pamata uzskatīt par pierādījumu. SIA "Palink" iebildumus darīja zināmus otrai pusei, līdz ar to prasījums nav pamatots.

Paralēli šim procesam notiek divas tiesvedības – Rīgas apgabaltiesā un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par šo cedēto prasījumu. Tātad pastāv strīdi, kuri tiek izskatīti tiesā. Strīda esamība vai neesamība būs konstatējama ar nolēmumu. SIA "Palink" samaksu neveica, jo uzskata prasījumus par nepamatotiem. Pieteicējs neņemot vērā SIA "Palink" iebildumus nevērsās tiesā vispārējā tiesvedības kārtībā. SIA "Palink" ir pat novirzījis pieteikumā norādīto summu darījumu kontā, iespējamā prasījuma apmierināšanai, un tas vēl jo vairāk liecina par to, ka uzņēmums ir spējīgs veikt apmaksu, bet to neveic, jo prasījumu neatzīst. Atbilstoši likumam, iebildumi ir vienīgais aizsargājošais līdzeklis pret maksātnespēju. SIA "Palink" iesniegtie iebildumi pieteicējam bija jāizvērtē godprātīgi un jārisina strīds prasības kārtībā. Pieteicējs neskatoties uz iebildumiem vērsās tiesā ar maksātnespējas pieteikumu, pieteikuma izskatīšanas laikā šis pieteikums nav atsaukts un tas liecina, ka pieteicējs nav godprātīgs. SIA "Palink" savos iebildumos atspoguļoja visus apstākļu, kā arī bija atrunas uz faktiskiem līguma nosacījumiem, kas darīja neiespējamus jebkurus prasījumus. Pamatojoties uz AT Senāta Civillietu departamenta 2010. gada 10.novembra sprieduma lietā Nr. SCP-207/2010, kā arī Ventspils tiesas 2011. gada 19. decembra lēmumā uzskata, ka ir pamats atzīt pieteikumu par apzināti nepatiesu. SIA "Palink" investē naudas līdzekļus un izmanto apgrozībā, zaudējumi var rasties, bet tas nenozīmē, ka uzņēmums nevar norēķināties. Tāpēc lūdza noraidīt maksātnespējas procesa pieteikumu, atzīt pieteikumu par apzināti nepatiesu un izbeigt SIA "Palink" maksātnespējas procesa lietu.

Pieteicēja juridiskās palīdzības sniedzējs zvērināts advokāts V. Zauls tiesas debatēs lūdza pieteikumu apmierināt, norādot, ka pieteicējs paskaidrojumos vairākkārt uzsvēris, ka pieteikums iesniegts ļaunprātīgi un ka pieteicēja vienīgā vēlēšanās ir panākt sava prasījuma izpildi. Atsaucoties uz Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktu, norādīja, ka kreditoram nav jāvāc informācija par darījuma partnera faktisko finanšu stāvokli. Tas, ka parādniekam pieder 55 veikali, vēl nenorādot uz uzņēmuma maksātspēju. Pie tam no SIA "Palink" bilances redzams, ka uzņēmums vairākus gadus strādā ar zaudējumiem. Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktā noteikts, ka pēc brīdinājuma nosūtīšanas ir jāsaņem motivēti iebildumi, lai kreditors varētu pārliecināties, vai pastāv strīds, kurš jārisina prasības tiesvedības kārtībā. No parādnieka iesniegtajiem iebildumiem uz brīdinājumu, pieteicējs nevarēja secināt, ka tie ir pamatoti iebildumi.

Iebildumos aprakstīta SIA "Landekss" un SIA "Palink" iepriekšējā sadarbība un tiesvedības vēsture, kas izriet no Ģenerālbūvuzņēmēja līguma. Visi iebildumi pamatoti uz Ģenerālbūvuzņēmēja līguma, no kura parādnieks vienpusēji atkāpies. Iebildumi nav celti par konkrētas saistības pamatotību un apmēru, bet gan tikai šī darījuma spēkā esamību. Neapstrīdot, ka Ģenerālbūvuzņēmēja līgums paredz vienpusēju atkāpšanos, norādīja, ka atkāpšanās no līguma neatbrīvo no saistību izpildes, kas ir jau radušās vai rodas pēc tam. Šādas saistības rašanās pierādījumi lietā ir iesniegti. Ar lietā esošajiem dokumentiem pierādīts, ka tiesiskās attiecības ir pastāvējušas arī pēc līguma izbeigšanas, pamatojoties uz 2009. gada 1. decembra pielikumu Nr. 5 un 2010. gada 5. janvāra pielikumu Nr. 6, līdz ar ko ir secinājums, ka līgums neparedzēja šādu pielikumu sastādīšanu un pielikumi uzradās pēc tam, līdz ar ko pielikumi ir vērtējami kā pastāvīgi, tiesiski darījumi, kuriem ir darījuma sastāvdaļas. Tāpēc ir loģiski, ka 2010. gadā SIA "Landekss" turpināja sniegt pakalpojumus un nodrošināja būves uzturēšanu celtniecības objektā, SIA "Palink" pieņēma šos darbus un daļēji apmaksāja – par janvāri, februāri, martu un aprīli, bet par pakalpojumiem, kas sniegti no maija līdz septembrim samaksa nav izdarīta.

Par 2010. gada 1. oktobra aktu pieteicēja juridiskās palīdzības sniedzējs norādīja, ka šim dokumentam ir būtiska pierādījuma nozīme. M.E. izdotajā prokūrā nebija noteiktas ierobežotas tiesības. Liecinieka M.E. liecības ir vērtējamas kritiski, jo liecinieka liecības ir nekonsekventas, gan norādot, ka neatceras kā parakstījis aktu, gan arī noliedzot tā parakstīšanu vispār. Liecinieks apgalvo, ka jau no 2010. gada februāra celtniecības darbi nav veikti un rēķini nav ne saņemti ne arī apmaksāti, bet lietas materiālos ir dokumenti, kas liecina par pretējo – rēķini tika saņemti un apmaksāti arī pēc 2010. gada februāra. Liecinieks ir nekonsekvents savās liecībās, jo no sākuma liecina, ka neatceras ko ir parakstījis, bet pēc tam, ka nav parakstījis. Tā kā ir būtiska atšķirība starp "neatceras" vai "nav parakstījis", liecinieka liecības jāvērtē kritiski. Nav arī pierādījumu, kas apstiprinātu, ka M.E. paraksts uz akta ir viltots.

Norādīja, ka saskaņošanas akti var būt fiksēti grāmatvedības noteikumos, bet 2010. gada 1. oktobra akts atšķiras no vispār pieņemtajiem grāmatvedības dokumentiem un to nav parakstījuši grāmatveži, bet gan personas, kam ir paraksta tiesības, līdz ar šis dokuments nav bijis domāts kā grāmatvedības dokuments, bet gan kā dokuments, ar kuru parādnieks ir atzinis saistību.

Visi iebildumi par brīdinājumu uzskatāmi par nepamatotiem. Pieteicēja pārstāvis norādīja, ka par 2009. gadā veiktajiem darbiem pastāv strīds, kas tiek skatīts tiesā, bet par 2010. gadā veiktajiem darbiem strīds nav bijis, to apliecina norēķinu salīdzināšanas akts. Pietiecējs ir godprātīgi izpildīja Maksātnespējas likuma prasības un rīkojies likumā noteikto tiesību ietvaros, tāpēc lūdza pieteikumu apmierināt un pasludināt SIA "Landeks" maksātnespējas procesu.

Noklausoties parādnieka pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un novērtējot tos kopsakarā ar pārējiem lietā gūtajiem pierādījumiem, atzīstams, ka pieteikums par juridiskas personas maksātnespējas procesa pasludināšanu ir pamatots un apmierināms.

Civilprocesa likuma 363.¹³ panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē pieteikumā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi.

Kā to pamatoti paskaidrojumos tiesas sēdē norādīja SIA "Palink" pārstāvis, lietās, kas tiek izskatītas sevišķās tiesāšanās kārtībā, nekad nav strīda par tiesībām. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 258. pantu, ja sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.

Savukārt kārtību, kādā ir izskatāmas juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, regulē speciālā Civilprocesa likuma nodaļa, proti, sestās sadaļas 46.¹ nodaļa "Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas", kurā iekļautas tiesību normas, kas ir speciālas tiesību normas attiecībā pret vispārīgām tiesību normām, kas ietvertas Civilprocesa likuma ceturtajā sadaļā "Prasības tiesvedība" un sestās sadaļas "Sevišķā tiesāšanas kārtība" 31. nodaļā "Vispārīgie noteikumi". Civilprocesa likuma 46.¹ nodaļā maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas paredzēta tikai tādā gadījumā, ja līdz sprieduma taisīšanai tiesa konstatē, ka iesniedzējs nav samaksājis valsts nodevu vai maksātnespējas procesa depozītu (Civilprocesa likuma 363¹¹ .panta ceturtā daļa).

Savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 363.¹³ panta devītajai daļai, ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskas personas maksātnespējas procesa lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu.

Ņemot vērā norādīto, sevišķās tiesāšanās kārtībā izskatāmajās lietās, kurās tiek lemts jautājums par to vai juridiska persona ir pasludināma par maksātnespējīgu, nevar rasties strīds par tiesībām. Civilprocesa likums ir uzlicis tiesai pienākumu, izskatot maksātnespējas procesa pieteikumu, konstatēt vai nekonstatēt pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību un izvērtēt pieteikuma pamatotību vai nepamatotību, proti, izskatīt lietu pēc būtības, atbilstoši Civilprocesa likuma 363.¹³ panta noteikumiem.

Maksātnespējas likums nenosaka, kādā gadījumā uzskatāms, ka iespējamais parādnieks cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu, no vispārējiem civilprocesa principiem izriet, ka iebildumos uz brīdinājumu jānorāda tie fakti, ar kuriem tiek pamatots prasījums vai iebildumi (Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2009. gada 22. oktobra lēmums CA-3583/22, 2009. g.). Tādējādi tiesai, izskatot maksātnespējas procesa lietu, pašai ex officio jāpārliecinās par pieteicēja tiesībām un tieši par prasījuma pamatotību un apmēru, kā arī par parādnieka iebildumu pamatotību.

Pieteikumā norādīta Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktā paredzētā maksātnespējas procesa pazīme – parādnieks nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 3000 latu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu.

Pieteicēja S.G. tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu apstiprina pieteikuma pievienotais 2011. gada 5. augusta cesijas līgums, kas noslēgts starp SIA "Landekss" un S.G., ar kuru cedētas prasījuma tiesības, kas izriet no cedenta izrakstītajiem rēķiniem, pamatojoties uz 2008. gada 18. septembra Ģenerālbūvuzņēmēja līgums Nr. BU08/09 pielikumiem Nr. 5, 6.

2011. gada 5. augustā pieteicējs nosūtījis SIA "Palink" brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. 2011. gada 15. augustā SIA "Palink" cēlusi iebildumus pret izvirzītajiem prasījumiem, uzskatot, ka tiem nav tiesiska pamata, jo SIA "Palink" neesot un nekad nav bijis pienākuma veikt brīdinājumā norādīto summu samaksu. Maksātnespējas pieteikumā norādīti argumenti, kāpēc SIA "Palink" iebildumus pieteicējsuzskata par nepamatotiem, līdz ar to tiesai jāizvērtē parādnieka iebildumu pamatotība un argumentu, kuru dēļ pieteicējs iebildumus uzskatījis par nepamatotiem, pamatotība.

SIA "Palink" 2010. gada 5. februāra paziņojumā informējusi SIA "Landekss" ka, Ģenerālbūvuzņēmēja līgums Nr. BU08/09 ar visiem tā pielikumiem, saskaņā ar līguma 6.3. punktā paredzēto tiesību izmantošanu, vienpusēji izbeigts 2010. gada 19. februārī. Līdz ar to spēkā neesošs līgums nevar radīt nekādas turpmākas saistības, tajā skaitā rēķinu, kas izsniegti pēc līguma un tā pielikumu izbeigšanas, samaksas pienākumu.

Pēc norādītā paziņojuma saņemšanas, saskaņā ar līguma 6.4. punktu, SIA "Landekss" bija jāpārtrauc darbu izpildi būvobjektā. Šī pienākuma neizpilde vai nepienācīga izpilde no SIA "Landekss" puses nevar radīt SIA "Palink" tiesisku pienākumu apmaksāt rēķinus par jebkādiem SIA "Landekss" veiktiem darbiem (pat ja tādi veikti), kuru veikšanu SIA "Palink" nav vēlējusies, nav tos pieņēmusi un tiešā veidā vairākkārt lūgusi atbrīvot būvobjektu.

Saskaņā ar līguma 2.5. punktu norēķini par faktiski paveiktajiem darbiem notiek, saskaņā ar darbu izmaksu tāmi un pamatojoties uz abpusēji parakstītiem darbu pieņemšanas-nodošanas aktiem. Neviens no rēķiniem nav pamatots uz SIA "Palink" parakstītu pieņemšanas-nodošanas aktu, jo SIA "Palink" šos darbu nav nedz uzdevis, nedz arī pieņēmis. Apgalvojums, ka tas, ka SIA "Palink" iesniedzis motivētu atteikumu par darbu nepieņemšanu, ir pamats uzskatīt, ka darbi no SIA "Palink" puses ir pieņemti, nav pamatots, jo, saskaņā ar līguma 4.6. punktu tas nedod pamatu uzskatīt, ka darbi ir izpildīti.

Tiesa atzīst parādnieka argumentu, ka rēķini paši par sevi neliecina par parādnieka pienākumu veikt apmaksu un secīgi neizpildītas saistības pastāvēšanas faktu. Lai konstatētu Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktā paredzēto maksātnespējas pazīmi, tiesai jāpārliecinās par saistības izpildījuma pieprasījuma pamatotību, t.i. vai starp pieteicēju un parādnieku pastāv neizpildīta saistība, kuras izpildes termiņš ir iestājies.

Saistības pamatotības apstiprināšanai tiesā iesniegti SIA "Landekss" izrakstītie rēķini, Formas Nr. 2 un akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu.

Pārbaudot pieteicēja un parādnieka iesniegtos dokumentus tiesa secina, ka starp SIA "Palink" un SIA "Landeks" pastāv strīds par Ģenerālbūvuzņēmēja līguma Nr. BU08/09 ar visiem tā pielikumiem spēkā esamību. Tādējādi tiesai jānovērtē, vai rēķini, pamatojoties uz kuriem iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, attiecināmi uz attiecīgo strīdu, vai arī, kā to apgalvo pieteicējs, tie pamatoti uz patstāvīgu saistību.

Lietas materiālos esošais SIA "Palink" 2010. gada 5. februāra paziņojums Nr. 01-02/60 apstiprina, ka parādnieks, pamatojoties uz līguma 6.3. punktu, vienpusēji ar 2010. gada 19. februāri izbeidzis līgumu, vienlaicīgi lūdzot pārtraukt jebkādas darbības saskaņā ar līgumu, lai neradītu sev un pasūtītājam liekus izdevumus un zaudējumus. Līdz ar to pēc 2010. gada 19. februāra SIA "Landeks" nav tiesiska pamata veikt jebkādus darbus un izstādīt rēķinus tieši uz šī līguma pamata.

Lai gan SIA "Landeks" un pieteicējs nepiekrīt tam, ka līgums ir izbeigts, tiesa secina, ka starp pusēm šajā jautājumā pastāv strīds, kas jau tiek risināts Rīgas apgabaltiesas lietvedībā esošās civillietas ietvaros.

SIA "Landeks" izrakstītajos rēķinos norādīta atsauce uz Ģenerālbūvuzņēmēja līguma Nr. BU08/09 pielikumiem Nr. 5 un Nr. 6.

Pielikuma Nr. 6 3. punktā noteikts, ka būvlaukuma uzturēšanu SIA "Landeks" jāveic katru mēnesi līdz pasūtītājs paziņos par pielikuma darbības izbeigšanos. Pielikuma 7. punktā noteikts, ka pielikums ir līguma neatņemama sastāvdaļa. Tādējādi tiesa secina, ka pielikuma darbība izbeidzās 2010. gada 19. februārī un pēc šī datuma SIA "Landeks" nebija jāveic pielikumā norādītie darbi, saskaņā ar līgumu.

Lietas materiāliem pievienoto rēķinu saņemšanu apliecinājušas SIA "Palink" darbinieces K.K.M. un A.M. Šo rēķinu pamatotību SIA "Palink" līdz maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tiesā nebija apstrīdējis. Prasības pieteikums pret SIA "Landekss" un S.G. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts 2011. gada 17. novembrī, t.i. pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas. Tomēr pierādījumi tam, ka SIA "Palink" būtu akceptējusi pielikuma Nr.6 1. punktā norādīto būvlaukuma uzturēšanu pēc līguma vienpusējas izbeigšanas, faktiski turpinot Ģenerālbūvuzņēmēja līguma Nr. BU08/09 darbību vai nodibinot jaunu saistību, tiesā nav iesniegti. Līdz ar to tiesa secina, ka nav pietiekama pamata, lai atzītu, ka SIA "Palink" ir pienākums apmaksāt rēķinus, kas izrakstīti par objekta uzturēšanu Rīgā, A. Dambrovska ielā 26, IKI tirdzniecības centrs. Pie šādiem apstākļiem tiesa nav guvusi pārliecību par pieteicēja tiesībām un tieši, ka par 2010. gada 18. augusta rēķina Nr. LAN10-000041, 2010. gada 18. augusta rēķina Nr. LAN10-000042, 2010. gada 8. septembra rēķina Nr. LANl0-000047, 2010. gada 1. maija rēķina Nr. LAN 10-000030, 2010. gada 17. jūnija rēķina Nr. LAN 10-000025 pamatotību un līdz ar to arī par SIA "Palink" pienākumu tos apmaksāt.

Līguma pielikums Nr. 5 noslēgts par konkrētu būvdarbu veikšanu ar noteiktu darbu izpildes termiņu līdz 2009. gada 15. decembrim. Bez tam pielikuma 1.4. punktā norādītā pārseguma veidņu īres summa norādīta Ls 1257,98. Pielikums neparedz regulāru ikmēneša pakalpojuma sniegšanu iznomājot pārseguma veidnes. Tātad rēķini par veidņu īri nepamatoti izrakstīti atsaucoties uz pielikumu Nr. 5. Tāpēc tiesai jāpārbauda saistības, uz kuras pamata izrakstīts 2010. gada 18. augusta rēķins Nr. LAN 10-000039, 2010. gada 18. augusta rēķins Nr. LAN 10-000040, 2010. gada 8. septembra rēķins Nr. LAN 10-000046, 2010. gada 17. jūnija rēķins Nr. LAN 10-000026, 2010. gada 1. maija rēķins Nr. LAN 10-000031 pastāvēšanas fakts.

Attiecībā uz norādītajiem rēķiniem, kas izsniegti par pārseguma veidņu īri, tiesa secina, ka parādnieks nepiekrīt šo rēķinu pamatotībai un secīgi neveic arī samaksu par tiem, pamatojoties uz to, ka starp pusēm, līdzīgi kā attiecībā uz rēķiniem, kas izsniegti par būvobjekta uzturēšanu, izbeigtas līgumiskās attiecības, kas nodibinātas ar Ģenerālbūvuzņēmēja līgumu Nr. BU 08/09. Tajā pašā laikā apšaubot saistības pamatotību SIA "Palink" nav norādījis, ka šāds pakalpojums no SIA "Landeks" nav bijis saņemts. Šādu secinājumu tiesa izdara pārbaudot parādnieka iebildumus uz brīdinājumu, kur norādīts: "Turklāt vēršam Jūsu uzmanību uz Ģenerālbūvuzņēmēja līguma 6.4. punktu, kas paredz ģenerālbūvuzņēmēja - SIA "Landekss" pienākumu pārtraukt Darbu izpildi Būvobjektā ar Pasūtītāja - SIA "Palink" paziņojuma par Līguma un/vai tā pielikumu izbeigšanu saņemšanas brīdi. Lūgumu ievērot Ģenerālbūvuzņēmēja līguma Nr. BU 08/09 6.4. punktu un pārtraukt jebkādas darbības SIA "Palink" izteica arī 2010. gada 5. februāra Paziņojumā par līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Šī nolīgtā pienākuma neizpilde vai nepienācīga izpilde no SIA "Landekss" puses nevar radīt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Palink" tiesisku pienākumu apmaksāt rēķinus par jebkādiem SIA "Landekss" veiktiem darbiem (pat ja tādi veikti), kuru veikšanu SIA "Palink" nav vēlējusies, nav tos pieņēmusi un ir tiešā veidā vairākkārt lūgusi Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Landekss" sakarā ar Ģenerālbūvuzņēmēja līguma izbeigšanu atbrīvot būvobjektu Rīgā, A. Dombrovska ielā 26."

Atbilstoši Civilprocesa likuma 104. panta pirmajai daļai paskaidrojumos ietvertās ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Lai gan SIA "Palink" iebildumos un paskaidrojumos norādījusi, ka regulāri aicinājusi SIA "Landekss" atbrīvot būvlaukumu no tās mantām, pierādījumi, kas apliecinātu šāda fakta esamību tiesā nav iesniegti. Tāpat tiesā nav iesniegti pierādījumi paskaidrojumos norādītajam faktam, ka būvobjektā norīkota apsardze, bez iepriekšēja saskaņojuma neielaižot tajā nevienu trešo personu, tajā skaitā arī SIA "Landekss" pārstāvjus. Tādā veidā tiesā nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu, ka SIA "Landeks" iznomātie betona veidņi neatrodas būvobjektā un ja neatrodas, tad no kāda laika, kas būtu pamats konstatēt, ka SIA "Palink" nav pienākuma apmaksāt rēķinus par pārseguma veidņu nomu. Bez tam paskaidrojumos SIA "PALINK" norāda, ka patstāvīgi risina jautājumu par pārseguma veidņu nomu ar SIA "S47 veidņi betonam", kura izbeigusi betona veidņu nomas līgumu ar SIA "Landeks". Lietas materiāliem pievienotais SIA "S47 veidņi betonam" SIA "Landekss" adresētais brīdinājums par betona veidņu nomas līguma izbeigšanu, nesniedz ziņas par tādiem faktiem, kas apstiprinātu, ka SIA "Palink" ir noslēdzis patstāvīgu līgumu ar šo uzņēmumu vai arī, ka visi SIA "Landekss" lietošanā nodotie veidņu materiāli nodoti SIA "S47 veidņi betonam" un netiek izmantoti būvobjektā. Pie šādiem apstākļi norādītais brīdinājums pats par sevi neapstiprina SIA "Landeks" par betona veidņu nomu SIA "Palink" izsniegto rēķinu nepamatotību.

Civillikuma 1511. pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Savukārt Civillikuma 1512. pants nosaka, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Lai gan parādnieks iebildumos pret brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu izteicis apgalvojumu, ka starp pusēm nepastāv tiesiska attiecība, tas ir pretrunā ar paša parādnieka veiktajām darbībām, ko apliecina iebildumiem pievienotie SIA "Landekss" 2010.gada 3.marta rēķins par pārseguma veidņu īri februārī un 2010.gada 1.aprīļa rēķins par pārseguma veidņu īri martā, kurus parādnieks apmaksājis 2010.gada 15.martā un 9.aprīlī. Tādējādi jāizdara secinājums, ka starp SIA "Landeks" un SIA "PALINK" nodibinātas tiesiskās attiecības, kuras SIA "PALINK" akceptējusi veicot rēķinu apmaksu, t.i. viena puse nomājusi pārseguma veidņus un otra puse maksājusi nomas maksu.

Tiesa atzīst, ka šīs līgumiskās attiecības nav dibinātas uz Ģenerālbūvuzņēmēja līgumu Nr. BU 08/09, un ir patstāvīgs līgums. Lai gan līgums nav noslēgts rakstveidā, Civillikums darījuma rakstveida formu šāda rakstura tiesiskajām attiecībām obligāti nepieprasa. Par līgumisko attiecību esamību liecina tas, ka parādnieks pieņēmis SIA "Landeks" sniegto pakalpojumu – pārseguma veidņu nomu un apmaksājis šo pakalpojumu atbilstoši izsniegtajiem rēķiniem līdz 2010. gada aprīlim.

Parādnieka apgalvojumu, ka šie rēķini apmaksāti kļūdaini tiesai jāvērtē kritiski, jo rēķinu saņemšanu un apmaksu apstiprinājuši vairāki SIA "Palink" darbinieki. Tāpēc tiesa uzskata, ka komersants, kas savu saimniecisko darbību vada kā rūpīgs saimnieks nepamatotu rēķinu apmaksu būtu savlaicīgi konstatējis un novērsis vai arī savlaicīgi cēlis iebildumus par nepamatotu maksājumu izdarīšanu, pieprasot SIA "Landeks" atmaksāt samaksātās naudas summas, atteikuma gadījumā ceļot prasību tiesā. Bez tam parādnieka apgalvojuma, ka rēķini apmaksāti kļūdaini, pamatotību apšaubīt liek tas fakts, ka rēķinu apmaksa notikusi ar vairāku dienu intervālu – 2010. gada 18. februāra rēķins apmaksāts 1. martā, 2010. gada 3. marta rēķins apmaksāts 15. martā un 2010. gada 1.aprīļa rēķins 9. aprīlī.

Rīgas apgabaltiesas lietvedībā esošās lietas ietvaros celtā pretprasība par Ģenerālbūvuzņēmēja līguma Nr. BU 08/09 ar visiem tā pielikumiem atzīšanu par izbeigtu un spēkā neesošu no 2010. gada 19. februāra un pienākuma uzlikšanu SIA "Landekss" atbrīvot SIA "Palink" piederošu nekustamo īpašumu Rīgā, A.Dombrovska ielā 26, no SIA "Landekss" piederošām mantām un ar SIA "Landekss" saistītajām personām, nodot SIA "Palink" ar būvniecību saistītos dokumentus, un piedzīt no SIA "Landekss" naudas summu Ls 17563,56 nesatur prasījumus par kļūdaini apmaksāto rēķinu atzīšanu par nepamatotiem, spēkā neesošiem un uz to pamata izdarīto maksājumu atmaksāšanu. Bez tam tiesa pārbaudot, Rīgas apgabaltiesā celtās prasības ar visiem tās papildinājumiem un pretprasības ar tās papildinājumiem (civillieta Nr. C04199610) pieteikumu kopijas, kas pievienotas lietas materiāliem, nekonstatē tajos norādi uz šajā lietā iesniegtajiem rēķiniem, uz kuriem pamatots konkrētajā lietā izskatāmais maksātnespējas procesa pieteikums.

To, ka SIA "Palink" saņēmis SIA "Landeks" izsniegtos rēķinus par pārseguma veidņu īri par 2010. gada aprīli, maiju, jūniju, jūliju un augustu apstiprina lietas materiāliem pievienoto rēķinu un Formu Nr. 2 kopijas, kuru saņemšanu apliecinājušas SIA "Palink" nodarbinātās personas A.M. un K.K.M. Parādnieka pārstāvja arguments, ka K.K.M. nebija tiesīga parakstīties par norādīto dokumentu saņemšanu nav pamatots ar lietā gūtiem pierādījumiem. Trešās personas un šajā gadījumā SIA "Landeks", ir tiesīgas pamatoti uzskatīt, ka persona, kas uzņēmuma telpās uzstājas kā šī uzņēmuma darbinieks ir tiesīga pieņemt dokumentus, kas adresēti šim uzņēmumam. Uzņēmuma iekšējās darba kārtības un drošības organizācijas nodrošināšana ir paša uzņēmuma pienākums, tāpēc tiesa neatzīst par pamatotu SIA "Palink" pieteikumu par K.K.M. prakses līguma kā pierādījuma pievienošanu šai lietai, jo tiesai netika iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu faktu, ka SIA "Landeks" bija informēts un viņam bija jāzina, ka K.K.M. nav tiesības parakstīties par rēķinu un Formu Nr. 2 saņemšanu. A.M. tiesības apstiprināt dokumentu saņemšanu ar savu parakstu SIA "Palink" nav noliedzis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka starp SIA "Landeks" un SIA "Palink" izveidojušās līgumiskās attiecības, uz kuru pamata SIA "Landekss" izsniegusi "Palink" 2010. gada 18. augusta rēķinu Nr. LAN 10-000039, 2010. gada 18. augusta rēķinu Nr. LAN 10-000040, 2010. gada 8. septembra rēķinu Nr. LAN 10-000046, 2010. gada 17. jūnija rēķinu Nr. LAN 10-000026, 2010. gada 1. maija rēķinu Nr. LAN 10-000031.

Parādnieka pārstāvis paskaidrojumos norādījis, ka nevienā no rēķiniem pievienotajām Formām 2 par izpildītajiem darbiem būvobjektā nav SIA "Palink" attiecīgā pārstāvja un objekta Būvuzrauga rakstveida apliecinājuma par darbu pieņemšanu. Tā kā tiesa secinājusi, ka rēķini Nr. LAN 10-000039, Nr. LAN 10-000040, Nr. LAN 10-000046, Nr. LAN 10-000026, Nr. LAN 10-000031izsniegti pamatojoties uz patstāvīgi radušos saistību, atsauce uz Ģenerālbūvuzņēmēja līguma Nr. BU 08/09 nav pamatota, savukārt pierādījumu par to, ka šajā saistībā puses ir vienojušās par to, ka Formu 2 un un/vai rēķinus tiesīgi apliecināt tikai Būvuzraugs un attiecīgs SIA "Palink" pārstāvis. Bez tam, pārbaudot lietas materiāliem pievienotā Ģenerālbūvuzņēmēja līguma Nr. BU 08/09 saturu, tiesa konstatēja, ka, lai gan līguma 4.1. punktā paredzēta Būvuzrauga pieaicināšana, tomēr līgumslēdzējas puses par konkrētu personu nav vienojušās, tādējādi Būvuzrauga obligāta piedalīšanās Formas 2 vai jebkādu citu dokumentu apliecināšanā atzīstama par neiespējamu, jo šāda persona nav izvēlēta.

Pieteicēja prasījuma pamatotībai lietā iesniegta 2010. gada 1. oktobra akta par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu notariāli apliecināta kopija, kuru parakstījis SIA "Palink" tālaika prokūrists M.E., tādējādi apstiprinot, ka SIA "Palink" pret SIA "Landeks" par laiku no 2010. gada 1. maija līdz 2010.gada 1. oktobrim uzkrājušās neizpildītas saistības (kredīts) Ls 21979,36.

SIA "Palink", šī pierādījuma atspēkošanai, iesniedza M.E. SIA "Palink" adresētu 2011. gada 5. decembra paskaidrojumu, kurā norādīts, ka salīdzināšanas akta kopijā redzamais paraksts vizuāli atšķiroties no viņa personiskā paraksta, neatceroties, ka būtu tādu dokumentu parakstījis, kā arī savstarpējo norēķinu salīdzināšanu sastādīšana un parakstīšana nav ietilpusi viņa darba pienākumos. Ar šādām lietām nodarbojoties SIA "Palink" grāmatvede, kuras tiešajos darba pienākumos, saskaņā ar amata aprakstu, ietilpa grāmatvedības aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu sastādīšana un parakstīšana.

Tiesas sēdē uzaicināts sniegt liecību M.E. paskaidroja, ka aktā norādītajā laikā ir bijis SIA "Palink" prokūrists. Līdz 2009. gada beigām vai 2010. gada sākumam SIA "Landekss" veica darbus objektā. Atceras, ka bija strīds par apsardzes pakalpojumu sniegšanu. Bijusi vienošanās, ka SIA "Landeks" pabeidz objekta celtniecību, bet SIA "Landeks" nav izvedusi no objekta savu apsargu un veidņus. Rēķinu apmaksai SIA "Palink" nepiekrita, uzstādījums bijis tāds, ka apmaksa tiek veikta tikai par spēkā esošiem rēķiniem. Līgums tika izbeigts 2010. gada februārī un pēc tam rēķinu apmaksa netika veikta. Bija sastādīts paziņojums par līguma izbeigšanu. Neatceras, vai ir parakstījis 2010. gada 1. oktobra aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, šo dokumentu pirmo reizi ieraudzījis, kad to viņam parādījis SIA "Palink" pārstāvis pirms trim nedēļām, norādīja, ka, ja arī ir parakstījis, tad tikai kopā starp citiem dokumentiem. Vēlāk mainīja liecību, norādot, ka paraksts uz akta nav viņa izdarīts. Parakstu uz 2011. gada 5. decembra paskaidrojuma atzina kā savu.

Civilprocesa likuma 179. panta pirmajā daļā norādītais pieteikums par rakstveida pierādījuma – 2010. gada 1. oktobra akta par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, viltojumu maksātnespējas procesa lietā nav iesniegts. Līdz ar to tiesai nav pamata veikt Civilprocesa likuma 179. panta trešajā daļā paredzēto pārbaudi.

2011. gada 6. decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesā (civillieta Nr. 30766011) iesniegti prasības papildinājumi, kur lūgts atzīt par spēkā neesošu 2010. gada 1. oktobra aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, pieteicējs nav lūdzis izslēgt aktu no pierādījumiem, secīgi, atbilstoši Civilprocesa likuma 178. panta piektajai daļai, tiesai jālemj par tā izmantošanas pieļaujamību šajā lietā. Kā tas norādīts Civilprocesa likuma komentāru 258. lpp. (Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 976. lpp.), tā kā apstrīdēt var visu, tiesai jānovērtē rakstveida pierādījumu apstrīdēšanas veids, pamati, motivācija un ticamība.

Civilprocesa likuma 97. panta pirmā daļa uzliek tiesai pienākumu novērtēt pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Pie tam atbilstoši šīs normas otrajai daļai nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Civilprocesa likuma 95. panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus. Tiesā iesniegts 2010. gada 1. oktobra akta par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu notariāli apliecināts noraksts, tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2011. gada 23. novembrī notārs ir apliecinājis noraksta atbilstību uzrādītajam dokumentam. Savukārt M.E. paraksta autentiskumu vai gluži pretēji tā neatbilstību M.E. pašrocīgi izdarītam parakstam var atstiprināt tikai kompetenta eksperta atzinums, jo šāda fakta konstatācijai ir nepieciešamas speciālas zināšanas, bet tāds atzinums šajā lietā nav iesniegts.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā celtās prasības pieteikuma kopijas redzams, ka 2010. gada 1. oktobra akts apstrīdēts, jo:

1. M.E. neatceroties, ka tādu būtu rakstījis – secināms, ka šāds apgalvojums ir subjektīvs un nav objektīvi pārbaudāms;

2. šādu grāmatvedības aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu sastādīšana un parakstīšana neietilpstot M.E. kā prokūrista pienākumos – šis arguments nav guvis apstiprinājumu ar citiem tiesā pārbaudāmiem pierādījumiem, kas ļautu izdarīt secinājumus, ka SIA "Palink" prokūristam būtu ierobežotas tiesības parakstīt kādu konkrētu dokumentu veidu un pie tam pastāvētu kādi objektīvi pierādāmi apstākļi, kas apstiprinātu faktu, kas attiecībā uz SIA "Landeks" nav attiecināms Komerclikuma 36. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais, ka prokūras apjoma ierobežojums nav spēkā attiecībā uz trešajām personām;

3. šādu dokumentu sagatavošana ietilpstot SIA "Palink" debitoru un kreditoru uzskaites un kontroles grāmatveža amata pienākumos – līdzīgu argumentāciju tiesa jau izvērtēja attiecībā uz K.K.M. tiesībām apliecināt dokumentu saņemšanu. Grāmatveža darba pienākumu apraksts nav attiecināms kā pierādījums šajā civillietā, jo trešajām personām nav saistoša uzņēmuma darba kārtības iekšējā organizācija, ja vien trešās personas to tieši nav uzņēmusies kā sev saistošu. Attiecīgi pierādījumi tādam faktam lietā nav iesniegti.

4. šaubas par akta tapšanas veidu un apstākļiem radot tas, ka aktā grāmatvedības dati atspoguļoti datorsalikumā, kas neatbilstot vispārpieņemtajai grāmatvedības praksei, jo grāmatvedībā viena no pusēm salīdzinājumus izdarot rokrakstā. Savukārt pieteicējs norādīja, ka šis akts nav sastādīts kā grāmatvedības dokuments. Tas, ka dokumentu parakstījis komercsabiedrības prokūrists liecinot tieši par to, ka dokumenta mērķis esošo parādsaistību apliecināšana. Šāds apgalvojums atzīstams par atbilstošāku Komerclikuma 34. panta pirmās daļas noteikumiem, kur noteikts, ka prokūra ir komercpilnvara, kas piešķir prokūristam tiesības komersanta vārdā slēgt darījumus un veikt citas ar jebkuru komercdarbību saistītas tiesiskās darbības, ieskaitot visas procesuālās darbības tiesvedības gaitā (prasības celšana, izlīgums, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana u.tml.). Tādējādi prokūristam, atbilstoši Komerclikuma regulējuma, uzņēmumā ir pārvaldes institūcijas statuss, nevis darbinieka statuss, kam ar amata aprakstu noteikta konkrētu pienākumu izpilde.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka motīvi, uz kuru pamata apstrīdēts rakstveida pierādījums, nav pietiekami, lai lemtu, ka 2010. gada 1. oktobra akts ir absolūti nepieļaujams un nav vērtējams kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem kā pierādījums šajā lietā. Līdz ar to 2010. gada 1. oktobra aktu tiesa vērtē kopsakarā ar pārējiem lietā pārbaudītajiem pierādījumiem. Tā kā tiesa iepriekš secinājusi, ka, uz lietā esošo pierādījumu pamata, nav gūta pārliecība par pieteicēja tiesībām saņem samaksu pēc 2010. gada 18. augusta rēķina Nr. LAN10-000041, 2010. gada 18. augusta rēķina Nr. LAN10-000042, 2010. gada 8. septembra rēķina Nr. LANl0-000047, 2010. gada 1. maija rēķina Nr. LAN 10-000030, 2010. gada 17. jūnija rēķina Nr. LAN 10-000025, tad tiesa neņemot vērā to, ka parādnieks prasību par šo rēķinu atzīšanu par spēkā neesošiem cēlis tikai pēc maksātnespējas procesa ierosināšanas, un atzīst, ka pieteicējs attiecībā uz prasījumu, kas pamatots ar šiem rēķiniem nav pierādījis.

Savukārt vērtējot prasījuma, kas pamatots uz 2010. gada 18. augusta rēķina Nr. LAN 10-000039 par LS 2515,95, 2010. gada 18. augusta rēķina Nr. LAN 10-000040 par Ls 2599,82, 2010. gada 8. septembra rēķina Nr. LAN 10-000046 par 2599,82, 2010. gada 17. jūnija rēķina Nr. LAN 10-000026 par Ls 2599,82, 2010. gada 1. maija rēķina Nr. LAN 10-000031 par Ls 2515,95, pamatotību tiesa secina, ka lietā ir iesniegti pierādījumi tam, ka starp pusēm pastāv tiesiska attiecība, uz kuras pamata izsniegti rēķini par pārseguma veidņu nomu. Iepriekš norādītie pierādījumi apstiprina, ka pieteicējs parādnieka sniegtos iebildumus uz brīdinājumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu pamatoti uzskatījis par nepamatotiem, jo parādnieks zinot par saistības pastāvēšanu (rēķini un Formas Nr. 2 saņemtas SIA "Palink"), nav izteicis SIA "Landekss" pretenzijas par rēķinos norādītajām summām vai pašiem rēķiniem. Ja SIA "Palink" uzskatīja, ka starp to un SIA "Landekss" pastāv strīds par saistību izpildes pienākuma apmēru vai pastāvēšanu SIA "Palink" varēja izmantot savas civilprocesuālās tiesības ceļot prasību tiesā nekavējoties, tūlīt pēc viņaprāt nepamatoto rēķinu saņemšanas vai maksātnespējas procesa pieteikuma brīdinājuma saņemšanas. Prasība, kas iesniegta tiesā tikai pēc pieteikuma par maksātnespēju iesniegšanas tiesā nav pamats, lai uzskatītu, ka starp pusēm ir pastāvējis strīds par saistībām.

Pārbaudot 2011. gada 28. novembra konta apkalpošanas līgumu Nr. KD-11/05, konstatēts, ka tā 2. punktā ietverts atceļošs nosacījums – termiņš līdz 2012. gada 27. maijam, līdz kuram, jāstājas spēkā nolēmumam civillietā C20766011, ar kuru SIA "Palink" prasība pret SIA "Landeks" par līguma pielikumā norādīto rēķinu atzīšanu par spēkā neesošiem noraidīta pilnībā, līdz ar to tiesai jāatzīst, kā šī atceļošā nosacījuma neiestāšanā (faktiskajos tiesvedības procesa termiņos) nav iespējama.

Parādnieka pārstāvju arguments, ka tieši pieteicējam bija jāceļ tiesā prasība nevis jāiesniedz pieteikums par maksātnespējas procesa pasludināšanu nav pamatots, jo spēkā esošais normatīvais regulējums paredz kreditoram alternatīvas izvēles iespējas neizpildītu parādsaistību pastāvēšanas gadījumā – vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par parāda piedziņu vai iesniegt pieteikumu par maksātnespējas pasludināšanu. Ja persona pamatoti uzskata, ka par saistības pamatu nepastāv strīds, prasības tiesvedības uzsākšana nebūtu pamatota un neatbilstu arī 2011. gada 10. februāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 54 "Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2011. gadam" (prot. Nr.8 20.§) noteiktajam, ka Latvijā līgumu izpildes jomu regulē ne tikai Civilprocesa likums, bet arī Administratīvā procesa likums, Administratīvā procesa pārkāpumu kodekss, Maksātnespējas likums, Komerclikums un citi normatīvie akti.

Ņemot vērā iepriekš norādīto tiesas atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka SIA "Palink" nav izpildījusi parādsaistības, kas izriet no 2010. gada 18. augusta rēķina Nr. LAN 10-000039 par LS 2515,95, 2010. gada 18. augusta rēķina Nr. LAN 10-000040 par Ls 2599,82, 2010. gada 8. septembra rēķina Nr. LAN 10-000046 par 2599,82, 2010. gada 17. jūnija rēķina Nr. LAN 10-000026 par Ls 2599,82, 2010. gada 1. maija rēķina Nr. LAN 10-000031 par Ls 2515,95, no kurām pamatparāda summa kopā ir Ls 12831,36.

Lietas materiāliem pievienoto cesijas līgumā norādīts, ka pieteikuma iesniedzējam cedētas saistības, izriet no līguma, kura spēkā esamība apstrīdēta tiesā. Tomēr, tā kā konstatēta patstāvīgas saistības pastāvēšana un cesijas līgumā saistības cedētas norādot konkrētus rēķinus, secināms, ka uz pieteicēju kā cesionāru pārgājušas prasījuma tiesība, kas izriet no šiem konkrētajiem rēķiniem neatkarīgi no saistības nodibināšanas veida.

Tiesa atzīst parādnieka pārstāvja norādi uz to, ka Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktā nav tiesiskas nozīmes prasījumiem par līgumsoda samaksu par pilnīgi pamatotu. Tāpēc tiesa nevērtē pieteicēja veikto līgumsoda aprēķinu un tā pamatojumu, kā arī neņem to vērā izvērtējot vai pastāv maksātnespējas procesa pazīme.

Tomēr izvērtējot iepriekš norādīto, atzīstams, ka Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktā norādītā juridiskas personas maksātnespējas procesa pazīme ir konstatējama – SIA "Palink" nav nokārtojis saistības, kuru pamatparāda summa pārsniedz 3000 latus un kurām ir iestājies izpildes termiņš. Parādnieks ir saņēmis kreditora, kurš ieguvis prasījuma tiesības cesijas ceļā, brīdinājumu par nodomu iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu un parādnieka iebildumi pret prasījumu atzīti par nepamatotiem.

Tāpat tiesa secina, ka SIA "Palink" norāde uz to, ka parādnieka aktīvi, pašu kapitāls un apgrozāmie līdzekļi ievērojami pārsniedz prasījumu pamatojošas saistības apmēru, kā arī norāde uz pozitīvu bilanci un lielajiem nodokļu atskaitījumiem un nodokļu parāda neesamība, un tāpēc nav konstatējama uzņēmuma maksātnespēja, nav atbilstoša spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Maksātnespējas likums un Civilprocesa likums redakcijā, kas stājās spēkā 2010. gada 1. novembrī, kā tas norādīts Maksātnespējas likumprojekta anotācijā, neparedz tā saucamās "bilances metodes" piemērošanu izskatot pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, kuras ietvaros tiesa pasludināja maksātnespējas procesu, ja parādnieka saistības pārsniedza aktīvus. Līdz ar to, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas attiecas uz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanu, tiesai nav tiesiska pamata vērtēt parādnieka bilanci un pamatkapitāla apmēru, kā arī iepriekšējos periodos samaksāto nodokļu lielumu salīdzinot to ar pieteiktā prasījuma apmēru.

Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka ir konstatēti visi obligātie priekšnoteikumi SIA "Palink" maksātnespējas procesa pasludināšanai atbilstoši Maksātnespējas likuma 57. panta 2. punktā noteiktajai maksātnespējas pazīmei.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 363.¹³ panta trešajai daļai, par maksātnespējas procesa administratoru ieceļams Maksātnespējas administrācijas ieteiktais administratora amata kandidāts, kura atbilstība administratora pienākumu veikšanai šajā maksātnespējas procesā izvērtētā saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.¹⁰ panta trešo daļu. Tā kā tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka attiecībā uz ieteikto administratora kandidātu pastāv Maksātnespējas likuma 20., 21. pantā norādītie ierobežojumi administratora pienākuma pildīšanai, par SIA "Palink" administratoru ieceļams sertificēta administratore Gundega Rozmisa.

Attiecībā uz Padomes regulas Nr. 1346/2000 noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu nav gūti pierādījumi tam, ka būtu ierosināms pārrobežu maksātnespējas process un šajā lietā par galveno interešu centru ir uzskatāma parādnieces juridiskā adrese. No lietas materiāliem neizriet nepieciešamība publicēt paziņojumu par parādnieces maksātnespējas procesu Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta "h" punkta izpratnē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.¹³ panta desmito daļu tiesāšanās izdevumi Ls 255, ko veido valsts nodeva Ls 250 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5 iekļaujami maksātnespējas procesa izdevumos.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 363.¹³ pantu,

nosprieda:

pieteikumu apmierināt.

Pasludināt SIA "Palink", reģistrācijas numurs 40003642393, juridiskā adrese Rīgā, Lidoņu ielā 2k-1, LV1055 maksātnespējas procesu.

Iecelt sertificētu administratori Gundegu Rozmisu, personas kods xxxxxxx-xxxxx, sertifikāta Nr.00521, adrese, Rīgā, Srtrēlnieku ielā 9-7, LV-1010, par SIA "Palink", reģistrācijas numurs 40003642393, maksātnespējas procesa administratori.

Tiesāšanās izdevumus Ls 255 (divi simti piecdesmit pieci lati), ko veido valsts nodeva Ls 250 (divi simti piecdesmit lati) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5 (pieci lati) iekļaut maksātnespējas procesa izdevumos.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese I. Ramane